Kā uzvarēt ‘Eirovīzijā’ un ‘What’s up Bulgaria’ – ironijas mācībstunda

Atceros, 2013. gada sākumā ārpus ATP ranga simtnieka esošais Ernests Gulbis ar cietu sejas izteiksmi intervijā pēc iekļūšanas Delrejbīčas ATP pamatturnīrā pauda, ka viņam ir jābūt krietni augstākā vietā par 109. Vēl vairāk. Starp pasaules “Top 100” spēlētājiem, viņa ieskatā, esot pat tādi, kas nemāk spēlēt tenisu. Tolaik tikko kā doktorantūru uzsākušais topošais sporta psiholoģijas eksperts Kristaps Āls pie sevis nodomāja: “Šis jaunietis ir vai nu ļoti drosmīgs, vai ļoti stulbs.”

Aptuveni vienu gadu vēlāk Ernests Gulbis jau ierindojās starp 10 pasaules labākajiem tenisistiem, kas ir nepārprotama atbilde uz K. Āla izvirzīto jautājumu. Drosmīgs un lielisks. Dižportāla “Cehs.lv” ieskatā, tas aizvien ir palicis atmiņā kā viens no stilīgākajiem sasniegumiem nesenā Latvijas sporta vēsturē. “Atbildējis par bazaru”, ja mēs to cenšamies īsi rezumēt.

Taču ļoti reti ir tik rožaina situācija, kā gadījās Gulbim. Gluži pretēji, tas ir retums, jo kaut kā mums bieži vien gadās palaist muti pirms ķeršanās pie darbiem.

Piemēram izvēlēsimies, teiksim, “Eirovīziju”. Iztēlosimies, ka līdz pusfinālam un finālam, kurā tev ir jātiek, atlicis vēl vismaz pusgads. Taču tu jau laicīgi sabiedriskajā medijā uzņem dokumentālo seriālu ar nosaukumu “Kā uzvarēt “Eirovīzijā”?”. Tas ir diezgan biezs gājiens. “Skaļš, es pat teiktu,” vērtē “Cehs.lv” štata eksperts.

Šāds gājiens var izskatīties ļoti stilīgi, ja tu patiesībā uzvari “Eirovīzijā”, nevis paliec pēdējais. Pēdējais pusfinālā. Jo tā nav “Eirovīzijas” uzvarēšana. Varbūt varēja sākt ar pieticīgāku seriālu kādā reģionālajā televīzijā ar nosaukumu “Kā uzvarēt “Eirovīzijas” nacionālajā atlasē ar 150. mēģinājumu”. Taču šobrīd… Šobrīd par to vienkārši gribētos piešķirt diplomu. Drosmīgs gājiens, protams, taču ne lielisks. Varbūt šī gada priekšnesums neieies Latvijas kultūras kanonā, taču to noteikti varēs nodrukāt nākamajā vārdnīcā iepretim vārdam “ironija”.

“Nevainojiet video autoru,” kāds jau preventīvi sāka aizstāvēties tviterī, kad Latvijas izlase sensacionāli nekvalificējās Eiropas čempionātam basketbolā. Jā, atgriezīsimies nedaudz pie basketbola analoģijas jeb “What’s up, Bulgaria?”. K. Āls saprot, ka blatot Bulgārijas virzienā it kā bija drošs solis, jo tomēr Bulgārija, taču šis basketbola faniem bija ļoti sāpīgs ceļojums laikā uz citu notikumu – “Tagad vai nekad” leģendāro basketbola izlasi.

Vienā gadījumā mēs “pakāsām” Bulgāriem pēc tam, kad solījām viņus sasist lēveros, aizstāvot mūsu meitenes, kurām arī Bulgārija nodarīja gauži. Otrā gadījumā mūsu basketbolisti pravietiski paredzēja, ka “nekad”. Ļoti žēl, jo K. Āls tomēr patur tiesības cerēt, ka tomēr kaut kad.

Jaunu sākumu savulaik ļoti skaļi pieteica arī Latvijas futbola izlase – tās vizuālā identitāte ir spēcināta ar cīņas garu, vienotību un lepnumu ilustrējošām latviešu rakstu zīmēm, patriotiskā preses relīzē klāstīja komandas pārstāvji, kamēr prezentācijas bilžu fonā dega lāpas un spēlēja “Iļģi”. “Viņi cels, ies, vilks, cels, ies, vilks,” hipnotizējoši atkārtoja video reklāma. Fani vēl nenojauta, ka vienīgais, kas pārskatāmā nākotnē tiks vilkts, būs futbola bumbas no savu vārtu tīkliņa. #11Vilki konceptā bija padomāts par visu, atskaitot jebko, kas attiecas uz futbola spēlēšanu. Sporta līdzjutējiem tas atgādināja savulaik ambiciozā FK “Venta” pieteikumu, kas solīja milzu budžeta komandu ar zvaigžņotu sastāvu un grandiozu infrastruktūru Kuldīgā, bet realitātē tika līdz tam, ka tev nav ne jausmas par tāda kluba eksistenci.

Ļoti viegli šādu blatošanu ir meklēt politikā, taču Kristaps Āls šoreiz pat necentīsies atgādināt par Alda un Artusa solījumiem, 16 mandātiem un to, ka tas viss beidzās ar valsts naudas ķēzīšanu – kamēr viens no izjukušā draugu bariņa gavilē, ka pārņems varu valstī, otrs tēlo, ka nekas nav bijis un nekas nav solīts.

Mutes brūķēšana vienmēr ir bijusi kutelīga lieta. Jo skaļāk un izteiksmīgāk tu to dari, jo lielāku uzmanību sev piesaisti un – galu galā – jo vairāk ļaudis prasīs, lai tu pamato izteikumus ar darbiem. Ja tev tas izdodas, tas izskatās mēmi stilīgi. Ja neizdodas, tu gluži vienkārši izskaties kā lohs.

Varētu domāt, ka vairums šo mācību ir apguvis bērnībā, pagalmos, gūstot nelāgu pieredzi pēc izsaukumiem “Skaties, kā es māku!”. Šajās situācijās tas mēdza beigties ar nobrāzumiem, sasistu divriteni un zaudētiem stila punktiem, līdz nākamais izdarīja kaut ko pietiekami stulbu, lai apkārtējie aizmirstu par tavu spieķos ierauto ziceli.

Tomēr reizi pa reizei mums gadās piemēri, kas liek domāt – blatošanas kultūra mūsu platuma grādos aizvien nav līdz galam noslīpēta. Mēdzam izdarīt pirmo daļu, bet īsti ne līdz galam otro. Tieši tāpēc “Cehs.lv” nekad nesola labus rakstus, bet, ja gadās, tad baigi forši.

2 Replies to “Kā uzvarēt ‘Eirovīzijā’ un ‘What’s up Bulgaria’ – ironijas mācībstunda”

  1. ”Spieķos ierauta zicele” – šito ātrumā prātā vizualizējot klaviatūru ar kafiju apspļāvu….. plānoju pieprasīt kompensāciju no ceha par klavieres tīrīšanu…

    1. Pusminūti raustījos krampjos, jo zviegt nevar – ir vēls un seksa objekts jau guļ. Pamodināšu vēlāk.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *