Laulība ir attiecību vēzis

Pastāv uzskats, ka laulība un ģimene ir valsts labklājības garants un stūrakmens. Bet kurš vēl bez cehs.lv radošās inteliģences ir atļāvies pajautāt – kāpēc? Kāpēc valstij ir nepieciešams, lai cilvēki, kuri savā starpā trin dzimumorgānus, nāktu un to apliecinātu ar parakstiem un lieciniekiem? Kāpēc laulība tiek uzskatīta par aizsargājamu tradīciju? Kāpēc valsts vairāk atbalsta tos vecākus, kas ir laulāti?
Paskatīsimies, kas ir laulība tradicionālā izpratnē. “Vecajos – labajos” laikos un daļā pasaules arī šodien, sieviete ir dzīvs īpašums, līdzīgi kā suns – saimniecībā noderīgs, sist īsti nav labi, bet neviens taču neies tevi mācīt, kā viņu audzināt. Sieviete bija prece, kuru iekāroja vīrieši, bet, lai noturētu augstu cenu, tās galvenās funkcijas nedrīkstēja būt brīvi pieejamas. Līdz ar to arī radās nevainības koncepts. Jo vecāka sieviete kļūst, jo grūtāk ir nosargāt viņas dabiskās dziņas, līdz ar to, jo ātrāk viņa tiek atdota vīram, jo drošāk, ka viņa nav zaudējusi “godu”.

Ceha antropologi vēl nav vienis prātis, vai šāda kārtība ir radusies un uzturēta apzināti, vai tā ir skaidrojama kā instinktīva rīcība, kad no sievietes tiek gaidīts, ka tā būs izvēlīga attiecībā uz pēcnācēja gēnu donoru, kamēr raženākie sēklas sējēji tiek uzskatīti par alfa tēviņiem. Katrā ziņā, šo uzskatu kopums un ap tiem apaugušie rituāli ir novecojuši, un tāpēc, no vienas puses ir nedaudz amizanti, ka liels vairums sieviešu uzskata laulības par sava mūža gaidītāko dienu. Vēl mazāk ir saprotama LGBT kopienas vēlme izcīnīt sev tiesības uz senu cilvēku tirdzniecības rituālu, bet nu ok.

Kāpēc sievietes uzskata kāzu dienu par savas dzīves svarīgāko dienu? Kāds viņām ir to pajautājis? Jo tā ir iespēja vienu dienu izdzīvot bērnības sapni – kļūt par princesi. Jums šķiet, ka baltā līgavas kleita simbolizē to pašu šķīstību un nevainību? Nē, baltā kleita simbolizē tikai un vienīgi bagātību, jo baltā krāsa kļuva populāra pēc karalienes Viktorijas kāzām 1840. gadā. Un liels nopelns baltās kāzu kleitas “haipam” bija nupat izgudrotajam fotoaparātam, jo Viktorijas kāzu kleitas foto tika pavairots neskaitāmās kopijās un apceļoja visu pasauli. Pirms tam, laulības notika izejamajās drānās, bet turīgie ļaudis varēja atļauties īpaši kāzām pagatavot apģērbus no ģimeni reprezentējošām košām krāsām un rakstiem.

Cilvēki tiecas pēc pārticības un tas ir gluži normāli un pat iedrošināmi, bet atkal ir problēma pašos cilvēkos. Lai ilgtermiņā iegūtu vairāk labuma, vairumā gadījumu, nāksies upurēt īstermiņa baudas, bet šī īpašība noteikti nav plaši sastopama. Sabiedrības vairākums drīzāk iegūs īstermiņa baudu un ilgtermiņā cietīs papildu neērtības, pajautājiet patēriņa kredīta sniedzējiem. Šī paša iemesla dēļ, Krimināllikums nepilda noziegumu preventīvu lomu, šī paša iemesla dēļ, kāzas ir kļuvušas par super dārgu pasākumu.

Varbūt, cilvēki kļūtu pragmatiskāki un apdomātu greznu kāzu rīkošanu, ja pārstātu kultivēt idiotisko uzskatu, ka, ja precās, tad uz mūžu. Paskatīsimies Centrālās statistikas pārvaldes datus, laika posmā no 2000 līdz 2015. gadam uz katrām 50 laulībām ir 27 šķirtas, tobiš, vairāk nekā puse no Latvijā noslēgtajām laulībām tiek šķirtas. Un tas ir normāli, cilvēki iemīlas un cilvēki šķiras. Ir nepieciešams laiks un pieredze, lai nomierinātos hormoni, uzkrātos pieredze un prasme sadzīvot ar citiem cilvēkiem, un šo pieredzi nevar iegūt citādāk kā veidojot attiecības ar vairākiem cilvēkiem. Taču kāzas padara jau tā emocionāli smago šķiršanos gan juridiski, gan finansiāli apgrūtinošu, tāpēc daudzas ģimenes neizjūk oficiāli, bet visi tās locekļi kļūst par “līdz nāve mūs šķirs” ķīlniekiem, un tā ir krietni sliktāka vide, kur augt bērniem, nekā gadījumā, ja viņu vecāki ietu katrs savu ceļu.

