Lauku skolu likvidācija – Latvijas glābiņš

Šonedēļ Vienotības pakalpiņa netīro darbu uzņēmos uz saviem pleciem un Delfu Versijās ieskicēju jauno izglītības reformu.

Atsaucot atmiņā bērnības vasaras, kad ciemojos pie lauku radiem, prātā nāk lepnums, ar kādu viņi dižojās pilsētnieku priekšā. “Es jau kopš piecu gadu vecuma ganīju cūkas,” pūšot man sejā paradontīta piesmirdinātu elpu, pukstēja attāla radu večiņa. “Kad es gāju ganos, mēs kājas sildījām govs pļekās,” vectēva brālis lielījās, norādot uz manu vārgulību un izlutinātību. Toreiz viņiem izdevās sasniegt savu mērķi, un es patiešām jutos kā mīkstpēdiņš – pilsētnieks, kurš neko nejēdz no patiesās dzīves.

Bet tagad patīsim laiku desmit gadus uz priekšu. Kad paralēli studijām biju sācis arī strādāt, ar lielu sajūsmu un entuziasmu iegādājos savu pirmo auto. Tas bija vairākus gadus vecs “Ford Focus” ar nelielu noskrējienu, bet neskaidru vēsturi un iepriekš sists tik stipri, ka rāmis joprojām bija šķībs, riepas dila nevienmērīgi, lietus laikā salonā nāca ūdens, bet radio ķēra tikai LR2. Toreiz nekas no tā nebija svarīgi – galvenais, ka savs autiņš un tā sniegtā neatkarības un vīrišķības sajūta.

Kā jau tipisks pirmā auto prieka pārņemts jaunais šoferis, vēlējos savā sajūsmā dalīties, tāpēc mēdzu ņemt stopētājus. Jāatzīst, ka ne vienmēr sarunas starp mums izvērtās tik raiti, kā gribētos, tomēr tas bija labāk nekā braukt klusumā. LR2 toreiz uzskatīju un joprojām uzskatu par tādu atkritumu, ka labāk klausītos mirstošu kucēnu gaudās, nekā ļautu šlāgeriem izvarot savas smadzenes.

Lūzums manā attieksmē pret lauciniekiem iestājās, kad bērnības atmiņām pievienojās zīmīga saruna ar kādu stopētāju. Biju uzņēmis mašīnā aptuveni divdesmit gadus jaunu meiteni. Mēs bijām pusceļā uz Grobiņu, kad mūsu saruna apsīka.

Cenšoties izbēgt no neveiklā klusuma, ieminējos: – “Varētu jau ieslēgt radio, bet man ķer tikai LR2 un tas diemžēl ir tāds sū…”

– “Ja? Man gan ļoti patīk, es bieži klausos!” acīm spoži iemirdzoties, mani pārtrauca blondā galva.

Tanī brīdī piedzīvoju sāpīgu apjausmu, ka starp lauciniekiem un pilsētniekiem tomēr ir nepārvarama plaisa. Mūsu nodarbošanās, mērķi un vērtības ir ļoti dažādas un bieži pat pretējas. Kamēr mani lauku radi leposies, ka pavadījuši bērnību burtiski dzīvojot starp cūkām, noziedušies ar lopu fekālijām un pieaugot apmierinās savu tieksmi pēc kultūras, ņukājot iekšā debilizējošu šlāgeri, tikmēr mums labāk gluži vienkārši nesatikties.

Tieši tāpēc valsts vēlme visus apvienot vienotā izglītības sistēmā ar vienādu izglītības kvalitāti ir utopiska. Inga Sprinģe ir nenoliedzami talantīga un profesionāla žurnāliste, tomēr viņas pētījums, ka lauku skolās izglītības kvalitāte atpaliek, bija haltūra. Haltūra, jo pētījuma iznākums taču bija acīmredzams pašā sākumā. Tikpat jēgpilni būtu pētīt, kādā krāsā ir zāle vai kurš pirksts ir garākais.

Risinājums, lai arī sāpīgs, ir tikai viens. Lauku skolas ir jālikvidē, spējīgākajiem pasniedzējiem jāpiedāvā darba vietas pilsētu skolās, bet pārējie jāatlaiž. Uz atlaisto rēķina radītais līdzekļu ietaupījums jāizmanto, lai celtu algas nozarē. Likvidēto skolu ēkās valsts un privātās partnerības ietvaros jāizveido treniņu kūtis, kurās lauku bērniem būs iespēja praktizēties saskarsmē ar cūkām un stāvēšanā mēslos, skanot LR2.

Rezultātā iegūs visi. Laucinieki jau no mazotnes apgūs tālākajā dzīvē noderīgas prasmes, kā arī iegūs materiālu, ar ko lepoties vecumdienās, bet pilsētnieki vairs nebūs spiesti klausīties aizvainotās “mēs a’ saviem katpeļiem jūs visus uztur’!” tipa žēlabās un varēs netraucēti veidot akadēmisko karjeru, baudīt kultūru un attīstīt uzņēmējdarbību.

  1. Pirmais nah!
    Ā un Rīga smird.

  2. …. veidot akadēmisko karjeru, baudīt kultūru un attīstīt uzņēmējdarbību.
    Ej tu dirst! Šitik smalks sarkasms mani vienkārši nogāza no kājām – iekritu govs pļekā un no bērzu tāss kurvīša izripoja karfeļi…

  3. Pasūtījuma raksts, autors lohs, laucinieki geji

  4. Nezinu. Man pirmais transporta līdzeklis, ko iemācījos vadīt, bija traktors. Pirms tam iemācījos gan govi slaukt, gan ar rokas izkapti pļaut. Taču tas man nav traucējis veidot akadēmisko karjeru, baudīt kultūru un vēl attīstīt uzņēmējdarbību.

    Vai varētu no ceha kādreiz sagaidīt kaut ko savādāku, nekā [smieklīgā, tomēr vienveidīgā] pirksta rādīšana uz tiem, kuriem ceha autori nelīdzinās?!
    Varbūt kādreiz kaut viens ceha autors būs tik drosmīgs, lai pasmietos arī par sevi????

    Jā, starp citu, Rīga tiešām smird, sevišķi sastrēgumstundās.

    Ps. Pirmais, nna!

  5. Rīga smird tik pat stipri kā LR2. Es arI pazīstu dazhus jaunus cilvēkus, kuri ģīpst pēc LR2. Bet sliktam radio un gaumei ir jābūt, lai novērtētu savējo.

  6. Pievienojos pie “Rīga smird” pulciņa.

  7. riga smird. Kpc mans ieprieksejais komentars netika pievienots?

  8. “Haltūra, jo pētījuma iznākums taču bija acīmredzams pašā sākumā. Tikpat jēgpilni būtu pētīt, kādā krāsā ir zāle vai kurš pirksts ir garākais.”

    Vīriešiem parasti garākais ir vidējais pirksts, tomēr dažreiz garāks ir zeltnesis vai pat rādītājpirksts, kas liecina par testosterona trūkumu auglim attīstoties.

  9. Šitie raksti “(ievieto lietu) smird” ir mēreni interesanti, bet īpaši interesanti ir visi butthurt komentētāji. Nākotnē ierosinu uzrakstīt, ka kafija ir priekš meitenēm un pidariem un ka alu dzer tikai neveiksminieki.

  10. Tēma daudzsološa, bet raksts haltūra. Ieva, tu!?

  11. Pārcelt LR2 mājas mītni uz Rēzekni! Vai Preiļiem.

  12. A man nebij’ go’s, kur’s pļekā kāj’s sildit, es sildij’ savējā… Man nebij’ cūk’s ar kurām dzeijvoties, es apīļoj’ sev’ pats… Ko nu? Kurai zociāļ’ grupai es pider’?

