“Kurzeme jera kuļturviesturisks reģions, kas slavans ar mežūņeigu jiurys stovkrostu, boltu smiļšu un akmiņs pļažym. Ceļotojus sajiusminos i šarmantuos mazpylsātys i meži.
Reģiona īpašū gaisūtni īpaši vīgļi sajust zvejņīku cīmatūs i sanū ļībeišu apmašanos vītās, kai arī vītiejū svātku i festivalu laikā, pīmāram, ikgadiejūs Zvejņīksvātkūs juļī.
Naparasta, naskarta, sovdobeiga i tymā pot laikā akteiva i aizraujūša – taida jera Kurzeme.”
Itai par Kurzemi soka Latvejis tyurisma ceļveds. Cehs.lv koļektivs nūlāma padziļinoti apskateit voirokus Kurzemi raksturojošus mītus, kū vītējī čiuļi izmantoj, lai mieģinotu īzacaļt iz normalu Latvejis noūvodu īdzīvotoju fona.
Ventiņu “dialekts”
Parasti, pamanūt, ka bārns stūstās i naizrunoj vordus da gola, vacoki sovu atvasi syuta pi logopāda, lai īvīcātu jam runot pareizi. Kurzemņīki jera vīņeigī, kas ito rausteišanūs lapny sauc par īpošu diaļektu. “Es i’ ventiš’, man i’ lāb’!”. Vāļ jāpīzeimoj, ka ventiņu “diaļektā” runoj kotrs latvīts timos raizīs, kad porkopis diu alkohola promiļu sļīksni, tāpiec, runojūt ar kurzemņīku, ir dīzgan složna nūteikt vai jis nav pjāns.
Ventas rumba
Eiropys plotoko iudiņskrytuma tituls nav vīņeigā ļīta, ar kū dīžavoj Ventas rumba. Pi vīna tys jera arī pasauļī zamokīs i skučnokīs iudiņskrytums. “Jā, bet tas i’ plac! Tur ziv’s lēkā!” Točna tai – “iudiņskrytums” jera tik zams, ka jam pori piļņeigi vāsy var porlākt daže zivs. Īrūsinom Ventas rumbu porsaukt par Ventas muorku.
Latvejis nacionālīs jiedīns – sklandrausis
Sklandrausis jera pirmīs lauksaimņīceibys produkts Latvejā, kū kai nacionalū kukņis īpatņeibu aizsargaj ES ļeimeņī. Tys jera arī pirmīs jiedīns Latvejī, kurš īzaver tai, it kai keids tū vīnu raizi jau biutu apieds. Apādūt sklandrausi tūp skaidrs, ka tys i goršoj tīši tai pat. Naizbreina arī fakts, ka sklandrausi īrasts pasņīgt porklotu ar skoba kriejma kortu – tys jera vīņeigīs veids, kei nūslāpt tū izskatu. Dīmžāl, kriejms napaļeidz paslāpt gādnū garšu.
Ļīpājis roks – Latvejis muzykas šiupeļs
Daži ar muzyku saisteiti cylvāki uzskata, ka vysa rokmuzyka kai taida radusīs Ļīpojā:
Soksim ar tū, ka koju īzaplešona un īzļīkšana ceļūs nepadara šlāgeri par roku. Tys nav roks i jiusu pylsātā nadzimst viejš. Roks Līpājā ir tikpat dzeivs kai grupa Līvi, kas, iroņiski, bejusi vīņeigo eisto rokgrupa nu itos pylsātys.
Dzyntars – nacionālīs dorgakmiņs
Vysupirms – tys nav akmiņs, bet gan sakaltušy sveķi. Orzemu tiurysti dzyntara rūtasļītas pārk tikai deļ tū, lai aizbraucūt sātā parodeitu draugim, sokūt: “Pazaver iz itīm dzaltanym siudim – čiuļi dūmoj, ka tei jera baigo vierteiba, haha!”
Sabiļis veina kolns
Jā, Sabiļī eisteņeibā jera kolns, kurā audzej veinūgas, tūmār daudzi ļeloka īspiejameiba par ito kolna tiemiešanu ira īgūt pīcus jaunus pyrmos pokopis radiņīkus, jaunys džinsu biksis i “zalta” bižutereji. Taipat pastov ļūti ļela īspiejameiba, ka paraļeli veina kolna apzavāršanai, biusit sova auto ļītūs diskus nūmaiņiejuši pret ķirpičim.
Zilās govis
Karoče – tos jera palākas na zylas. Punkts.
Vajag tulkojumu zemgaļiem…
Es ne sūd’ nesaprat’. Iedo tulkojum’ ventiņiem a’.
Labs, labs. :D
Atkal nacionālā naida kurināšana, bļe!
Tur klāt, neesmu pārliecināts, bet šķiet, ka jaunā, no latgaļu valodas atvasinātā dialektā.
Grūti lasīt, bet smieklīgi :)
Es i` bišk vīlies. Nevar nermāl izlasīt un Google translate a nepalīdz.
Ierosinājums pārdēvēt skučnokū iudiņskrytumu par dīķi ar joni parāva vaļā ķiķināmo vācelīti.
Dzintars. LV nopērkamais suvenīru dzintars ar buldozeriem brutāli tiek izrakts Kaļiņingradā, ja kas.
Sabile. Bet smaidīgais čigānu izcelsmes mikimausis ir pamanījies lietos diskus pret ķieģeļiem nomainīt veselai pilsētai, nosaucot to par Latvijas sakārtotāko pilsētu ar rītdienu. Kāpēc Kurzemes apcerē ne vārda par LV superpilsētu Ventspili?
Ak mani brāļi un māsas, kādi Liepājas roki un festivāli gan varētu sacensties ar kristīgā garīguma Vudstoku – ikgadējo vainas apziņas un svētlaimes pilno Aglonas ultramaratonu?
Jomajo…man īstenam Rīdziniekam jālasa visādi nesaprotami teksti nesaprotamā kropļotā valodā!!!
Nav ties. Sklandraus i gārds !
Kurš grib or goilīšēm pomērītīs?
Neko nesapratu. Skip ir.
Skaisti, skaisti!
Precizējums “suvenīru” bija nepieciešams, lai fosilos sveķus nesajauktu ar Svetlanu Dzintars (vārds mainīts no Raivis).
Cīšen lobs skricels.
nu, puiši, nazinu, nazinu, drusku aprūbežoti, bet veratēs poši!
poris vītas ir lobas par sklandraušim i par zilojam gūvim, porejais kaut kaids drusku kai bi apzabižojumā raksteits… uz naz kū tik. Kurzemei nav ni vainas!
FYI
Vispār par čivļiem (čiuļi) mēdz dēvēt vidzemniekus!
Nadaudz analfebetiska gramatika, bet kūpumā ir ok. :))
Tulkojumu valsts valodā lūdzu
Pajemš esemes krīt un pis es tos puzes leprikonus
pieņemu, ka smieglīgi, žēl, ka nevar neko izlasīt :(
varbūt kāds var iztulkot?
Ha, jauks raksts. Patika par goviim un dzintaru :)
Es jau seņ teicu, ka tymā daugaveņas pusī nivīna normāla cylvāka nav. Unj ja ir, tad īzaprecējuši latgaļi.
https://www.youtube.com/watch?v=5GgflscOmW8
https://www.youtube.com/watch?v=ocW3fBqPQkU
Tos, kuri Unesco mantojumam pieteica sklandraušus ar krējumu, vajag pērt ar sūdainu koku tik ilgi, kamēr saprot, ka savus krējuma štopēšanas ieradumus nevajag projicēt uz tautas tradīcijām. Vēl varētu izdomāt sklandraušs ar coca-colu, mūdži. :( Sklandraušus cepa tad, kad vairs tikpat kā nekas nebija palicis, sevišķi jau krējums.
Latgaļiem prosta skauž. Tak neviens bīskaps par jamiem nav izsaucies – dievs! Sargi mūs no latgaļiem un mēra! Bet par čivļiem gan. Ij labi, ka iru par čivli dzimis. Nav man neviena jãskauž, jo visãdi šãdi tãdi salašņas mani skauž.
A latgalīši nanuraun golūtnis?
Pīmāram “as īš iz sāt” voi “jys aizbrauce iz piļsāt”
Taipat i veļ trokuok kai Kurzemī
Voi mons lobuokais teicīns kū baba saceja “tur sun i sīn” (ja turi suni, tad piesien), kas vyspuor kai ķinīšu volūda… voi klasika “tuoļ pa zuoļ”
Hmm, man laikam švaki ar saprašanu, vajag tulku ☺
Nu naraun| Tys moš pi Nirzys, Jī ogruok igauņi bejušs
Vels’, neko saprast nevar. Kā jus rune, ta ka tād’ vec’ dzērāj’. Laikam tā ta latgaļ’ valod’i radies, vis’ dzērume rune, ka neko saprast nevar. Atnāk tik uz Kurzem, dābs’ pa gāl’.
Šo nedrīkst darbā lasīt. Jo darbā būtu muļķīgi pēkšņi sākt skaļi smieties.
Toties ir dzirdēti izmisuma pilni saucieni: Dievs, sargi mūs no tripera un čangaļu traktoristiem.
Bet jautājums paliek: kā atšķirt nacionālo dārgakmeni no dzeltena sūda?
Gribu kādreiz pārvākties dzīvot no Rīgas uz laukiem.
Akmens jau ir tikai salipusi masa. Vienalga vai tās ir smiltis vai sveķi.
Katrā ziņā ir ļoti jauki lasīt vienā portālā dažādus viedokļus gan latgaļu, gan kurzemnieku.
Čangolis ar mītu ir beistamāks par ķigru!
Precizējums “nacionālais” bija nepieciešams, lai Svetlanu Dzintars nesajauktu ar fosilajiem sveķiem.
top kek
Nu ļels i napamatots uzbraucīņs kurzemņīkim!
Kauns par latgaļīti kurš tai izasoka,un pī tam ar poša izdūmotim gramatiskajim vordim.Pusis nū izmontotajim vordim napastov!!!
Kauns!
I mes, itaidi latgaļīši,asam loboki par jebkuru citu Latvejis nūvadu.Ar kū?
Palasāt var, pazasmītīs arī, bet volūda gon nav teira. Poroik daudzi krīvu volūdys vordi pa vydu. Bet gon jau ita jūkam vairoik vītys cik pareizai rakstebai.
latgaļu valodā es līdz šim esmu atklājis vienu vardu, kas nav izkropļots latviešu analogs vai vnk krievu (piem složna) – vuška, kas nozīmējot aita.
un kas ir “gādns”?
gādns – гадкий – riebīgs :)
“Andersonam”
Roun gon – lęudś nu Rībeń(u) opkõrtnis roun nūstyn tõs golūtniś kai nagudri. Teirõkī kurzemnīki! :)
I vyspõr, golūtń(u) reduktseja iraid latgolīšu vōlūdai dyžon pīmeitūša īpotneiba.
Sd, “vuška” (aita) irā “vutsyna” (auna) sīva. :)
Dūmoju, ka obadiu võrdi iraid radinīki võrdam “vutś” (uts).
Par põrmu, saleidzinitę “gosts” (viesis) i “gaška” (viešņa).
Sd. roksts irā piebõrsteits ar krīvu volūdys võrdim. Namõku tęikt, voi tys aiz lęunei nūdūma :), voi raksteitõja nazynõšonys diēļ.
“Složna” (greutai, greutšy) taipat i: “pjāns” (pīsadziērś), “skučnokīs” (garlaiceigõkɪis voi skumeigõkɪis ), “Točna” (taišni), “daže” (pat, i, net), “ķirpičim” (keglim) navaid reitu latvīšu võrdi.
Ar “daže” īlykšonu svešvõrdūs, rõdīś, põrsastęidzu – tys varātu beuť beiś genetius nu “dažy”(daži) -> “dažei”(dažu).
http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=da%C5%BEs&s=0&g=5&r=1100
Dažādu Latgales novadu latgaļu ikdienas valoda ir bāztin piebāzta ar aizguvumuiem no krievu valodas. Nemāku teikt, vai tas aiz ļauna nodoma, vai latgaliešu dialekta nezināšanas dēļ :(
Lielākajiem valodas pazinējiem iesaku aizbraukt uz kādu pierobežas latgaļu pilsētu un pamēģināt kādam vietējam pateikt, ka viņš nepareizi runā latgaliski.
U, kū lai soka – lęudś runoi, kai nu prūt.
Latgolīšu volūda neteik kūpta*, a jõs skaniskõ tuveiba lītaunīku i slāvu volūdom, lęun sovā runā vīglai īklęutị pa kaidai kaimeńu volūdys võrdu põrmai.
Nu ūtrys pusiś, doudzi võrdi, kas vokoru latvīšam var pasarõdeitị krīviski, eisteneibā taidi var nimoz nabeutị.
___
*
1. Opitsialais alpabets iraid volūdu dõvejūšs.
2. Phonetiskī lykymi (tei poša poškęńu garmoneja) naizpiēteiti, toutai nazynomi.
3. Võrdu etimologija nateik piēteita.
Tieši tā, Stius – ļaudis runā kā prot. Tieši tādā valodā arī ir tapis šis rakstudarbs. No literārā viedokļa… uzskati to par mākslinieciskās izteiksmes līdzekli. Starp citu, vai tev šķiet, ka Cehs.lv būtu jānodarbojas ar latgaliešu dialekta kopšanu? Tā kā nav ne īstā vieta, ne arī formāts, vai ne?
Otrkārt, bez apjomīgas vīna vāts es kateogoriski atsakos pakļauties provokācijām apspriest latgaliešu dialekta vārdu pamatformu izcelsmi un saistību ar lietuviešu, krievu vai kādu citu valodu. Kā arī apspriest “latgaliešu valoda vai dialekts” pseidoproblēmu.
Es, piemēram, esmu no Kurzemes, bet dialektu, kuru te centās atveidot, nesapratu. Izskatās pēc Latgales. Kurzemē jau tik galotn’s rauj nost!
Cīši lobi saraksteits. Uz tū mums jāierauj.
As sveidzu kõ kiutineits!
Nezinu kādu sklandrausi Cements ēda, ja tas vispār bija tas, ko viņš domā, ka ēda, bet pareizi pagatavots sklandrausis ir garšīgāks par daža laba Rīgas MiiT piedāvājumu.
Kopumā tencinu par rakstu.
Cirs, kū Tu dareii? Sveidi?