Bet nu labi, cilvēki taču var darīt ko grib. Dažas meitenes grib kļūt par princesēm, citas grib brutāli tērēt tēva naudu, citas grib bērnus, bet baidās no senilo vecūkšņo nosodošajiem čukstiem aiz muguras, ka, ja tai mātei nav vīra, tad viņa ir mauka!

Puķu tirgotāji, kas uzliek komisijas maksu ziediem, ja tie ir paredzēti kāzām, jūs esat neētiskas cērmes uzņēmējdarbības traktā. Runājot par neētiskām būtnēm, dārgie garīdznieki, kas apgalvo, ka vīrietis ir sievietes galva un, ka nāve var šķirt laulību, beidziet jaukties pa vidu tiem procesiem, kas notiek starp diviem cilvēkiem, īpaši viņu gultās, un beidziet aiztikt mazu zēnu krāniņus.

Dārgie zintnieki, suiti un citi etnogrāfisko parašu zinātāji, lūdzu izbeidziet, dzimtbūšana ir beigusies, cilvēks ir staigājis pa Mēnesi, jūsu laiks ir beidzies. Daiļās līgavas, jūs tiešām ticat, ka baltā krāsa simbolizē nevainību un, ja tā, ko jūs cenšaties apmuļķot? Staltie līgavaiņi, kādu statusu jūs cenšaties panākt ar gredzenu rokā, jums šķiet, ka tas ir nepieciešams karjerai? Aiztaupiet sev un citiem nevajadzīgus izdevumus un precieties dirst!

  1. Cik skaisti un patiesi vārdi!

  2. Ņemam iedvesmu no “Adam Ruins Everything”?

  3. Es domaaju, ka to uz “mūžu” ir jāieraksta arī krimināllikumā un šķirties ir aizliegts piedraudot ar nāvessodu. ja reiz tad reiz.
    Un parādīet šķīstu līgavu. visas ir nopisušās līkas jau septītajā klasē.

  4. Reiz staigāju pa mēnesi. No augšas suitus un garīdzniekus nemaz nevar atšķirt. Goda vārds.
    Ak, Viktorija, Viktorija. Tu lielā baltā pūtīte uz Londonas sejas. Tā te dzied.

  5. Paejot nostāk no debilas idIjoloģijas, precas gan parasti tāpēc, lai sakārtotu juridiski lietas. Bērnam ar vecākiem kopīgs uzvārds un tā…
    A tie klauni, kas izpiš 5k€ par pasākumu kredītā, kurā piegāzt mūli līdz ieniršanai rosola bļodā, ir nožēlojami liekuļi.

  6. Kurš paaiztiks manu krāniņu?

    P.S Pirmais nnah!

  7. Es personīgi tā arī domāju un neesmu precējusies,un nekad neesmu vēlējusies,pat bērnības sapņos.Bet,ja kāds vēlas,bet lūdzu…tikai to nevajadzētu iekļaut likumā un sludināt kā kaut kādu svētumu.Mēs savā kopdzīvē pildām tās pašas funkcijas,bet sanāk,ka no valstiska viedokļa un,protams,no baznīcas,esam kaut kāda cita šķira.Un kur paliek demokrātija,ko sludina uz katra stūra,ka visiem ir tiesības,bet izrādās,ka,ja neesam precējušies tad mums kaut ko ierobežo,lai gan man tas ir pie vienas vietas,bet,ja par to padomā tāds absurds nedaudz kaitina.

  8. “…un citi etnogrāfisko parašu zinātāji” – ja runa ir par tradīcijām, tad būtu jāraksta “paraŽu”. Jo paraŠa (no krievu val.) ir spainis, kurā cietumnieki kamerā kārto savas dabiskās vajadzības. Būtu interesanti redzēt šādu spaini ar etnogrāfiskiem motīviem.

  9. vot eta, da, dubultnieks?

  10. Vēl tikai padusē nevainīgās līgavas

  11. Pa lielam piekriitu. Tikai nepamet sajuuta, ka shis raksts radaas, kad kaadam pat peec kaazaam neiedeva.

Komentēt