  13. Ej tu nost! Palasīju delfos komentārus.. Bļe, kā var būt tik daudz tik stulbu cilvēku? Visi Latvijas pamuļķi delfos komentē? Ahreņeķ.

  14. Rīgas uzņēmēj! Esi cīņai seveiks un izglāb Latvijas laukus – neņem darbā pirmās pakāpes imigrantus no reģioniem!

  15. Savukārt es uzskatu, ka laucinieki – kā sabiedrības grupa – nav stulbi, un nav arī pelnījuši pret viņiem vērstu izsmieklu. Līdz ar to – pēc manas loģikas – tie delfu komentētāji, kuri neizprot šādu ceha veidotu izsmieklu, arī nav pēc noklusējuma uzskatāmi par stulbiem.
    Turklāt šajā situācijā krāsas sabiezina, ka izsmiekls pret lauciniekiem ir nevis kaut kādas nesenas ar viņiem saistītas situācijas dēļ, bet gan tikai tāpēc, ka ceha autoriem ir vienošanās ar delfi portālu par iknedēļas feļetona rakstīšanu ceturdienās. Šāda nianse šo tekstu par laucinieku stulbumu vismaz man neļauj uztvert kā smalku sarkasmu. Tas vairāk rada priekšstatu, ka sevi par asprātīgiem uzskatošie ceha autori ir izsmēluši tematus, par ko rakstīt feļetonus. Bet, ja tā, tad tas ir sekli.

    Davai uzrakstiet kaut ko smieklīgu par neitrālu tēmu. Kādreiz mani ceha portāls piesaistīja tieši dēļ tādiem feļetoniem – par izfantazēta narkomāna vai sociopāta pārdzīvojumiem un dzīvi vienas dienas garumā vai tml.
    Kāda hera pēc jūs pēdējā laikā lielākoties tikai ar sabiedrības grupu savstarpēju kūdīšanu nodarbojaties?

    Ps. Viena delfu komentētāja stāsts, kā viņš vedis nomāktu balsotāju, kurš pēc neveiksmīga mēģinājuma atrast darbu bija 10 km nogājis kājām uz mājām, man atsauca atmiņā samērā nesenu līdzīgu gadījumu. Tikai tas cilvēks pēc ilgākas darba dienas, kad priekšnieks viņu atlaida, bija kājām nogājis vairāk par 20 km. Noputējušās drēbēs; neviens viņu neņēma. Līdz mājām viņam bija vēl pāri par 60 km. Teica, ka līdz dziļai naktij būtu aizgājis. Jo citu variantu viņam vienkārši nebija.
    Tā ka varat arī mani savā augstprātībā saukt par stulbu, jo es arī esmu no tiem, kuri nostājas laucinieku pusē un ar nepatiku attiecos pret snobisku nepamatotu ņirgāšanos.

  16. Pastorāles sašutums piecās rindkopās. Pat piebikstīt nevajag. Eifēmisms atkal izrādās pārāk ciets riekstiņš traktorista-slaucēja izpuvušajiem akadēmiskajiem zobiņiem. Ne jau deklarētā dzīvesvieta, bet LR2 radīto trīsu intensitāte atdala pāķi no nepāķa, t.i., plaisa atrodas galvā, nevis uz urbāni-agrārās administratīvās robežas.

    Padomā par to.

  17. U, vienīgais pāķis te esi tikai tu.

    Padomā par to.

  18. Tad jau visas tās diskusijas Tu esi padirsis pāķim! Pastāsti, kā tas ir – būt par kārtu stulbākam par kaut kādu pāķi?

    Izfantazēta sociopāķa pārdzīvojumi un komentāri. Lasiet arī turpmāk Cehs.lv komentāros.

