Preiļu apbedīšanas birojā SIA “Apbedīšanas birojs” iezvanījās telefons. Firmas īpašnieks, grāmatvedis un šoferis Jānis nopauzēja YouTube video, nokrekšķinājās un pastiepās pēc klausules.
“Halo. Apbedīšanas birojs.” Jānis centās piešķirt balsij svinīgu skumju notis un zemāku toni.
“Labdien. Es jums zvanu sakarā ar drauga nāvi,” līnijas otrajā galā ierunājās gados jauns vīrietis. “Man ir jārīko bēres, bet es pat nezinu ar ko sākt. Tas viss notika tik negaidīti.”
“Jūs esat piezvanījis uz pareizo numuru. Mūsu apbedīšanas birojs piedāvā pilnu pakalpojumu spektru – transportēšanu, apbedīšanu un bēru mielastu. Kur šobrīd atrodas nelaiķis? Morgā?”
“Jā.”
“Mūsu firmas rīcībā ir glīts, melns katafalks. Mersedess. Cienīgi aizvedīsim no morga līdz apbedīšanas vietai. Neviens klients vēl nav sūdzējies, heh.”
“Ziniet, aizgājējs ir bijis pārliecināts dabas draugs un velobraucējs. Jūsu katafalks ir elektroauto?”
“Kā lūdzu?”
“Vai jūsu katafalks ir aprīkots ar elektrisko motoru?”
“Nē, taču. Tas ir S klases mersis, īpaši pielāgots zārku pārvadāšanai, dīzelīts.”
“Nē, tas kategoriski neder. Varbūt Jums ir Tesla?”
“Teslas nav, taču, ja tas ir tik principiāli, mēs varam sarunāt zirga pajūgu. Būs skaisti, taču dārgāk.”
“Nē, nē, ko jūs! Aizgājējs bija pret dzīvnieku ekspluatēšanu! Jums nav velo katafalks?”
“Ak, kungs. Mēs kaut ko izdomāsim,” Jānis paņēma rokā pildspalvu, atvēra blociņu un veica dažas piezīmes. “Kā ir ar apbedīšanu? Firmā ir pieejami spēcīgi un zolīdi kungi, kuri var i zārku panest, i grāvi izrakt. Kādu zārku jūs vēlētos?”
“Nē, ko jūs! Nekādu apbedīšanu. Nekādu zārku. Aizgājējs bija pret koku izciršanu un vēlējās tikt kremēts.”
“Ziniet, vienīgā krematorija Latvijā atrodas Rīgā, un tas ir paliels gabals no Preiļiem. Varam jau sarunāt, taču būs dārgāk.” Jānis turpināja veikt piezīmes blociņā.
“Nē, nē, nevajag Rīgu. Kremēsim tepat. Aizgājējs būtu vēlējies vikingu bēres. Viņu varētu ielikt laivā, aizdedzināt un iestumt Lubāna ezerā.”
“Nedomāju, ka baznīcas pārstāvji piekritīs tādam gājienam.”
“Baznīcas pārstāvjus nevajag. Aizgājējs bija izteikts ateists, turklāt vēl gejs.”
“Skaidrs,” novilka Jānis un ieskribelēja vēl dažas piezīmes. “Un kā būs ar bēru mielastu? No savas puses varu ieteikt restorānu “Svetlana”, taču jums droši vien būs īpašas vēlmes, vai ne?”
“Aizgājējs bija vegāns.”
“Nu, bet protams. Varam sagatavot arī šādu mielastu. Pīrādziņi, buljons, kafija. Otro ēdienu ņemsiet?”
“Nē, neko tādu nevajadzēs. Iztiksim tikai ar uzkodām. Bet tikai veģetārām. Varēsiet sarīkot?”
Jānis apskatīja blociņā veiktās piezīmes un nopūtās.
“Tātad. Spriežot pēc visa iepriekš teiktā, jūs gribat lai mēs paņemtu mironi uz velosipēda rāmīša, to aizripinātu līdz ezeram, tur aizdedzinātu un ielaistu ūdenī. Tā?”
“Jūs aizmirsāt par veģetārām uzkodām.”
“Protams. Mēs varam piestūķēt mironi ar kukurūzas graudiem. Dedzināšanas laikā viesi varēs mieloties ar popkornu. Papildus vizuālajam noformējumam varam viņam vēl iespraust dirsā gurķi.”
Iestājās ilga pauze, kuras laikā nezināmais zvanītājs pārskatīja savus uzskatus, izvērtēja mūža laikā uzkrāto pieredzi un aizdomājās par dzīves jēgu. Jānis nolika klausuli.
Beidzot kaut kas jēdzīgs!
Tu, ko? Sākumā iemācies gramatiku un tad taisi spriedumus.
Tik liels dabas draugs diez vai atbalstītu atmosfēras piesārņošanu ar sava līķa dedzināšanu :D
Kapu svētku tēma jau sen kā ir izgājusi no modes joku dzīšanā. Mucā audzis esi?
Cilvēki pārstājuši mirt?
Popkorns ir vegānisks?
Nu beigas tādas tipa “ai nahuj apriegās rakstit. ha ha, kaut kādas rupjības”… rakstnieka talantiņš nevelk :)
Tā jau līdz vidum diezgan smieklīgi.
Bļe cerams ka nelaiķis labprātīgi pārstāja elpot cīnoties pret co2 piesārņojumu
Iezagās fermā un elpoja pa taisno no govs pakaļas, lai šnicele lieki co2 nelaiž gaisā un neindē nabaga odus.
Šoreiz dzens nesanāca.Prasts gabals. Var saprast, ka autoru kaitina vegāni un velobraucēji. Bet vai tāpēc dirsā gurķis jābāž?
Autor – – – Tu, vispār jēdz par ko raksti ???
Vai apjēdzat, ka tauta smej; mainiet virzienu; varbūt, stādiet kartupeļus !