“Enn en en en en enn,” aiz loga kārtējo reizi atskanēja lapu pūtēju kakofonija, rēnā pievakarē garām mikrorajona hruščovkai aiztraucoties saujiņai tjūnētu braucamrīku.
Mārcis jau agrā bērnībā sajuta, ka ir citādāks. Kamēr pamatskolā citi puikas starpbrīdī raustīja meitenēm matus, Mārcis aizdomīgi daudz laika pavadīja stāvvietā, pliķējot pa svešu braucamrīku bākām. Iestājoties pubertātei, aizvien niknāk jaunā zēna apziņa vēstīja – kaut kas ar viņu ir savādāk. “Runāšana par to nozīmētu problēmas atzīšanu,” viņš allaž sev atkārtoja, baidoties pat no ekspertu nosodījuma.
Tomēr sociālie tīkli salika visu pa plauktiņiem. Līdzīgi kā algoritmi saved kopā kovida skeptiķus, plakanās Zemes entuziastus un Mairi Briedi ar partiju “Saskaņa”, tā arī Mārcis pirmo reizi sajuta, ka šajā pasaulē, iespējams, viņš nav viens pats.
“Motorolleru meet-up “Akropoles” stajankā, piektdien 20:00,” vēstīja izveidots pasākums Feisbukā. Mārcis sajuta patīkamu kņudinājumu un satraukumu, kas lika atsābt viņa gludajiem miocīdiem un iztaisnoties vītņu artērijām, asinīm pilnā ručkā ieplūstot kavernozajos sinusos, viņa bikšupriekšai svilstot vairāk kā nemākulīga studenta spaidītam sajūgam autoskolas Golfā.
Mazāk tas bija prieks satikt citus motorolleru saimniekus. Nē, viņš vairāk priecājās par iespēju satikt citus motorollerus. Arī savam braucamrīkam viņš uzvilka svētku drānas – nelielu Ziemassvētku lampiņu virteni, kas nevērīgam lietotājam varēja atgādināt neonus. Tumbiņu ar gaismām, kurā atskaņot romantiskākos divstūra singlus. Neaizmirstot par tjūnēto izpūtēju, kas paplašināts pietiekoši, lai par savu braucamrīku Mārcis varētu priecāties arī no aizmugures.
“Enn en en en en enn,” aiz “Akropoles” logiem kārtējo reizi atskanēja lapu pūtēju kakofonija, rēnā pievakarā stajankā sapulcējoties dažiem dučiem braucamrīku, kas pieaugušam cilvēkam atgādina tabureti uz elektroskūtera.
Apkārt mirguļoja lampiņas, skanēja JBL tumbiņas un apgraizīti izpūtēji izmisuma pilni kvieca kā aizkautas cūkas. Motorolleri bija radīti izvadāt picas Vidusjūras piekrastēs, nevis kļūt par izvirtušu elektrofilu upuriem.
Riesta sauciens “enn en en en en en enn” nu bija kļuvis par vienu “en” garāks, jo tam pievienojās arī Mārcis.
Baigi bieži autora darbos tiek .izmantots teikums “**** jau agrā bērnībā sajuta, ka ir citādāks”
Tas norāda uz iztēles seklumu.
a ko – normāli
Čota netota……
Davaika labāk pārdod šito delphiem
.
Pietrūkst turpinājuma😂