Kad atrisināsim ekoloģisko pēdu, ķersimies pie kamieļpēdas. Intervija ar Zemnieku

“Es nezaudēju tikai savas dzīves mīlestību. Es zaudēju gadus ar nepiepildītiem solījumiem, ko biju kā devis, tā saņēmis,” stāsta “Cehs.lv” autors Zemnieks, kurš pirmo reizi atklāti piekritis runāt par nu jau seno, taču aizvien grūti pārdzīvojamo zaudējumu.

Mēs tiekamies nelielā coworking telpā, kurā nepasniedz alkoholu, tāpēc to nācās līdzi ņemt pašiem. Mums apkārt valda vārga darba duna, kurā vairāki start-up dibinātāji balansē starp sava linkedin konta atjaunošanu un šķielēšanu Zemnieka virzienā. “Murmurmur, man šķita, ka bomžiem šeit ieeja ir aizliegta, murmurmur,” dzirdēju novīpsnājam vienu no telpā esošajiem cilvēkiem, kurš pats vēl nenojauš, cik ironiski šis novecos pēc aptuveni gada, kad viņš uzzinās patieso potenciālu viņa idejai par digitālo atkritumu šķirošanu.

Kamēr pētīju, kā stārtaperis Pjotrs uz tāfeles zīmē dažādu krāsu Recycle Bin ikonas, Zemnieks jau bija ticis līdz savas glāzes viducim.

“Kaut kā psiholoģiski es jutos atbildīgs par šīm attiecībām,” stāsta autors. “Atmiņas no kopā pavadītajiem laikiem traucē samierināšanās procesam. Katru reizi, kad šķiet – šoreiz es izgulēšu un modīšos kā jauna būtne, vienmēr… vienmēr ir kaut kas, kas mani atgriež skumju sākuma punktā. Tās mijas ar dusmām,” stāsta Cehs.lv autors, kurš atklāj – reizē ar šo zaudējumu viņam zuda arī iedvesma rakstīt zināmās aprindās par reliģiju ķļuvušo Dzerbudisma rakstu sēriju. 

“Sarkanajā Recycle Bin mēs liksim video failus, zaļajā mēs liksim dokumentus, bet audifailiem būs paredzēta violeta miskaste,” uzkrītoši skaļi saka Pjotrs. “Vai nevarētu, lūdzu, klusāk? Es filmēju sižetu Aijai Kincai,” es laipni palūdzu jaunietim ar biksēm, kas beidzās drusku virs potītēm. 

Manai uzmanībai atgriežoties pie Zemnieka, viņa glāze jau bija tukša, mēle nedaudz samežģījusies, bet acis kāri skatījās uzzīmēto musaru virzienā. Varbūt tur kāda ir paslēpusies?

“Kad būsim samazinājuši savu ekoloģisko pēdu, sabiedrība uzdos jautājumu – kas notiek ar digitālo pēdu? Šim jautājumam mēs jau esam gatavi,” iedomāto TEDx runu pats sev prezentēja Pjotrs brīdī, kad viņa sejā ielidoja nedaudz apskrandusi dūre. Zemnieks satvētra Pjotru aiz tvīda žaketes, purināja un, siekalām šķīstot uz visām pusēm, kliedza: “Tu risini neeksistējošu problēmu ar produktu bez jebkādas pievienotās vērtības vai fokusa uz patērētāja problēmām.”

Sekoja pisaks pa Pjotra paštaisno ģīmi: “Digitalizēt kamieļpēdu būtu daudz jēgpilnāk!” Sekoja nākošais pisaks pa egocentrisko vaigu: “Zini, ko tu varētu atrisināt? Kur valsts nobāza manas divlitrenes,” auroja Zemnieks, turpinot skaldīt Pjotru.

Glāze uz galdiņa mistiski atkal bija pilna. Tās tilpums: 1,9L 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *