Latvieša dreskods

Pasaulē tiek ievēroti diezgan detalizēti dreskoda nosacījumi un cilvēki pieturas pie tradīcijām, kas ļauj viegli noteikt, kad ko vilkt, kā ģērbties uz dažādiem pasākumiem un ko sagaidīt no citiem.

dress-codes

Šī sistēma mazliet atšķiras dažādās rietumvalstīs un, jo tālāk no anglosakšiem, jo atšķirību vairāk. Arī Latvijā ir sava pieeja dreskodam. Pēdējā gadsimta laikā ir izveidojušās bagātas tradīcijas un šis pirmssvētku laiks ir labākais brīdis, lai to izanalizētu un izliktu uz papīra. Jā, dārgais lasītāj, vairs nebūs jāmokās neziņā par to, ko vilkt uz darba eglīti jeb korporatīvo Ziemassvētku svinēšanu. Arī Jaungada sagaidīšana pie par dārgu naudu pirkta galdiņa Vecrīgas restorānā neizraisīs sāpīgas pārdomas par izvēlēm garderobes istabā. Uz priekšu, mācīsimies kopā ģērbties pareizi!

Mājas drēbes

Pirmkārt, katram latviešu vīrietim ir mājas drēbes. Šajā jomā variācijas varbūt visdažādākās. Kājās pārsvarā padiluši džinsi. Varbūt ieplēsti. Gandrīz noteikti ar iespurotiem, nodriskātiem galiem. Visticamāk, ka ar cauru sānu kabatu, un gadās arī ar maka izberztu caurumu aizmugurējā kabatā. Krāsā, kas kādreiz bijusi koši zila. Ļoti ērti.

Dažs labs latvietis džinsu vietā mājās velk treniņbikses. Iemesli var būt dažādi. Iespējams, tā ir dzīve Rajonā, kur cilvēks jau no bērnības pierod rūpēties par to, lai varētu ērti spert, un džinsi to īsti neļauj. Iespējams arī, ka laulātā draudzene trennūzenes vecim izsniedz, lai tas nenolietotu āra drēbes. Varbūt pat valkātājam kādreiz ir bijušas ambīcijas sporta jomā. Tas gan ir maz ticams izskaidrojums.

Mugurā pārsvarā ir t-krekls. Visticamāk, ar neizskaidrojamas izcelsmes un nozīmes uzrakstu. Liela iespēja, ka neziņas iemesls ir tas, ka t-krekls pirkts humpalu bodē (jaunākajiem lasītājiem = humānās palīdzības monetāras pārdales punkts), turpat, kur džemperis un šalle. Mājas T-krekli ir vairāki, bet pārsvarā tiek valkāts viens. Tāpat kā džinsi.

Rudens un ziemas laikā komplektā ir arī mājas džemperis. Varbūt pat vairāk kā desmit gadus vecs. Mīļš, mazliet izdilis piedurknēs un pielāpīts padusēs.

Mājas drēbēs pārsvarā dzīvojās pa mājām. Ārā parasti neiet, ja nu vienīgi aizskrien līdz stūra veikalam vai uzpīpēt. Mazākās pilsētiņās un pilsētu lauku terotorijās var arī aiziet ar kaimiņu papļāpāt un pagrillēt gaļu dārzā. Laukos var arī aiziet vai aizmīties ar riteni līdz centram. Un arī nodžumīt.

Izejot ārā, kājās kedas, nomītas botas vai arī vecas ērtas kurpes ar sīkiem, bet manāmiem defektiem, kuru dēļ tās vairs neder pie pieklājīgākas apģērba kārtas.

Āra jeb izejamās drēbes. 

Vienmēr pienāk brīdis, kad jāiziet no mājas kādās nebūt darīšanās. Vai nu uz veikalu, pie friziera, vai arī kādu nebūt iestādi apmeklēt. Mērķi visdažādākie, bet lielākajā daļā gadījumu ir nepieciešams pārģērbties. Sieva liek un pašam arī tā mazliet neērti mājas drēbēs uz banku. Tiek vilktas tikai ejot ārā, atnākot atpakaļ atpakaļ jāpārvelk mājas drēbes.

Pārsvarā kājās tiek vilkti džinsi, tādi kuri, atšķirībā no mājas džinsiem, ir mazgāti pēdējo divu nedēļu laikā un kuriem nav īpašu caurumu un defektu. Vecums gan nav nosakāms, bet uz aci izskatās ok. Kājās zeķu pāris, kuram nevar atšķirt labo un kreiso elementu.