  19. Ja tev, pāķi, šķiet, ka tev kāds kaut kur ir padirsis vai iedirsis, tad aizej nomazgājies.

    Savukārt, runājot par duskusijām – es necenšos tās ar tevi bezgalīgi turpināt ne jau tavu krāšņos epitetos ietērpto pārgudrību dēļ, bet gan tāpēc, ka neredzu jēgu strīdēties ar tādu tipu.
    Muļķis jau strīdā vienmēr uzvar. Vismaz pašam tā šķiet, kad citi pārstāj ar viņu strīdēties.

    Padomā par to.

  20. Vau! Nebiju redzējis, ka var tik zibenīgi zaudēt emocionālo līdzsvaru un regresēt līdz urļika līmenim.
    Nu bet tainojies vien, nekas jau cits hroniskam lūzerim neatliek. Un paldies, ka citē mani. Citējot mani, Tu negribot atzīsti manu pārākumu.
    Neticami rēcīgi.

  21. Ceru, ka esi nomierinājies un tagad spēsi sakarīgi atbildēt – kāda ir sajūta regulāri diskusijā padirst (zaudēt – ja nu sociopāķim nepielec) muļķim? Kā tas ir – būt par kārtu stulbākam par muļķi? Pats taču labi saproti, ka stāstiņam par diskusijas pārtraukšanu, jo neredzi jēgu, te neviens netic. Ne reizi vien esi demonstrējis ragulopa cienīgu stūrgalvību un dēles piesūciena stingrību, lai tik pierādītu bankrotējušu viedokli vai izcilu debilisma paraugu. Un ne reizi vien esi laidies lapās, kad padirsiens (zaudējums – ja nu sociopāķim atkal nepielec) ir bijis acīmredzams.

    Vēl daži jautājumi anketai:
    1. Esmu dzirdējis, ka sajūtas, kas rodas paņemot rokās izkapti, pāķi salīdzina ar tauriņu dejošanu dibenā. Vai tā ir tiesa?
    2. Kad Tevi sāka saukāt par pāķi – pirms vai pēc traktora iejāšanas?
    3. Kādas sajūtas pārņem, kad nākas konstatēt, ka mājīgās un iejūtīgās pāķu skoliņas akadēmiskā bagāža kapitulē vidusmēra pilsētas gudreļa priekšā?
    4. Kam vairāk līdzinās sajūtas, kas pārņem diskusijā zaudējot opnentam (piem., U), kāju sildīšanai govs pļekā, vai ausu sildīšanai govs pļekā?
    5. Kādā vecumā pāķi tiek sūtīti pie logopēda (aitas) platā patskaņa ‘e’ apgūšanai. Un vai tas netiek darīts novēloti?

  22. Solari,
    bet tu taču tiešām esi zaudējis gandrīz visās diskusijās ar U (vienīgā reize, kur tev var piekrist bija par “prezi saulaino” reklāmu kā neizdevušos).
    Kāpēc gan ir tik grūti atzīt sakāvi?

    P.S. “Pats tāds” argumenti izklausās bērnudārznieciski.

  23. Loronzo, tu esi dīvains. Jau otro reizi savā dzīvē tu velti man komentāru un abas reizes tu centies panākt, lai es taisnojos par saviem komentāriem. Priekš kam tev tas vajadzīgs?!

    Par U – pirmkārt, es jau vairākkārt esmu atzinis, ka viņš lieliski prot uzvarēt strīdos. Ja jau tu, Loronzo, tik ļoti interesējies par maniem komentāriem, tad palasi tos rūpīgāk, pirms izsakies. Tas priekšstats, ka man it kā grūti atzīt sakāvi strīdos ar U, ir, maigi izsakoties, maldīgs.

    Otrkārt, es nemaz necenšos uzvarēt strīdos ar U. Es vienkārši atsakos turpināt ar viņu strīdēties. Paņem, Loronzo, savas acis rokās, un izlasi, ko es šai sakarā raksīju. Un pārstāj vienreiz uzbāzties man. Es nenāku uz cehu ar mērķi strīdēties ar U. Es te nāku lasīt asprātības un, ja ir iedvesma, pašam kaut ko uzrakstīt. Savstarpēju kasīšanos un strīdēšanos, kas vienam otram tik ļoti patīk, es neuzskatu par kaut ko jēdzīgu. Arī pagājušo reizi es tev, Loronzo, palūdzu palasīt, kurš pirmais sācis kasīties.

    Treškārt, kur tu U tekstos redzi kaut jel kādas pazīmes diskusijai? Mēs te, tavuprāt, ar U diskutējam par zemniekiem? Viņa ad hominem dzēlības un rupjības ir diskusija?

    Ceturtkārt, kādēļ lai man būtu vajadzība vispār kādam kaut kādu sakāvi atzīt. Es taču tu, Loronzo, dirst! Es tev to kā labākajam draugam saku. Un pie reizes, kad nokļūsi atejā, vari vēl paonanēt no sajūsmas, ka arī tu esi uzvarējis diskusijā ar mani, un ka es savā gļēvumā neesmu bijis to spējīgs atzīt, tikai kā urla tevi dirst pasūtīju.

    Piektkārt, ja kādam šķiet, ka viens vai otrs ir uzvarējis / zaudējis diskusijā / strīdā, tad tas ir šī konkrētā cilvēka viedoklis. Protams, ikvienam ir tiesības uz savu viedokli. Tikai nevajag jaukt kopā mušas ar kotletēm. Viedokļi un fakti ir, kā runā Odesā, divas lielas atšķirības.

    Ps. Ej, Loronzo, tā kaut kā bērnudārznieciski dirst! Bļedj, es vispār nesaprotu, nafig man tev kaut kas vispār jāpaskaidro?! Kas tev par daļu gar mani? Iemīlējies manī esi, vai?
    Džīzis, ceha komentētāji kā kaut kāds fanu pulciņš uzvedas!

  24. Nē, nu pizdec vienkārši! Loronzo, tu reāli esi stulbs. Tev tiešām ir priekšstats, ka mēs ar U te diskutējām?! Par ko tieši bija mūsu diskusija? Par to, ko nozīmē jēdziens “pāķis” un kādi kritēriji to noteic?
    Džīzis, mans ir gar zemi…

    Ps. Ej, Loronzo, bērnudārznieciski dirst! Oij, es jau laikam to tev teicu, ja? Nu tad ej dirst otreiz!

  25. Daudz alkoholu izdzēru šovakar; točna trešā stadija jau ir. Neatceros, šovakar es Lozonzo jau esmu vai vēl neesmu pasūtījis nahuj?
    Bļedj, atmiņa galīgi nekāda.
    Kurš vispār, ibio rio, izdomāja GABA un glutamāta receptoru saistību?! Huļi tas sūds vajadzīgs?! Kāpēc nevar tā pa vienkāršo – ierauj šļuku, un ir signāls uz adrenalīna receptoriem (nu labi, pohuj, vēl uz norendralīna); tikko neierauj, tā uzreiz, bļedj acetilholīns sprēgā. Viss pa vienkāršo. Huļi GABA un glutamāts vispār te vajag?! Man nesanāk nomierināties.
    Loronzo, ej, lūdzu, dirst! Tu man vienmēr esi bijis labākais draugs. Pat tad, kad tu mani krāpi ar gumijas ezi, es tev visu piedevu. Jo pie tevis bija mana sirds. Es tevis dēļ varu prievīti apēst, tu jau zini. Bet es nevaru uzbudināt tavu iztēli. Es esmu lūzeris. :(
    Tikai viens cilvēks visā mūsu galaktika var tevi apmierināt. U var uzbudināt tavu iztēli.
    Es tevi atlaižu no savas sirds, Loronzo. Esi laimīgs!
    Pasaki U, ka es biju labs.
    Nenāc pie manis vairs, kad es raudu. Es tikai raudu, tas nav svarīgi. Tu vari būt laimīgs ar U. Galvenais – mācēt apgulties.
    Es atvados no tevis, Loronzo, ar to īpašo rokas mājienu, ko tu zini…

  26. Loronzo,
    Daži naivāki lasītāji var sadomāt, ka Cehs.lv atrašanās ietekmīgāko mēdiju zīmolu topa divdesmitniekā ir tikai Ceha autoru sūrā darba augļu un publikāciju pornosaitā Delfi.lv panākums. Taču nedrīkst aizmirst par Cehs.lv cienījamās publikas komentāriem, kuri veido ievērojamu daļu no bloga satura. Īpaši gribu atzīmēt solaris komentārus.
    Tāpēc pēc scenārija solarisam nav jāatzīst neviena pārākums, bet ir jāturpina atražot savu sižeta līniju un jāuztur un jāizkopj savu tēlu. Lai arī tas būtu uz kāda cita, vārda nesaukta, rēķina. Bet es nesūdzos. Lai Dievs svētī solari!

    P.S. Saulainā preža reklāmas diskusijas galvenais objekts bija negatīva pastiprinājuma, kura mērķis ir mainīt kāda uzvedību, izmantošanas efektivitāte. solaris, atbilstoši savai lomai, apgalvoja, ka negatīvs pastiprinājums nav efektīvs, jo rada negatīvas asociācijas, tipa: “Mūc no lauvas, citādi tevi apēdīs! A vot nemukšu, jo apēšanas draudi man rada diskomfortu un tāpēc es šādu negatīvu info ignorēju un no lauvām mukt kategoriski atsakos.” Man atlika vienkāršākais uzdevums – norādīt uz šī komiskā absurda aplamību. Lai Dievs svētī lauvu!

  27. U, pastāsti man, lūdzu, pilnīgi atklāti un godīgi – kāpēc tu man vispār piesienies? Kāda tev vispār daļa gar mani? Es patiešām to nesaprotu.
    Nu, rakstu es te kaut kādus komentārus, nu un? Ko tu mūždien man piekasies un provocē strīdus? Kādi motīvi tev liek to darīt?
    Varbūt tev patiešām – kā to arī vairākkārt esi norādījis – ir vienkārši vēlme izrādīt savu pārākumu (es te neizteikšos par to, vai tas ir patiess vai iedomāts)?
    Vienkārši banāla godkāre????????????????????????
    Lūdzu, ja vispār esi spējīgs, atbildi uz šo jautājumu atklāti un godīgi.

  28. Kā jau iepriekš esmu teicis, tad apzīmējums “mūždien” ir stipri pārspīlēts un būtu jānomaina uz “dažreiz” vai “pārāk reti”.
    Tad jautājums skanētu: “Kāpēc tu man piekasies pārāk reti un dažreiz provocē strīdus?”
    Atbildēšu atklāti un godīgi – biežāk to darīt nespēju un nevēlos.

  29. Attiecībā uz motīviem es labprāt samelotu, akceptējot Tavu variantu par banālu godkāri un vēlmi izrādīt savu pārākumu.

  30. Skaisti,
    pat īsti negribas iejaukties.
    Es nāku Cehā palasīt arī komentārus, polemiku.

    “Gaba un glutamāta receptoru saistība”, Solaris, tev taču ir tik svarīgi parādīt, cik izglītots esi.
    Bet kāpēc tik emocionāls? Kurš tev nodarījis pāri?

  31. Bet, ja tavi apgalvojumi par manu mīlestību tomēr izrādās patiesi, tad zini, ka ne Krivaldiskie aicinājujumi iet dirst, nedz arī ierosinājums nodarboties ar onānismu tualetē, pat nevērīgā manis nosaukšana par mauku (tu izmantoji krievu valodas bļedj) nekas no tā visa nemazinātu manas jūtas. Es būtu saprotošs.

  32. U un solaris – mūžīgi mūzos. Amen.

  33. Bļ*d. Atkal nevaru uzrakstīt normāli. Kas ir joptvai bļ.. ad? zb jau.

  34. Nē, Keda, tas ir Cehs.

  35. U – tu man esi Dieva vietā, un Cehs ir mans pielūgsmes templis.

    Cehs ir mīlestība. Cehs ir dzīve.

