Lidojums

— Vai tas lido? — Arvīds novērsa skatienu no koka helikoptera, ko turēja rokās, un uzlūkoja pārdevēju. Pārdevējs, īstajā vārdā Edvards, omulīgs vīrs ap sešdesmit, sakrustoja rokas virs padiluša priekšauta un silti pasmaidīja. Viņš jau vairākus gadus regulāri apmeklēja pilsētu svētkus, gadatirgus un zaļumballes un tirgoja dažādus koka priekšmetus. Šodien viņa galdiņš bija novietots pie Maksimas ieejas un apklāts ar plēvi, laiks bija drēgns un mitrs. Virtuves dēlīši, kartupeļu stampas, mīklas ruļļi, tas viss bija pieprasīts un ienesa nelielo ienākumu lielāko daļu. Taču koka rotaļlietas bija Edvarda sirdslieta. Mašīnas, traktori, kuģi, helikopteri – bija redzams, ka tie gatavoti ar īpašu mīlestību un rūpību. Pārdevējs paņēma no Arvīda rokām helikopteri un novilka to pa galdu. Riteņi sāka griezties, iekustināja helikoptera viducī esošos zobratiņus, kuri novirzīja kustību tālāk uz rotoru, pie kura bija piestiprinātas propellera lāpstiņas. Propellers griezās ar viegli kokainu tarkšķi.

— Protams, tas lido — viņš apmierināti noteica un pacēla roku ar helikopteri. — Tas lido, tas dodas palīgā, tas šauj ar raķetēm, bdišč-bdišč, tas dzēš meža ugunsgrēkus un izsēdina desantu. Tas dara visu, ko atļauj fantāzija. Mūsdienu pasaulē fantāzijai vairs nav atlicis daudz vietas, taču daži bērni prot novērtēt iespēju iztēloties, iespēju fantazēt, vai ne?

Arvīds neticīgi uzlūkoja pārdevēju. Galu galā, tas helikopters maksāja tikpat, cik vidēja izmēra Lego komplekts. Taču doma, ka šī vienkāršā mantiņa ne vien sagādās puikam prieku, bet arī sekmēs viņa attīstību, šī doma sildīja sirdi. Arvīds uzskatīja sevi esam par modernu, kaut arī nedaudz konservatīvu vecāku. Viņš jutās īpaši gandarīts, kad lietoja eko preces un atbalstīja vietējos amatniekus.

***

— Vai tas lido? — Deivids, Arvīda dēls vakarā jautāja tēvam. Ziņkāre viņa sejā mijās ar vieglu vilšanos.

— Protams! Tas lido, tas dodas palīgā, tas šauj ar raķetēm, tas dzēš meža ugunsgrēkus un izsēdina desantu!

— Vāāāāū! — Deivids cieši pētīja mantiņu, mēģināja sataustīt neesošās durtiņas un saskatīt neesošās raķetes.

— Tas dara visu, ko atļauj fantāzija. — Arvīds precīzi atreferēja pārdevēja teikto.

— Ko?

— Fantāzija. Bdišč! Bdišč!

Dažus mirkļus vēlāk abi pārliecinājās, ka helikopters tiešām lido. Slaidā lokā tas izlidoja pa virtuves logu un pēc dažām sekundēm sašķīda pret asfaltu.

***

Edvards sēdēja savā galdnieka skabūzī. Elektriskie instrumenti sen bija nodzerti, kalti un ēveles rūsēja zem zirnekļa tīklu kārtas. Uz galda bija atvērts portatīvais dators, kura ekrānā spīdēja un laistījās Alī ekspress lapa.

“Wooden chopper toy” viņš iespieda ar vienu pirkstu. “Wholesale 10 pcs.” Enter. Vāji redzošās acis meklēja kāroto uzrakstu “Free international shipping.”