Lētā draudzība

Iepazinos ar Trenera raudulīgo žēlošanos, ka viņu pametis uzticamais draugs. Ilgi apsvēru vai klusēt un izlikties, ka nekas nav noticis, vai tomēr atklāt visu patiesību. Varu galvot, ka pirmais nebūtu sācis, bet, ja reiz kārtis, tad uz izģērbšanos!

Kad pagājušā gada oktobrī nolēmām sanākt kopā un izveidot spēcīgu, neatkarīgu interneta resursu, kas bez žēlastības pātagos uzblīdušo, pašapmierināto, hipsterismā un pagrimumā iestigušo Latvijas informācijas telpu, manī patiešām mājoja cerība, ka darbosimies kā vienas dūres pieci pirksti.

Tā vietā mana dzīve pārvērtās par nožēlojamu traģikomēdiju caurkritušu amatieru izpildījumā. Aizbildinoties ar saldām runām par “radošās darbnīcas” un “rakstnieku komūnas” veidošanu, manā Ziepniekkalna divistabu dzīvoklī ievācās Treneris un Cements. Tomēr pildspalva, ja tāda viņiem vispār bija līdzi, tā arī palika neizsaiņota. Tam, kam viņi nodevās, korķu viļķis ir daudz noderīgāks. Tā kā man jau kopš mazotnes alkohols ir pretīgs, ar katru brīdi no kolēģiem attālinājos arvien vairāk, līdz beidzot pats pārcēlos dzīvot uz virtuvi, jo reibuma vāvuļošana un klaji idiotiskās izdarības, ne tuvu neatgādināja to radošo bohēmu kādai būtu jāvalda starp inteliģentiem cilvēkiem, kas sanākuši pavadīt laiku neformālā gaisotnē. Protams, pāris reizes mēģināju savus tā saucamos biedrus no dzīvokļa izlikt, bet neko daudz viens pret trim iesākt nevaru (Baļķis dzīvo netālajā Āgenskalnā un var atbraukt piecās minūtēs, bet Ripzāģim viss pie dirsas).

Droši vien tev darbā ir bijušas situācijas, ka ienākot telpā, visi apklust vai strauji maina tēmu. Vai arī kolēģi plēš savējo/iekšējos jokus, neņemot vērā tavu neizpratnes pilno skatienu. Bez papildus atbalsta ilgi to nevar izturēt.

Manai pacietībai pēdējais piliens pienāca 27. jūlijā, kad pārdzēries Cements piecos no rīta izspēra virtuves durvis, uzmetās man virsū un sāka žņaugt, kliegdams: “Huj mani salauzīsi, cūka, dzīve ir skaista!”

Par visu notikušo esmu uzrakstījis iesniegumu policijā, bet pats savas drošības labad kādu laiku padzīvošu ārpus Rīgas. Tiem, kas iepriekšējā raksta ietekmē iesūtīja savus pieteikumus, iesaku rūpīgi apdomāt vai ir vērts saistīties ar šādiem cilvēkiem.