Kā nekļūt par vecūksni internetā jeb ‘manā laikā tā bija’

Šonedēļ Delfi uztūcīju sacerējumu par Tviteri.

Man vienmēr šķitis, ka, paliekot vecākam, man kritīs uz nerviem jaunieši ar savām neordinārajām izdarībām, jocīgajiem trendiem un mīkstā likšanu sistēmai. Šobrīd es esmu fāzē, kurā man uz nerviem krīt ļaudis ap trīsdesmit, kuri nespēj pārdzīvot, ka laiks nestāv uz vietas un pasaule negriežas ap viņiem.

“Kāpēc tīņi raksta bez garumzīmēm?? Kāpēc viņi neizmanto komatus? Kas tas “Tik Tok” tāds ir par sūdu, es nesaprotu… Kāpēc jaunieši ir tik “edgy” (latviskojot: dir**līgi)?”

“Twitter” ir lieliska vieta, kur antropoloģiski novērot, kā ziņu lentē jaunā paaudze nomaina veco, kura tiek sakopota nelielā paštīksminošā burbulī un aizskalota algoritma bezdibenī, kur tā paliks čalot, līdz kaļķis un demence smadzenēs izdarīs savu. Neizbēgami – tas notiks ar mums visiem, neskatoties uz to, vai tev ir stilīgi sejas tetovējumi vai nav.

Nedaudz atgriežoties pie “mūsdienu tīņu rakstības”, – viens no pārmetumiem, ko sociālajos tīklos saņem jaunieši, ir izkropļotā rakstība. Proti, drukātie teksti, kuros netiek izmantoti nedz komati, nedz diakritiskās zīmes.

Ironiski, ka šie aizspriedumi nāk no paaudzes, kas dienaskārtībā ieviesa tādas lietas kā emodži “:D, xD, =)”, abreviatūras LOL, OMFG u. c., kā arī dažādus debilus rakstības stilus divtūkstošo sākumā. Piemēram, atceries, ka katra vārda galā tika likts Z burtzZzzZZzZzzZz dažādos izmēros?

Trīsdesmitgadnieku paaudze varētu uzņemties atbildību par šīm lietām un vismaz paklusēt.

Tagad nedaudz par lietotni “Tik Tok”, kas sākotnēji mobilizēja bērnu armiju, bet šobrīd jau pulcē lielākos pasaules zīmolus, kuri tur izvērš masīvas reklāmas kampaņas. Topošie vecūkšņi neizmanto iespēju paklusēt un nepaust sašutumu, ka šis nu gan ir viens stulbs un bezjēdzīgs sociālais tīkls.

Gara acīm redzu kādu Latvijā populāru emuāristu, kurš neilgi pēc “Twitter” dibināšanas veica aptuveni šādu ierakstu savā blogā: “Tviteris ir tāds kā blogs, tikai ar iespēju ierakstīt mazāku zīmju skaitu. Riktīgi noderīgi, ja tev ir blogs. Paldies, pagaidīsim, kad tas nomirs.” Šobrīd viņš ir populārs “Twitter” lietotājs.

Vai atceries, ka pirms gadiem ļaudis neticēja “Instagram” potenciālam, jo tas ir rezervēts bezjēdzīgām bildēm ar tavām pusdienām, kā arī bērniem? Nekas neaizstās veco labo “Facebook” ierakstu, ne?

Tas, ko es vēlos pateikt ar šiem diviem piemēriem, – sociālie tīkli mainās, rodas jaunas platformas. Šobrīd tā ir “Tik Tok” – palielinoties lietotāju skaitam, palielinās reklāmas tirgus tajā, kas noved pie plašākas zīmolu pārstāvniecības. Pēc dažiem gadiem tur reģistrētie sešpadsmitgadīgie būs jau divdesmitgadnieki.

Rezultātā dažas “Instagram” influenceres izskatīsies daudz stulbāk, kad būs spiestas tajā reģistrēties un ierīt atpakaļ savus vārdus tieši tādā pašā manierē, kā viņas ierij kāda bāra tualetē sestdienas rītā Vecrīgā. Vai ir iespējams scenārijs, kurā tas nenotiek? Protams! Bet ir jauki mācīties no kļūdām.

Tāpat mani nebeidz pārsteigt termins “edgy jaunieši (latviskojums: dir**līgi jaunieši)”. Vai kāds atminas paaudzi, kura savos padsmit gados nebija edžī? Liekulīgi ir lasīt šādus pārmetumus no ļaudīm, kuri ir atbildīgi par gotu un emo laikmetu. Ja vēnu griešana pie “Origo” un 2L alus dzeršana 16 gadu vecumā Andrejsalā nebija edžī, tad es nezinu, kas bija.

Šobrīd katra paaudze atgādina vidusskolas klases, kuras vienmēr pilnā pārliecībā apgalvo: “Vot, mēs točna bijām visforšākie…” Zini, kā bija patiesībā? Tava vidusskolas klase nebija ne ar ko īpaša. Tāpat kā tava paaudze.

7 Replies to “Kā nekļūt par vecūksni internetā jeb ‘manā laikā tā bija’”

  1. Cehs ir transformējies par kārtējo morālo ateju. 100%, ka senča sieva kniebjas ar kaimiņu, sencis sēž dīvānā čībās, šortos , un netīrā sievsitējmaikā, pirž un lamā sīkos.

    10
  2. “Tviteris ir tāds kā blogs, tikai ar iespēju ierakstīt mazāku zīmju skaitu. Riktīgi noderīgi, ja tev ir blogs. Paldies, pagaidīsim, kad tas nomirs.” Šobrīd viņš ir populārs “Twitter” lietotājs.” 1. izvēle Jurģis ; 2. izvēle Ēriks. 3. izvēle. Hmm…Bet, diezvai tas bij tas onka, kas izēda daudzas pašmaju slavenību virtuves (ko filmēja) un, liekas, pēc tam iekļuva Saeima.

  3. Vecūkšņi vienmēr ir bijuši un būs un tas ir normāli. 1970 gados tīņi puspliki ar Imku pa dubļiem vārtījās, tagad tie paši cilvēki sūkstās par… dajebko.
    Mans draugs Andris (vāŗds izdomāts) Trincfestā redeli izdauzīja, kad ripojot noise-kūtī iekšā priekšā atrada tumbu. Tagad Andris (vārds joprojām ir izdomāts) ir glauns vietnieks pašvaldības iestādē (a tas gan nav izdomāts) un burkšķ par visu šai dzīvē. Un tu skaties un brīnies pa kuru laiku šis fantastiski jautrais puisietis pārvērtās par “onkuli”.
    Nav jau tā, ka nūģu īpatsvars paliek lielāks. Vienkārši tu paliec vecāks un apkārt tev visi strauji noveco un drīz tev būs izvēle – būt vecam perdelim tīņu kolektīvā vai arī novecot ar visiem pāŗējiem. Vidustakas diemžēl nav.

Atbildēt uz Spredjorvings Endflajs Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *