Dear Mr. Zanderts,
Thank you for your suggestion, however we would like to point out that our application is not a photo retouching app so we will not be able to integrate the ability to automatically add other objects such as wheelchairs, mothers with strollers and cargo bicycles to photos taken through our application.*
“Kārtējā neveiksme”, Kaspers – kurš savas iekšējās Kopenhagizācijas procesa ietvaros bija mainījis vārdu no latviskā Kaspara uz dāņu-nīderlandiešu Casper – pie sevis nodomāja, kad bija izlasījis aplikāciju izstrādātāja atbildi uz viņa ieteikumiem.
“Nekas, cīņa turpinās”, nolemti nodomāja Kaspers, turpinot savu braucienu pa Rīgas ielām. Pietika pabraukt pāris kvartālus, lai atklātu nākamo netaisnību. “A-hā! Got ya!”, Kaspers iekšēji priecājās – savās iekšējās domās viņš bieži iejauca anglicismus, tādā veidā pašam sev izceļot savu kosmopolītisko redzesloku.
Viņš piebrauca tuvāk pie noziedznieka, nopētīja notikuma vietu un uzņēma pāris attēlus. Tad aizminās ap stūra, jo tomēr liekos konfliktos iesaistīties nevēlējās. Drošāk bija uzrakstīt tviterī. “Tā, tā, tā… Latvijas Pasts… še jums būs, labojieties, bīstieties, jo mūsu laiks tūlīt ir pienācis”, Kaspers uzbudināti izsūtīja attēlu sociālajos tīklos. Pabeidzis šo varoņdarbu, viņš jutās pelnījis bezkofeīna kafiju ar sojas pienu (jeb decaf latte with soy milk, kā viņš pats to devēja), bet tad ieraudzīja kārtējo noziedznieku. “Kafija pagaidīs!”
***
Kaspers mira ātri un nesāpīgi. Tiesas medicīniskajā slēdzienā tika konstatēts, ka viņš bija miris trieciena brīdī, krietni pirms mediķu ierašanās. Braucot centra virzienā no Tērbatas ielas bija griezies pa labi uz Stabu ielas. Mašīnai nebija ne mazākās iespējas apstāties.
***
Kaspars pamodās ar dullu galvu un sāpošām ribām. Vakar it kā tikai bija izdzēris trīs aliņus, bet galva sprāga pušu un ķermenis sāpēja tā, it kā būtu dzēris un kāvies kā Kivičs. Kas vēl bija dīvaini – viņam bija maz atmiņu no vakardienas kopumā. Galvenais, kas palicis atmiņā, bija kāds tirliņš, kas acīmredzot bija viņa busiņu nofočējis un ielicis sociālajos tīklos, kamēr viņš veica piegādi. Priekšniecība bija izsaukusi, nelikās gan baigi dusmīga, bet tāpat nepatīkami.
Kaspars piecēlās no gultas, iegāja dušā, tad aizgāja uz virtuvi. Viņu nepameta sajūta, ka viss ir kaut kā svešs un nepazīstams. Viņš jau tagad sapņoja par pēcdarba aliņu. Smadzenes likās dīvaini tukšas, viņš neko daudz neatcerējās, viss bija kā miglā tīts – zināja vien, ka viņam pēc divdesmit minūtēm jābūt savā šofera darbā Latvijas Pastā.
* A. God. Zanderta kungs,
Esam pateicīgi par Jūsu ieteikumu, tomēr vēlamies pievērst uzmanību faktam, ka mūsu aplikācija nav paredzēta bilžu retušēšanai, tādēļ nevarēsim tajā ieviest opciju automātiski aplikāciju uzņemtajām fotogrāfijām pievienot citus priekšmetus, piemēram, ratiņkrēslus, māmiņas ar ratiņiem vai kravas velosipēdus.
Nav tāda Sojas piena!!!
Izlabojiet uz Sojas Dzēriens, ja negribas razborkas ar PVD!
Ir Sojas piens! Soja ir mana kaimiņa govs! ;)
Soja ir mana gruusnaa kaiminiene
Dfaird 0_o
Ak tādēļ tu skatijies uz desu pusi!
ko?????, sojas sagribējās??