Mugurā rūtains krekls vai arī tīrs, pavisam nesen mazgāts t-krekls. Padusēs iesmērēts dezodorants. Pa virsu džemperis vai jaka. Var gadīties, ka stilīga, ar brendu. Pirkta dārgajā dienā humpalās vai arī, ja latvietis naudīgāks, treknajās dienās apģērbu veikalā.

Kājās noname kurpes, sliktākajā gadījumā no Gerkena, labākajā no kāda nebūt daudzzīmolu veikala. Ja latvietis ar vienkāršāku sociālo skatījumu uz dzīvi, tad botas (sporta apavi). Ja alternatīvāku skatījumu vai arī ar pretenziju uz mākslinieciskumu, tad kedas.

Darba drēbes. 

Šī latviešu dresskoda sadaļa ir visneviennozīmīgāk tulkojama, visvairāk pakļauta sociālo strāvojumu spiediena maiņām un eventuālai latvietības gentrifikācijai. Šeit ir arī iespējama vislielākā neskaidrība un nesaprašanās.

Tie latvieši, kas dara īstu darbu. Kas strādā ar rokām, audzē pārtiku, būvē mājas, krāso sienas, pienes ķieģeļus, stumj ķerru, skrūvē automašīnas, pietur kāpnes un pārrauga kanalizācijas āttīrīšanas stacijas filtru aizsērēšanas pakāpi. Visiem šiem, nekautrēšos teikt – īstenajiem, darba cilvēkiem, darba drēbes aktīvi piedalās darba procesā. Tās tiek nosmērētas ar zemi, ar eļļu, ar krāsu. Tās bieži vien nav iespējams izmazgāt.

Arī tie pārsvarā ir džinsi un t-krekli, bet var gadīties, ka ir arī kāds speciāls kombinizonam līdzīgs apģērba gabals. It īpaši, ja to kādreiz ir izsniedzis darba devējs. Klāt tiek vilktas botas, kas tāpat ir cietušas no daudz un dažādiem krāsu pigmentiem un notikumiem. Iespējams klātas ar cementu.

Šo apģērbu pārsvarā uzvelk darba darīšanas vietā, nomainot āra drēbes, lai tās nesasmērētu.

Otrai latviešu daļai, tiem, kas par darbu uzskata neko nedarīšanu ofisos, uzskats par to, kas ir ‘darba drēbes’, ir citādāks. Šie cilvēki nesaprot, ka tas, ko viņi dara, nav īsts darbs. Ka viņi tikai traucē normāliem cilvēkiem strādāt, it īpaši, ja viņi strādā lielās korporācijās vai arī valsts iestādēs. Un, protams – šāds viltus darba drēbju nēsātājs bieži vien ir pārliecināts, ka ‘darbs’ ar datoru arī ir darbs un, ka ir iespējams strādāt internetā.

Šādas darba drēbes bieži vien ir līdzīgas un citreiz pat sakrīt ar āra drēbēm. Ja attiecīgais mīkstpēdiņš savā ofisā drīkst ierasties īpaši neregulēts, tad viņš velk tās pašas āra drēbes. Ja priekšniecība ir stingrāka, un ir zināmi noteikumi, tad iespējams, ka nākas vilkt žaketi. Pārsvarā tādu no visvienkāršākā uzvalka komplekta, vienkrāsainu, bez jebkādas individuālisma injekcijas. Arī kurpes tad ir speciālas – darba.

Atsevišķa kategorija ir ofisa latvieši, kas sēž ofisā tādos tālākos stūros. Tādiem gaumes izjūta bieži vien ir tuva nullei, tad šāds ofisa darbonītis kurpes iegādājas brūnas vai vispār vienalga kādas. Galvenais, ka ‘kurpes’, jo tas liekas, kā kas ļoti formāls, salīdzinot ar ērtajām botēm. Iespējams, ka šis latvietis klusībā alkst pēc īsta darba. Pasijāt objektā granti vai arī parukāt gaterī pie ripzāģa.

Citi, protams, ir iejutušies šajā neīstā darba vidē un izbauda savas spicā purngala kurpes, uzvalka bikses, svītrainās žaketes un daudzkrāsainās šlipsītes. Tās nav normālas darba drēbes.

Svētku drēbes.

Katra latvieša dzīvē mēdz pienākt brīdis, kad ir jāvelk svētku drēbes. Vai nu jāiet ciemos pie tālākiem paziņām uz kādu dzimšanas dienu, vai arī uz pasākumu skolā, varbūt uz konferenci institūtā.

Šādos gadījumos tiek izvilktas bikses, kas nav džinsi. Pārsvarā tādas, kas varētu būt bijušas uzvalka sastāvdaļa. Retāk tumša velveta, vai vēl kāda cita īpatnējāka materiāla. Dažkārt tiek piemeklēti džinsi, kas neizskatās kā džinsi. Tādos latvietis jūtas visērtāk.

Klāt tiek pievilkts Balts Krekls. Katram latvietim ir vismaz viens balts krekls, un ja tomēr nav, tad to var viegli aizlienēt no kāda tuva rada vai kaimiņa.

Pāri kreklam tiek vilkts tas džemperis, kas kopš pirkšanas brīža īsti nav valkāts, jo nekad nav licies pietiekoši ērts. Vai arī ir mazliet kodīgs. Attiecīgi izskatās kā jauns un ir tīrs. Ja svētku brīdis iekrīt brīdi, kad ārā ir pieņemama temperatūra, tad latvietis izvēlas palikt vienkārši kreklā. Jo džemperis nav īpaši ērts.

Kājās ir labās kurpes, ja tādas ir. Parasti tādu nav, tāpēc tiek vilktas parastās izejamās kurpes. Ja nav arī tādas, tad tiek vilktas labākās botas. Lai būtu glītas, tās izmazgā veļasmašīnā. Labu efektu dod arī investīcijas jaunās kurpjušņorēs – apavi izskatās kā jauni.

Ja svēku iemeslis ir īpaši svinīgs, tad kaklā tiek iesieta arī šlipse. Mezglu aizsiet gan prot tikai katrs trešais latviešu vīrietis, tāpēc viņam palīdz biedrs. Pārsvarā sieviete. Mūsdienās var arī piemeklēt instrukciju internetā.

Uzvalks.

Ja latvietim ir kur jāierodas uzvalkā, tad latvietis ir satraukts. Tas ir rets, īpašas ievērības cienīgs notikums. Pārsvarā tas notiek tikai dažas reizes mūžā. Pirmo reizi uz pamatskolas izlaidumu. Tad uz vidusskolas. Augstskolas izlaidumu var arī izlaist, vai nu tādēļ, ka ‘nepabeigta augstākā’ ir iegūta jau pirmajā kursā, vai arī uzvalks tiek aizstāts ar svētku drēbēm.  Tad nāk paša kāzas, kad bez uzvalka neiztikt. Uzvalku var nākties vilkt arī, ja nepaveicas nokļūt vedēja godā. Pēc tam vistuvāko radinieku bēres (citās bērēs ir svētku drēbēs). Nu un beigās paša bēres.

Uzvalku latvietis cenšas izmantot vienu un to pašu visos augstāk minētajos gadījumos. Diemžēl, pamatskolas izlaiduma uzvalks vidusskolu beidzot vairs nelien mugurā. Un arī precoties vairs vidusskolas uzvalka biksēm pogu neaiztaisīt. Bet pēc tam viss aiziet normāli, ja kāzu uzvalks iegādāts pietiekoši neizteiksmīgs, tad to var izmantot visos pārējos dzīves notikumos, kas pieprasa uzvalku.

Klāt pie uzvalka jāvelk labas kurpes. Vēlams lakādas. Ja nav, tad pieklājīgi melnas. Ja nav, tad jāaizņemas. Ja neizdodas, tad var mēģināt pieskaņot melnas botas vai zābakus, kuriem pāri pārvilktas bikses. Citos gadījumos varbūt izdosies kaut ko sakombinēt, bet nu uz kāzām nāksies tomēr iegādāties kurpes.

Pie uzvalka balts krekls. Ap kaklu šlipse, viena no trim, kas ir iegādātas. Pārējās visticamāk paliks ne reizi neuzvilktas. Kabatā tīrs kabatlakatiņš.

Protams, uzvalks nepieder visiem. Ne visi ir precēti, un uz vidusskolas izlaidumu var gadīties aiziet arī svētku drēbēs un brāļa žaketē. Šādiem latviešiem šie dzīves svinīgie notikumi vienmēr sagādā problēmas. Jo vienai reizei jau neies tērēties.

Cehs.lv iesaka ikvienam iegādāties uzvalku. Bet tikai pēc tam, kad domas par sportošanu ir beidzot atmestas un svars un apetīte ir nostabilizējušies kādu bišķi virs normas.

 

  1. So. True :)
    Tik es pa mājām vazājos šortos un bez krekla (man sava gāzes apkure, kruķiju kā gribu). Bet tā viss pārējais so true, esmu no tiem kas kantorī domā “eh, kā varētu tagad pa boksu ap autiņu paņemties, nomainīt atsperes, lai zemāks būtu, eļa arī kaut kur tek, varētu blīvi galvas blīvi nomainīt… eh…”

  2. Trenūzenes mājās jāvelk arī jo sieva neļauj “āras drēbēs” pa mā vazāties. Ja vien tās džīnas nav tikko svaigi mazgātas.
    Uzvalki dzīvē bija divi. Izlaiduma uzvalks, kas pēc tam tika 5 gadus lietots kā “darba interviju un korporatīvo pasākumu uzvalks” un kāzu uzvalksts, kas pēc tam tika lietots kā bēru/kāzu/korporatīvo pasāķumu uzvalks. Pēc tam no tā uzvalka izaugu.
    Nu uz visiem svinīgiem pasākumiem ierodos džinsās un huudijā. kā autsaideris. Mēģinu sludināt ka esmu anarhists un revolucionārs, bet patiesībā man vnk nav ko vilkt un naudas jaunam uzvalkam žēl. Bet labi, ka man piedod, jo “ko no tiem sisadminiem un hakeriem var gribēt”

  3. Patiesi. p.s. mājās gan ar apenēm ērtāk staigāt, nekā kkādās biksēs.

  4. pārāk daudz teksta, esiet taču vienkāršāki, veči!

  5. Mājas drēbes ziemā, sporta šorti un t-krekls ar caurumiem, kājās peldbaseina čības bez zeķēm.
    Mājas drēbes vasarā, apenes.

  6. Mājās visērtāk ar pliku pimpi.

  7. kombinezons nevis kombinizons

  8. Šlipsi nopērkot sasien pārdevēja un līdz mūža beigām netiek atsieta vaļā.

  9. Var vēl piemetināt par latvieša aromātu:

    Mājas – sviedru vīrišķais sīvums
    Āra/izdejamais – pūšamais antiperspirants ar zila okeāna vai svaiguma aromātu
    Darba – atkarībā no darba – sviedru vīrišķais sīvums vai pūšamais antiperspirants ar zila okeāna vai svaiguma aromātu
    Svētku drēbe/uzvalks – Antonio Banderass smaržiņa no drogām vai švītiņa tax free guvums Armani Acqua di Gio

  10. “spicā purngala kurpes”

    Brr, kā es šīs neciešu – nevaru pat ne 5 minūtes izturēt kurpēs, kurām purngali nav tik plati, lai varētu pakustināt pirkstus. It īpaši ņemot vērā, ka man nav auto (esmu redzes invalīds), tāpēc, lai cik svinīgs un uz vietas sēdošs ir pasākums, man vienmēr nākas staigāt vairāk nekā tiem, kam ir auto.

    Vispār sāk kļūt grūti iegādāties apavus. Kaut gan esmu nu ļoti tievs un kaulains un man it kā der 42 izmērs, tomēr reāli mērot kurpes secinu, ka nākas ņemt 43/44 un sadzīvot ar to, ka ir mazliet par garu (un reizēm par platu), taču vismaz pirkstiem ir brīvība. Ja ņemu tādas, kas ir akurāt pareizā garuma un platuma, tad pēc pāris kilometru noiešanas vienmēr uz kāda pirksta būs tulzna. Reizēm gan kādā lētākā bodē izdodas atrast kaut ko “nemodernu” – ar platāku un augstāku purnu, toties 42 izmēra un tātad, nekas nekur brīvi nestaigā, bet arī nespiež.

    Vai tiešām normāliem cilvēkiem ir tik tievi, taisni un zemi pirksti, ka viņi normāli dzīvo ar tādiem šauriem un zemiem purngaliem, kādi ir vairumam apavu? :D

Komentēt