Latvijas soctīklus pāršalca sašutums par modernajām bērnu grāmatām. Bērniem, kuri sava vecuma un psihisko spēju dēļ nejēdz pat kurpju šņores sasiet, šiem, lūk, bērniem tiek piedāvāts iedziļināties mūsdienu izpratnē par seksualitāti. Kā gan piecgadnieks var mierīgi ēst savu brokastu putru, ja tanī pašā laikā pastāv dzimuma disforija un nav skaidrības, vai priesteris Pāvels ir onkulis, vai tante, vai onte, vai vienkārši slims izvirtulis.
Cehs.lv izdevniecība uzskata, ka cilvēkiem (arī bērniem un sievietēm) ir jāsaņem savam vecumam un prātam atbilstoša informācija. Nav vērts minēt, kas atrodas transpersonas biksiņās, ja tu vēl nelasi grāmatas bez bildēm un nemāki braukt ar velosipēdu. Tad nu par pēdējo tematu (pēdējo pēc kārtas, ne pēc svarīguma) tiek piedāvāta jauna bērnu grāmata. Grāmatas izdošana tiks plānota pēc tā, kas paliks pāri no KKF piešķirtā kāposta. Zemāk fragments no vēl neizdotas grāmatas.
Izlasīju savam piecgadniekam. Viņš bija sašutis, ka pipele ir biksēs, nevis, stingri stāvoša, uz velo-beņķa, jo tā pedo-lācis Otucis gūtu krietni lielāko velo-braukt prieku pa Barona velo-ielu .
Nevis Otucis, bet Peņtūcis! Rakstam pareizi!
Velosipēdistiem grāmatiņas nav vajadzīgas, viņi dvēselē ir progresīvāki par oglekļneitrālu menstruālo piltuvi. Kamēr konservatīvi vecūkšņi vicina savus svētos rakstus, kuru nosaukums veido atskaņas ar “Hujeļu Hujatiksmes Hujoteikumi”, tikmēr velosipēdisti zina, ka sarkanā lampiņa luksoforā īstenībā identificējas kā zaļā, par veloceliņu līdztiesības vārdā uzskatāms arī trotuārs, braucamā daļa un laikus malā nepapisušu līdzpilsoņu rumpji, savukārt tiem savu regresīvo bezriteņu pēdu uz cis-veloceliņa uzlikt ir faktiski rasisms.
Un ezis biksēs, jo vēl nav izlēmis vai būs puika vai meitene?
Kārtējais sūds.
norm gabsītis