  36. Ja nopietni, tad tik liels fanāts jau nemaz neesmu, bet “cehisms” kā dzīves ideoloģija, vai pat reliģija varētu būt pilnīgi reāla lieta, turklāt ar visiem “cehmaņu” ekstrēmistiem bagāžā.

    Varbūt labāk “cehsisms”? Izklausās vairāk pēc vēcā, “labā” marksisma.

  37. Keda – visi “ismi” savā būtībā ir onānismi…

    Ak jā, mūsdienās taču nav pieņemts kaunēties par onānismu.

    Ja runā par “ideoloģiju” jeb iedomātu ideju sistēmu sociumā, tad, manuprāt, vislabāk par to izteicies Peļevins. Nemācēšu te šā ģēnija vārdus precīzi atsaukt, bet doma tāda, ka mūsdienās cilvēki uzzina, ko viņi domā, no televizora.
    Nu, vai no ceha portāla.

    Manuprāt, jebkura reliģija ir strupceļš.

  38. Keda,
    Galvenais, ka Cehā vari spēlēt jebkuru lomu pēc brīvas izvēles – Ceha fanāta, kautras meičas, meistara vai Latgales pāķa lomu. Ja atmet visas -ismu birkas, tad Cehs.lv ir komunikācijas vide ar daudzveidīgām izteiksmes formu iespējām – no delīriskām fantāzijām līdz kretīniski pedantiskai racionalizācijai. Protams, saturam ir nozīme.

  39. Parasta lauku skola (ne pilsētas, bet apdzīvotas vietas). 9 klasi beidz 10 audzēkņi, no kuriem 3 vēl pēc 3 gadiem iestājas budžetā Stradiņos, ekanomikas fak. un arhitektos. 33%.
    Rīgas (visparastākā rajona) skola. 9 klasi pabeidz 25 audzēkņi, no kuriem puse vēlāk iet studēt kur nu kuru paņem. 50%.
    Ja par tiem 33% esmu pārliecināts, ka tie pabeigs to, ko iesākuši (lai tik nenokļūtu atpakaļ no kurienes nākuši), tad no tiem 50% (no kuriem liela daļa ir luņi pēdējie) labi ja puse būs konkurētspējīgs produkts.
    Starpības nav lielas; lauki vai pilsēta, jāmācās VISIEM.
    Arī tiem, kas paliks laukos būs jāmāk rēķināt (lai tādi luņi kā raksta autors varētu nopirkt normālu cūkgaļu :D).

  40. Paturpinot zinātnieka zinātnisko pētījumu.
    Tā kā Latvijā lauku teritorijās ir 255 mazās skolas, kurās mācās līdz 100 skolēniem.
    Tatad, saskaņā ar zinātnieka zinātnisko pētījumu, katru gadu Stradiņus absolvē, nebūsim sīkumaini, 250, arhitekta diplomu saņem 250 un ekanomikas bukulaura (nejaukt ar ekonomikas bakalauru)grādu saņem vēl 250 malači no laukiem.
    Secinājums: VISAS skolas ir jāreformē par mazajām lauku skolām.

  41. Redzi, Okupanti speciāli sabūvēja katrā lauku ciematā pa skolai, ne jau rūpēs par latviešu tautas izglītību(kurš tad par okupētajiem tur ies rūpēties!), bet ar īpaši cinisku nolūku – parādīt visai lielajai padomju savienībai, ka latvieši ir īpaši stulba tauta, t.i., sabūvēja skolas ar nelietīgu nolūku paņirgāties par okupētajiem!!
    Esmu ļoti lepns par mūsu valdības drosmīgo rīcību, likvidējot šīs nevajadzīgi sabūvētās, praktiski tukšās skolas, jo arī bez tām daudzi latviešu bērni ir iestājušies ārzemju augstskolās!

Komentēt