Kā Putina murgi nejauši atjauno seno Lietuvas lielvalsti

Man ir daži paši mīļākie Latvijas vēstures fakti, kas daudziem nav zināmi. Ādolfs Hitlers savulaik ir bijis Malnavā, grupa “Boney-M” ir uzstājusies Baltinavā, bet pirmo Lietuvas valsts karali Mindaugu nogalināja pie Aglonas. Tas notika 1263. gadā. Tieši šī leišu dižkunigaiša slepkavība, manuprāt, Latvijai un arī Ukrainai var radīt diezgan pamatīgas problēmas, ja ņemam vērā Krievijas diktatora Vladimira Putina jaunieviestās vēstures skaidrošanas tradīcijas un valstu pārmantojamības principus.

Laikā, kad latvieši iznāca no meža un kļuva par vācu bruņinieku pakalpiņiem, lietuvieši stāvēja stipri un 1183. gadā nodibināja savu valsti. Lietuvieši jeb, precīzāk, žemaiši palika pēdējie Eiropas pagāni, cītīgi pretojās Vācu ordenim, bet 13. gadsimta vidū dižkunigaitis Mindaugs kļuva par pirmo Lietuvas karali un apvienoja lietuviešu ciltis vienā valstī. Te jāpiemin, ka lietuviešu bērniņiem skolā ir krietni grūtāk nekā mūsējiem. Mums vēstures stundās aptuveni 700 gadu posms no kāda 1200. gada līdz 1900. gadam parasti tika apzīmēts pavisam īsi – “700 verdzības gadi”, bet mazajiem lietuviešiem ir jāzina no galvas visi šie leišu karaļi – Dausprungi, Mindaugi, Ķēstuši un Jagaiļi – ar visiem dzimšanas datiem un entajām sievām.

Tieši Jagailis 1385. gadā dikti izdevīgi apprecējās ar poļu princesi Jadvigu un kļuva par Polijas–Lietuvas valsts karali. Šajā brīdī sākas stāsts par Lietuvas valsts lielāko varenības brīdi, kas šobrīd gan vairs ir redzama tikai mācību grāmatu kartēs un lietuviešu vēlmē uz 600 kvadrātmetru zemesgabaliņa celt četrstāvu privātmāju ar dīķi. Lietuvas lielvalsts tās varenības kulminācijas brīdī izpletās mūsdienu Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Polijas, Latvijas un Igaunijas teritorijās, tā stiepās no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai. Pēc tam gan Lietuva apvienojās ar Poliju, un šajā savienībā arvien lielāku lomu uzņēmās poļi, bet tas jau ir pavisam cits stāsts. Tā nu sanāca, ka 1918. gadā nabaga Lietuva tika atjaunota pavisam mazā teritorijā (no latviešiem izkrāptās Palangas līdz Druskininkiem), un milzīgā Liellietuva palika vēsturē.

Šajā brīdī gaužām aktuāla mūsu reģionā kļūst Putina nesenā runa, kurā viņš, brīvi interpretējot dažus faktus un daudzus murgus, uzsver, ka tagadējām neatkarīgo valstu robežām īsti nav nozīmes, svarīgi, kādas šīs robežas bija agrāk. Es esmu pilnīgi drošs, ka Lietuvā šī vēsts ir sadzirdēta un viņi gribēs atjaunot savu viduslaiku lielvalsti. Turklāt, tā kā aglonieši savulaik nogalināja Mindaugu, mūs Lietuvas vēsturisko robežu atjaunošana un megavalsts izveide varētu skart vissmagāk. Jūs taču arī gribētu atriebties tautiņai, kas nogalināja jūsu pirmo karali.

Kādas būtu sekas, ja tagad Latvija tiktu iekļautu Lietuvas lielvalstī? Vienkāršajiem ļaudīm, visticamāk, nekādas. “Maxima” jau tagad ir katrā miestā, Latgalē vispār nekādas izmaiņas nejutīs, jo tur tāpat gandrīz visi ir katoļi, un arī latgaliešu “valoda” ir līdzīga apdulluša lietuvieša runātajam. Problēmas varētu skart viesnīcas un vispār interjeru kopumā – Latvijā modernie vēsi gaišie un pelēkie toņi būs jānomaina ar brūno un dzelteno, kādā Lietuvā ir izkrāsotas visas iekštelpas. Laba gaume vispār būs aizliegta.

Kurzemē, Baltijas jūras piekrastē, arī nekas diži nemainītos, jo lietuvieši jau tagad tur ir izpirkuši visas pietiekami negaumīgās privātmājas. Visā (bijušās) Latvijas teritorijā gan varētu sekot vairākas vērā ņemamas izmaiņas. Sievietēm mainītos uzvārdi. Piemēram, Ždanoka būtu Ždanokiene, bet Veidemane – Veidemanaite. Savukārt sunītis Reksis tagad būs Reksas. Uz Latvijas slēpošanas kalniem ziemā būs vēl vairāk slēpotāju, kuri laidīsies lejā pa nogāzi džinsa biksēs, bet Jūrmalā varbūt beidzot tiks uzcelts jūras tilts, tāds pats kā Palangā.

Bet būs arī labas lietas. Beidzot Latvijā būs normāli autoceļi, tirgus plačos krietni pieaugs no Turcijas ievesto apģērbu sortiments, un fantastisko lietuviešu grupu “Skamp” tagad varēsim saukt par savu. Lauku puišiem pēc “Audi”, kas sametināts no divām avarējušām mašīnām, vairs nevajadzēs braukt uz Ķēdaiņiem, bet to varēs nopirkt tepat Aucē. Un iedomājieties, kāda mums būs basketbola izlase. Tajā būs daudz labu lietuviešu spēlētāju, vairāki latvieši, kāds viens baltkrievs un ukrainis, un rezervē, iespējams, pat kāds igaunis. Olimpiskajās spēlēs mums būs milzīga komanda un lielas cerības uz medaļām (visticamāk, vienas medaļas vietā divas).

Noteikti lielas diskusijas būs par to, kur izvietot jaunās valsts galvaspilsētu. No vienas puses, lietuvieši noteikti izvirzīs Viļņu, mēs bīdīsim Rīgu, ukraiņi Kijevu, bet igauņi stāstīs, kā viņi izdomāja “Skype” un ieviesa e-pārvaldi. Es gan ieteiktu kādu neitrālu pilsētu, kas apmierinātu visas Lietuvas valsts pamattautas, piemēram, Olaini, kuru varētu krietni pārbūvēt, modernizēt un nosaukt par Sabonieni vai kaut kā tamlīdzīgi.

Jūs taču saprotat, ka tas viss ir murgi. Lietuviešiem ir labi tur, kur ir viņi, mums ir labi tur, kur esam mēs, un Olaini neviens nepārdēvēs (lai gan vajadzētu). Bet diemžēl ir viena valsts, precīzāk, vienas valsts diktators, kurš paša izdomātos murgus uztver nopietni. Viņiem nav labi tur, kur viņi ir, un nepatīk, ka citiem iet labi. Varu tikai paust cerību, ka Putins tiks apturēts.

Slava Ukrainai!