Kā no blogera kļūt par blogeri

Publicists Konrāds nebija pārāk izskatīgs, taču viņš šarmēja ļaudis ar savām smadzenēm. Viņš, loģiski, nebija arī pats turīgākais cilvēks savā draugu lokā, jo ir taču skaidrs, ka inteliģentiem cilvēkiem naudas nav. Par dziļi eksistenciāliem savārstījumiem neviens vidējo mēnešalgu nemaksā, taču nolaisties līdz CV iesūtīšanai labi apmaksātās darba vietās nozīmētu iekāpšanu netīrajā sistēmā, ko Kondrāds vienmēr asi kritizēja.

Viņš to kritizēja nevis tāpēc, ka uzskatītu to par sliktu esam, bet gan tāpēc, ka iespēja kritizēt iemiesoja visu viņa pasauli. Galvenokārt – viņa publisko tēlu, kas bija sācis dīgt pēc līdzīga principa kā padsmitgadnieces krūtis. Būtu jājūtas slikti par tā apbrīnošanu, taču ir atzinīgi jānovērtē fakts, jo tas glabā potenciālu nākotnei. Turklāt tas šad tad kļūst par apspriešanas vērtu tematu Tviterī.

Konrāda mūžīgās finansiālās problēmas nevarēja atrisināt arī bagātas sievas piemeklēšana, jo ar viņu vēlējās draudzēties tikai dāmas ekvivalentā stāvoklī. Nepārprotiet, viņas tiešām bija gudras meičas (savā lauciņā) un nozarē ļoti pieprasītas (savā lauciņā). Problēma slēpās tajā, ka viņu lauciņš bija tieši tik neliels, lai pieprasījums korelētu ar šampūna atšķaidīšanu, kad pudele iet uz beigām.

Konrāds bija ticis pie iespējas publicēties kādā žurnālā, tāpēc ātri prasījās attēls autoru slejai. Viņu pieteica kā skarbu, bet patiesu satīras rakstnieku, tāpēc joki bija mazi. Attēlam bija jāiemieso attieksme, melnbaltā krāsa, lai neredz pretīgās tapetes fonā, un bohēma. Cigarete, rūpju nomocīts acu sktiens, iespējams, viskija glāze…

“Klau, Kaspar, kā es izskatos?” viņš vaicāja vienam no saviem dzīvokļa biedriem. “Fantastiski! Gudri! Labais!” Konrāds zināja, ka Kaspars ir tā kā labradors, kurš allaž būs līdzās, lai mētātos ar komplimentiem. Konrāds un Kaspars bija gluži kā Betmens un Robins. Mozers un Štokingers. Kārlis Dagilis un viņa suns Jons. Jānis Skutelis un satīras scenāriste Nellija Ločmele LTV raidījumā “Skutelis IR studijā”.

Parasti Konrādu iepriecināja Kaspara nepamatotie komplimenti, taču ilgstošā raudzīšanās spogulī viņam lika aizdomāties un pamanīt novelkāto apģērbu, plaisas apmetumā un pretīgo lustru. Konrāds saprata, ka ar vārdu “vintāžs” viņš vienmēr mēģina nomaskēt vārdu “vecs”, bet ar vārdu “atmosfērisks” – “netīrs”. Gluži tādā pašā izpratnē kā Čomskis ir vintāža un atmosfēriska kafejnīca.

– “Kaspar, vecīt… Tev nešķiet, ka mēs dzīvē kaut ko darām nepareizi?”
– “Nē, ko tu. Apskaties uz mums! Kur mēs bijām pirms trim gadiem un kur mēs esam tagad!”
– “Mēs esam turpat, kur bijām, kamēr visi citi virzās uz augšu.”
– “Jā, mēs esam un paliekam true!”

GOT IT

5 Replies to “Kā no blogera kļūt par blogeri”

  1. Tas ir savdabīgs patiesības atspoguļojums. Pisties uz dīvāna kurā nomirusi vecmamma, jo visa nauda aiziet savas reputācijas spodrināšanā, kādā no pilsētas daudzajām dzertuvēm. Humpalu ģērbšana, piezīmējot, ka nevēlies vilk to pašu ko velk 99% pārējie kuri iepērkas lielveikalu šmotku bodēs. Par knapi pabeigtajām divpadsmit klasēm tiek partizāniski klusēts, vien izcelta tiek darbība dramaturģijas pulciņā un korī. Un jā, CV kā trekna sūdu strīpa apenēs pie izglītības tiek ieraktītas trīs iesāktās augstākās izglītības, jo visas piecas raktīt būtu pārāk daudz, taču nerakstīt neko ir kauns. :) Katru mēnesi trīs dienas pirms algas tiek ņemts smskredīts, jo vīkendā nav skanošā par ko atlaist un saprotot faktu, ka ziemā nespēj pavilkt vecmuteres atstāto pašvaldības dzīvokli, brīvajā istabā uzaicini dzīvot čomu pie kura ik pa brīdim parādās kāda sieviete…..
    …atšķirībā no paša.

    Jā… jāpaliek trū :)

    trū 4 ever!

    …un vakara izskaņā, klausoties kā čoms blakus istabā cenšās klusu drāzt savu kārtējo viešņu…tiek nolaista kārtējā kārta palagos un vieglā sēklas un pipeles smaķelī dienai pienāk gals…

Atbildēt uz Dieva asaras Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *