Kopābrauciet dirst

Nu, pakaļas cietvielu entuziasti, esmu jums sarūpējis kārumu Delfos.

Nesen velomaniaku apsēstajā sociālajā tīklā “Twitter” gadījās lasīt interesantu saraksti. Kāds no viņiem sūdzējās, ka pilsētā redzot ļoti daudz auto, kuros brauc tikai viens cilvēks, un ieteica kopā braukšanas risinājumu kā visu pilsētas privāto transportlīdzekļu maksimālas piepildīšanas variantu. Šim aktīvistam man ir tikai viens padoms: ej dirst! Ja tas izklausījās nepietiekami intelektuāli, pārfrāzēšu pieklājīgāk: dodies defecēt, draudziņ!

Starp jaunajiem urbānajiem profesionāļiem esmu pamanījis īpatnēju tendenci tiekties pēc sociālistiskas un pat komunistiskas utopijas. Tas ir dīvaini un negaidīti, ņemot vērā, ka viņi ir uzauguši brīvā tirgus apstākļos un par savu salīdzinoši augsto labklājības līmeni ir pateicību parādā tieši šai sistēmai. “Uber” un citu kopā braukšanas aplikāciju iedvesmoti, viņi piedāvā nacionalizēt un pārdalīt kapitālu par labu masām, nerēķinoties ar privātpersonu īpašumu un tiesībām ar to rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Esmu autovadītājs un esmu daudz un cītīgi strādājis, lai varētu atļauties apmaksāt šo luksusu. Auto man dod iespēju jebkuros laikapstākļos brīvi pārvietoties patīkamā, komfortablā vidē. Tas nav lēti, un es ar to rēķinājos, kad izlēmu iegādāties auto. Papildus maksāt par papildu privilēģiju bija apzināts lēmums. Man nav ne mazākās vēlēšanās uzņemt savā privātajā telpā – automašīnas salonā – svešiniekus un viņus pārvietot tikai tāpēc vien, ka kādam “latte” putas sarijušamies jaunajam arhitektam ar fiksīti ir radies šāds slapjais sapnis.

Tie, kuri ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, man neļaus samelot, ka dažādi cilvēki dažādi attiecas pret savu personisko higiēnu. Pats esmu autobusā novērojis, kā ap kādu īpaši smirdīgu indivīdu izveidojas demilitarizētā zona – neviens neuzdrošinās viņam blakus sēdēt vai stāvēt. Tāpat arī dažādi cilvēki ir dažādi audzināti. Nav nekāds retums, ka kāds citiem uzspiež savu muzikālo bezgaumību, bliežot no bezvadu skandas trešās šķiras hitus, skaļi bļauj pa telefonu vai rij bulku, košļājot ar atvērtu muti, lai visi varētu apskatīt viņa siekalās izvārtīto maizes masu. Tagad iedomājies, ka tev savā privātajā telpā būtu jāpacieš kāds no šiem evolūcijas strupceļiem. Ka tev pēc viņiem būtu jāsatīra un jāvēdina sava auto salons.

Lai to vieglāk būtu iztēloties arī tiem, kuri nav autovadītāji, piedāvāju līdzību ar dzīvokli. Droši vien neviens visu laiku neizmanto katru sava dzīvokļa istabu. Iedomājies, ka kopā braukšanas kustības vietā būtu kopā dzīvošanas aplikācija un visas minētās “baudas” nāktos piedzīvot pašam savās mājās. Galu galā ne auto, ne vairāk par vienu istabu nav pirmās nepieciešamības lietas, bet luksuss. Visu šo virsnormas patēriņu kopā-ekonomikas sludinātāji vēlas kolektivizēt.

Pieņemu, ka drīz viņi ierosinās ar likuma spēku arī noteikt, ka pārāk platās gultās gulēt pa vienam ir izskaužama kaitniecība pret apkārtējo vidi. Tiem, kuriem vieta atļaus paņemt blakus vēl kādu, tāds piegulētājs ar aplikācijas palīdzību tiks nodrošināts. Bet nevajag apstāties arī pie tā. Ja gultas īpašnieks neizmantos savu pakaļu nekam citam kā vien mierīgai atpūtai, ar kopā bāšanas aplikācijas palīdzību norīkotais blakus gulētājs varēs to aizbāzt ar savu diņķi.

Varbūt viss mūsu ekonomikas modelis ir greizs? Šobrīd motivācija strādāt rodas, jo katrs vēlas dzīvot labāk – iegādāties plašāku nekustamo īpašumu patīkamākā rajonā, pārsēsties no sabiedriskā uz privāto transportu, labāk ģērbties, pirkt kvalitatīvāku pārtiku utt. Varbūt tā vietā labāk visiem izdalīt vienādu kvadrātmetru skaitu vienādās blokveida kastēs, lai visi saņem vienādu atalgojumu, lai rij vienādi pelēku barojošu tumi un lai ģērbjas identiskos brūnos kartupeļu maisos? Ja tas neliktu kopā braukšanas utopistiem beigt nepieskaroties, tad es būtu patiesi pārsteigts.

Lai gan vislabāk, protams, būtu atteikties no privātīpašuma pilnībā. Katrs izģērbtos kails, visi ar rokām izkašātu zemē milzīgu bedri, un cilvēce dzīvotu alā. Galu galā, ja nevienam nekā nav, tad nav arī, ko dalīt.

9 Replies to “Kopābrauciet dirst”

  1. Nu šitam domāšana un pat izteiksmes veids velo sakarā točna kā kaut kādam padomju sektantam. Un tie histēriskie epiteti “velomaniaki”, “velofašisti” nu ļoti atgādina “liberastus”, kas ir katra sevis cienoša homo sovieticus sektanta leksikā :)
    Jeeeebaķ, paskatieties, kā, piemēram, Nīderlandē visi smuki masveidā riteņo, kas, slikti vai? Bet līdz tam, protams, bija jāizaug. Bļe, čista kkāds krieviskais zīmuļa swag šitajā rakstā, mans auto, mana jahta, mana zelta ķēde…

  2. Kā humora gabals šis teksts ir nekāds, kā analīze – vienpusīgs. Autors izvēlas nepamanīt, ka izaicinājumi, kas saistīti ar kopādzīvošanu lielās pilsētās, cilvēkiem atklājas pamazām. Tā, tikai 19.gs. vidū londonieši saprata, ka situācija, kad katrs iedzīvotājs pats izlemj, ko darīt ar savām kakām, nav ilgtspējīga. Saprast to palīdzēja karsta vasara, ko atceras kā The Great Stink. Temzā samazinājās ūdens līmenis un atklājās ar kakām klātā gultne. Smirdoņa esot bijusi tik briesmīga , ka karaliene Viktorija, kas bija gribējusi doties laivu izbraucienā ar princi Albertu, esot bijusi spiesta pārtraukt braucienu pēc dažām minūtēm.
    Rezultātā Londonā tika uzbūvēta centralizēta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma, kas ir standarts , pie kā pilsētas pieturas arī tagad.
    Līdzīgi mēs sākam atklāt, ka lielā pilsētā nav iespējama situācija, kad katrs pilsētnieks brauc ar privāto auto, jo tas rada neatrisināmas infrastruktūras problēmas. Un tāpēc cilvēki domā, kā šo problēmu risināt.Viena no domām ir attīstīt kopbraukšanas tradīciju.Tā nemaz nav tik bezcerīga, kā autors apgalvo. Es mierīgi varu iedomāties situāciju, kad, piemēram, vairākas tuvu dzīvojošas ģimenes kaut kā sadarbojas, lai aizvestu bērnus uz skolu.

  3. Nīderlandē visi naski riteņo, jo nevar atļauties auto. Tur nodoklis ir tads,ka 2005.gada sarūsējis ww pasāts maksā kādus 15 000 pesso.Nerunājot par apdrošināšanu un citiem nodokļiem. Iztirija valsti, lai bagātiem būtu vieglāk braukt ar auto, un nabagie būtu lepni par to, ka nabagi, bet uz velo, zaļi un eko draudzīgi.

  4. Bet nevar noliegt, ka velo infrastruktūra Nl ir fantastiska,veselas pilsētas savienotas ar velo ceļiem.
    Un Nl nu gan nav tā valsts,kurā tikai nabagi brauc ar velo,tā nav Lv nomale,kur alkāns pēc kārtējā bamšļa brauc
    Nl braukā ar velo,kas ir lietota auto cenā.

  5. Autors varēja palikt pie “ej dirst!”. Tālāk seko literāri uztjūnēti un saistoši apkopoti ikdienas tvīterastu teksti ar skaļi gaudulīgu, bet visā visumā skaisti čīkstošu muh private propertiez, muh free marketz und muh esesmuvecisarpieredzijonopirkulietotuškodu sāpītes orķestri fonā.
    Ej dirst un piepalikt varēji, “autor”!

Atbildēt uz Joske Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *