Pēdējā laikā salīdzinoši reti biju apmeklējis kultūras pasākumus, tāpēc, lai atsvaidzinātu savu sociālo dzīvi, nesen devos uz skolēnu deju uzvedumu Arēnā Rīga. Biju sagatavojies spēcīgam emocionālam saviļņojumam, jo deja man vienmēr bijusi īpaši tuva sirdij, tomēr tas izpalika, jo koncertu neredzēju. Tā vietā man bija iespēja skatīties uz daudziem tūkstošiem pār galvām paceltiem mobilajiem telefoniem un planšetēm.
Pāris dienas vēlāk atkal devos baudīt kultūru, šoreiz – Borisa Grebenščikova koncertu. Grupa kopā ar simfonisko orķestri, dārgas biļetes, labas sēdvietas, elitāra publika – neviens taču šo nefilmēs ar telefonu, vai ne? Stāsti manim, Daugaviņa… Koncerta baudīšanas vietā atkal biju spiests skatīties idiotu bara telefonu ekrānos. Izcilākie tīrradņi savu mīļāko dziesmu fragmentus tumšajā hallē filmēja ar ieslēgtām telefonu zibspuldzēm, bet pārējo dziesmu laikā vienkārši lasīja feisīti.
Sekojoši, man radās jautājums – dārgie ļaudis, ko tieši jūs pēc tam ar tiem video darāt? Ar šiem tumsā ierakstītiem zemas kvalitātes un sūdīgas skaņas video. Vai jūs tos pārkopējat uz datoru un pēc tam rakstāt diskos, lai glabātu plauktā, līdzās savu bērnu pirmo soļu ierakstiem? “Redz kur mazā Jānīša pirmā čuriņa podā, bet tālāk – sūdīgas kvalitātes 34 sekunžu video no koncerta.” Vai arī jūs vedat tos video uz laukiem rādīt pusaklajai, ar demenci sirgstošajai vecmāmiņai? Liekat tos draugiem.lv galerijās, lai lauku draugi varētu pārliecināties par jūsu neesošo operatora talantu un jebkādas gaumes trūkumu?
Laikā, kad visā Latvijā ir ātrs 4G pārklājums, jebkuras Grebenščikova dziesmas ierakstu var noskatīties youtube, bet skolēnu deju uzvedums tiek profesionāli filmēts un vēlāk to varēs skatīties pilnā garumā kaut vai piecas reizes pēc kārtas, katru ar telefonu gaisā izslieto roku spēju uztvert tikai kā: “Skatieties uz mani – es esmu pilnīgs idiots!”
Jo, pirmkārt, lai cik jocīgi tas neskanētu, skatoties telefona ekrānā un filmējot koncertu, sanāk, ka tā vietā, lai pasākumu baudītu dzīvajā, tas jau uzreiz tiek skatīts ierakstā. Respektīvi – jūs esat samaksājuši labu naudu par iespēju paskatīties sava telefona sliktās kvalitātes ierakstu. Filmējot savu bērnu koncertus, jūs ne reizi neredzat dzīvajā sava lolojuma uzstāšanos. Stulbi, ne? Otrkārt, filmējot koncertu, jūs traucējat to skatīties tiem klausītājiem, kuri atnākuši baudīt pasākumu, nevis spodrināt savu profilu sociālajos tīklos. Un treškārt – visdrīzāk, jūs šo video izdzēsīsiet tā arī ne reizi nenoskatījušies, jo neticu, ka atradīsies kaut viens telefonfilmēšanas entuziasts, kurš, liekot roku uz sirds, teiks, ka savus koncertvideo pārskata reizi nedēļā.
Šim fenomenam grūti rast racionālu izskaidrojumu. Iespējams, mobilo ierīču attīstības lēciens vienkārši bija par strauju, jo piekto noķi vienā solī nomainīja aifouns. Kad esi pieradis, ka vienīgā papildu iespēja, ko piedāvā tavs telefons, ir spēle “čūska”, jauno viedierīču aplikāciju miljoni liek galvai sākt kūpēt un vienkārši ir par sarežģītu, tāpēc atliek pieķerties pašai vienkāršākajai un saprotamākajai lietai – telefona kamerai.
Iespējams, tā ir sava veida garīga disfunkcija, kas sakņojas faktā, ka no agras bērnības cilvēkam saglabājušās precīzi piecas bildes, tāpēc moderno tehnoloģiju laikmetā izveidojusies uzbāzīga kāre iemūžināt pilnīgi visu, ko piedzīvo. Atceros, kā bērnībā ar lielu nepacietību gaidīju kārtējo bilžu vakaru, kurā vectēvs rādīs diapozitīvus no saviem ārzemju ceļojumiem. Ieraudzīt viņu bildē blakus kamielim vai piramīdām bija prātam neaptverams notikums. Vai jums šķiet, ka pēc kādiem 40 gadiem jūsu mazbērni ar tikpat lielu interesi vēlēsies skatīties neskaitāmus tūkstošus koncertu fragmentu? Pieņemsim, ka šis jautājums ir retorisks.
Tāpēc, lūdzu, katru nākamo reizi, kad izstiepsiet gaisā roķeles, lai uzņemtu kārtējo nejēdzīgo koncerta ierakstu, klusi pie sevis noskaitiet pantiņu: “Esmu nekam nederīgs idiots. Manai dzīvei nav jēgas. Man nav īstu draugu. Pārējie pasākuma apmeklētāji mani ienīst. Šo video es pat neplānoju noskatīties. Esmu niecība.”
Pirmais!
“Tu esi lohs” vai “Tu lohs esi”?
Laikam jau abi strādā.
Paldies autoram. Idiotu tēma ir atklāta. Tādu tipāžu dēļ, es vairs neapmeklēšu koncertus. Pēdējais piliens bija trīs mergas, kas vienīgās pielēca kājas un pacēlušas rokas sāka gorīties man acu priekšā attēlojot ekstāzi, vai ko līdzīgu.
Sen jau esmu ievērojis šo parādību, pat kārtīgos hard rock un heavy metal koncertos tā mēdz būt. Vienīgais, kas samazina šādu parādību ir dāžadi mosh piti u.tml., kas vienkārši rada situāciju, ka filmēt ir riskanti.
Nesen biju koncertā ar savu paziņu, kurš sadzēries arī mēģināja filmēt vislaik un teicu viņam priekš kam to dari, ja tāpat neskatīsies pēc tam sūdīgu video. Pierunāju, nolika, pagāja 5min – filmē atkal. Tā kā tāda atkarība.
Atzīšos, es arī šad tad to daru, jo pēc tam patīk noskatīties un atcerēties koncerta emocijas. Tā ir emociju iemūžināšana. Bet par to, ka filmēšanas laikā neesi koncertā, par 100% pievienojos.
Ja koncertus nevar filmēt, uz ko lai pēc tam onanē?
Nu, teātros un akadēmiskās mūzikas koncertos VIŅUS vismaz pabrīdina par šīs darbības nepiedienīgumu. Šķiet arīdzan Skaņu mežā.
Kapēc es nedrīkst filmēt? Esmu personība ar labu muzikālo gaumi, man ir mobilais ar labu kameru. Es vēlos baudīt konci ar telefonu rokā. Tā es to daru! Ja mana brīvības izpausme aizskar tavu brīvības izpratni, mēs varam par to parunāt.
Kurš teic, ka tavs nedrīkst filmēt? Līdz personībai tev kā līdz mēnesim, raksts ir par tevi, un baudi dirst ar visu savu videofonu!
Mož vienkārši aizliegt ienest mobilos teleofnus. Pielīdzināt tos aukstajiem ieročiem un līdzpaņemtajam alkoholam.
Raksta autors ir jūtami iedvesmojies no Louis CK stand-up rutīnas. Varētu pat teikt, ka līdz plaģiāta robežai. Ai ai ai, kauns!
Jā, bļaģ, precīzi divi teikumi ir ar nepārprotamām referencēm uz Luiju, es čista negaidīju, ka kāds pamanīs, tu esi fucking džedajs.
diždžedajs :D
Paldies, es sapratu, ka raksts ir par mani. Man ir veltīta uzmanība. Esmu gan neizpratnē – par ko?
Es nopērku biļeti uz koncertu. Atnāku, baudu mūziku. Sevišķos jūsmas brīžos īpašos mirkļus iemūžinu video. Un jūtos labi, vienkārši lieliski.
Koncī es redzēju cilvēkus, kuri nefilmēja. Mani tas netraucēja. Šķita, arī viņi lieliski pavada laiku. Redzi, neviens no viņiem man neteica:”Klau, tu varētu novākt savu telefonu? Man spīd acīs, novērš uzmanību no skatuves..”. Vai kā tamlīdzīgi. Es būtu informēts. Gan jau mēs varētu kaut ko sarunāt, lai abiem ir labi.
Tu esi kā bomzis, kuram šķiet, ka mīzt kāpņu telpā ir ok, kamēr neviens ar rungu nedzen prom. Jo nav apjēgas par sadzīves etiķeti.
Tas, ka esi iemācījies gudru vārdu “brīvības izpausme”, neko nemaina. Tava antisociālā attieksme pret līdzcilvēkiem smird.
Kas ir “sadzīves etiķete”?
Ja mani informē, ka koncertā filmēt nav atļauts, es to nedaru. Ja aizlieguma nav un neviens neizsaka pretenzijas, tad es daru, kā man tīk. Ja tevi traucē tas, ko es daru, pasaki man, un mēs meklēsim risinājumu, kas apmierinās abus. Vienīgais, piedomā ne tikai “ko teikt”, bet arī “kā pateikt”. Tad es, visticamāk, novākšu telefonu un nesadošu tev pa muti.
Lai sadotu pa muti, jābūt ne vien gribēšanai, bet arī varēšanai.
Sadzīves etiķete ir censties citiem netraucēt. Pašiem pēc savas iniciatīvas censties tā uzvesties.
Cilvēki ir tik dažādi! Maz kas kuram traucē. Ja tevi traucè, pasaki man par to.
Uzvedības normas ir mainīgs lielums. Ja nespēj ietekmēt pasākuma videofilmētāju auditoriju (katram jau neaizrādīsi, bet kompromiss ar priekšā sēdošo neko daudz nemaina), tad varbūt ir vērts pieņemt, ka sabiedrība mainās un par vairākuma diktēto normu kļūst izstieptas roķeles, lai uzņemtu koncerta ierakstu.
Nu jā, idiotu pasaulē ir diezgan daudz. Nav ko brīnīties, ja tādi lielā barā koncertu klausās ar izstieptu roķeli.
Da kaut ar atstieptu kājeli.
Vienīgais, kas mani izbesīja šajā rakstā, ir tonis. Es gudrs, pārējie lohi, – tā ir kropla pieeja.
Atklāti sakot, man vienīgais, kas pašlaik interesē – vai cilvēka smadzenes vienlaikus veic vai neveic domāšanas un atmiņas funkciju.
Koncerti, bauda utt- bļe, nu pofig! Kā jau cits cilvēks tev teica – baudi dirst! Tu esi niecība. Tavs sašutums par šā raksta toni nemaina situāciju.
Iebāz labāk pirkstu pakaļā savos sajūsmas brīžos nevis traucē ar savu garīgo disfunkciju.
“Es gudrs, pārējie lohi”,- tas nav tas, ko tu tagad dari?
Taisnība. Ne šis raksts, ne jebkurš no komentiem nemaina situāciju. Filmètāji filmēs, sašutušie sašutīs, un tikai.
Centīšos paskaidrot. Spriežot pēc visa, esi vienkāršu ļaužu (novērtē, ka nelietoju apzīmējumu “prasts”) ar intelektu krietni zem vidējā. Šajā kategorijā ietilpstošie ir paredzami un impulsīvi (piem. kā amēba – saņem impulsu/kairinājumu un saraujas). Es eju uz konci, lai baudītu audiovizuālo sniegumu, savām acīm, nepastarpināti, un nevēlos ieslīgt sarunās ar zaļumballes lauķi, vai white-sensation tipu ar plakanu pakausi.
Arī tu ej uz konci, lai to baudītu savā veidā.
Es nevēlos uzsākt sarunu ar tādu tipu, kā tu. Nevēlos aizrādīt. Jo tāds kā tu, ir paredzams. Saņemot kairinājumu (šajā gadījumā – aizrādījumu), tev, amēb.. personībai nostrādā aizsardzības reflekss, kas ir noliegums, vairāk, vai mazāk asā formā, resp. veidojas konflikts. Neatkarīgi no tā, vai tas paliks verbālā līmenī, vai pāraugs fiziskā, un neatkarīgi šā konflikta uzvarētāja tavā izpratnē, mans garastāvoklis (un var būt pat vakars) būs sabojāts. Un tagad iedomājies, ka tādi, kā tu ir vairāki. Padomā par to!
spriežot pēc visa, ar augstu intelektu (jo spēj absolūti nepamanāmi atdarināt meistaru u) apveltītais neimpulsīvais (kā rācenis – saņem kairinājumu ar zābaku pa dirsu un izliekas, ka nekas nav noticis), antihips apmeklē 9.maija pasākumus. es tikai nesaprotu, kāpēc jāraksta tik gara taisnošanās. varēja īsāk – visi, kas nedara kā antihips, ir kropļi, bet aizrādīt viņš mīž, jo visi viņi ir fiziski spēcīgāki (kretīnu izpratnē, ne antihipa) par antihipu kretīni un katra antihipa dzīves diena ir sabojātā, jo apkārt vieni vienīgi kretīni
es ieteiktu ļoti rūpīgi padomāt par to
Īpaši stulbām skujām un lapām:
kad tu atnāc uz koncertu, tu tur neesi vienīgais. Citi ir maksājuši naudu par biļeti, lai skatītos un klausītos koncertu. Ja vien tavs vārds nav norādīts reklāmā kā mākslinieka vārds, neviens koncertā negrib redzēt ne tavas paceltās rokas, ne spoži spīdošo tava telefona ekrānu, jo tas REĀLI TRAUCĒ. Un tu pats visus REĀLI BESĪ.
Tak vajag aizrādīt tiem filmētājiem!
Vai bail pa pārtikas maļamo kambari izgrābt un turpināt koncertu klausīties horizontāli?
Ko nozīmē performēt nekam nederīgiem idiotiem? Džeks Vaits centās paskaidrot: https://m.youtube.com/watch?v=8Cn_Kr0nLeU
Vajag pārnēsājamu EMP ģeneratoru līdzi.
Tikai negatīvais efekts – sačakarēsi arī tiem kas nevelk tos telefonus ārā.
Tas der akustiskajaa koncī, jo nosprāgs arī sintezatori un gitaaras
Trūdolfs lēni, kustinot lūpas, saujā skaitīja par tukšo taru saņemtās monētas, kad veikalā ienāca smaidīgs jauneklis un skaļi sasveicinājās ar pāris tantukiem un bankomātu. Ar saujas bilanci aizņemtais Trūdis tantuku atbildēs sadzirdēja pārmetuma notis un saausījās. Kaut kas par pieklājību un cepuri. Eirocentu skaits momentā nojuka. Nepazīstamā tipa atbilde “Neesam taču baznīcā.” sadzina gadiem krāto pazemojuma un aizvainojuma naidu Trūdlfa Zeltiņa apziņā kā karsts paisuma vilnis. Pusgalvu īsāks un savi 20 kilo vieglāks par mani, pretinieka novērtējums tapa trīs tik ātri kā monētu skaitīšana. Saujas ar monētām sažņaudzās dūrēs:
“Ei, tu! Tu nesaprati? Novelc cepuri! Tu esi kā antisociāls, smirdīgs bomzis, bļe, kuram šķiet, ka var dirst kur pagadās, bļe, jo nav apjēgas par pieklājīgas uzvedības etiķeti.”
Babuļi iečabējās un sastinga, bankomāts aicināja papildināt kontu vai izņemt skaidru naud, bet jauneklis paraustīja plecus un devās iepirkties.
“Idiot, tu nesaprati?”, un Trūdolfs triumfāli norāva traucējošo cepuri no etiķetes pārkāpēja galvas.
Trūdis “Zelta Lietutiņš” sēdēja atslējies pret piekabi un knibināja sakaltušu asins kreveli. “Nu gan tas lohs agresīvs, bļe.”, iesūca alu un uzmanīgi ar mēli pārlaida pār sapampušajām lūpām. Viņa dūres arī šoreiz kaunā nepalika – pat sabrūkot uz veikala grīdas, tās neizlaida no tvēriena nevienu monētu.
Stulbie opji. Piemēram “Muse” pirms koncerta nolasīja lekciju- kā labāk fotografēt un filmēt (izslēgt zibspuldzi, lietot koncerta režīmu u.t.t), lai sanāktu labākās bildes, kā arī pateica priekšā kādus tagus pievienot un paziņoja, ka koncerta laikā ir pieejam haļavnijs WiFi. Progresu un atkarības jāmāk izmantot!
muse ir liberāli pediņi!
Es … tavu sievu aizvakar drāzu jo ar likumu aizliegts taču nav. Viņa pirms tam aizgāja padmazgāties un pastāstija, kā viņai ir vislabāk. Teica, ka tu esi nespējnieks. Ne galvā, ne biksēs.
Principaa uz kino buutu jaanaak ar revolveri pie saaniem. So kustiibu par vispaarpienemtajaam normaam, etiketes ABC un “popkorna” dueleeshanu aizsaaka Zikovs.
kā viņam iet vispār?
Zikovs ir sociopāts. Cilvēks, kurš savu iedomāto paštēlu uztver kā daudz vērtīgāku par citu cilvēku interesēm.
Loronzo,
Tā kā zikovveidīgie grūtgalvīši un sociopāķi savas personīgās simpātijas un atnipātijas, savus “es ģībstu” un “besī ārā” uzskata par pārākiem pār citu cilvēku interesēm un vajadzībām, tad viņi savas intereses un vajadzības nosauc par vispārpieņemtām morāles normām (un/vai tepat komentāros – par etiķetes ābeci). Tas, viņuprāt, viņiem piešķir tiesības citādi domājošos apmētāt ar kakām. Visrēcīgākais ir tas, ka šie pašpasludinātie etiķetes un pieklājīgas uzvedības sargsuņi paši nemana, ka komentāros uzvedas kā nekulturāli un agresīvi urlas.
Klusais Perde nodomāja, ka Delfi komentāros ir mazāk naida un agresijas nekā Cehā un aizgāja atpakaļ.
Dīvaina sajūta, kad šo tekstu 1:1 dzirdēju kāda stand-up komiķa uznācienā. Oh, well. Idejām kaut kur ir jārodas.
Dīvaina sajūta, uz 1:1 identisku sūdkomentāru šeit pat augstāk atbildēju jau pirms divām nedēļām.
Patiesie iemesli ir tikpat primitīvi cik atlaižu politika tuvakājā Mahimā:
*) Jāizrāda citiem par sūro kredītu grabinātais jaunais HuiAwej Pim9. Tas nekas ka ēdot rolltonu, atklāsies ka modelis sen jau ir vecs, bet kredīts tikai pusē
*) Vienīgais veids kā parējie, no kuru atzinības esi atkarīgs – purngrāmatas brucinātaji noticēs ka tur patiešām esi bijis – sūda low-q no garīgā budžeta nepārpalikuma izpiests sūds, kuru tikai tu pats lepni sauc par video.
Nolēmu šeit arī atstāt pāris vārdus, jo pēc 18. Novembra pasākumiem brīvdabā uznāca tieši tāda pati apcerēšana! Ko viņi visi dara pēc tam ar tām n-tajām bildēm un video!
Es tikai nobildēju statiskus ar iekšdedzes motoru aprīkotus dzelzs un alumīnija sakausējuma veodojumus un protams arī eksotiskus karogus , kurus ikdienā nevar redzēt šinī drūmajā rudens pelēcībā!
Bildes vakarā uzreiz ievietoju “mākonī”, lai nepazūd no pasaules šīs tikai manas ekskluzīvās bildes!
Gatavs!