‘Joink!’ Kā Latvijai turpināt gūt labumus no Baltkrievijas nedienām

“Draugi, es dodos cīņā, lai iegūtu savu brīvību! Tā nebūs viegla, taču esmu pārliecināts, ka mums visiem kopā tas izdosies,” teica ar balti sarkanu galdautu apjozies un patriotiski noskaņots pilsonis. “Vai tas nozīmē, ka es tikmēr varu savākt tavu ķērni sviesta kulšanai?” cerīgi pavaicāja ar elkoni pret sētu atspiedies kaimiņš, paskubinot viņu cīnīties līdz galam. “Ej, ej, nemīz!” Kas zina. Varbūt ar laiku sanāks sazīmēt arī ratus un kumeliņu.

Jau septembra sākumā Latvijas amatpersonas nāca klajā ar paziņojumu, ka šis ir īstais laiks, lai uzsāktu kaimiņzemes uzņēmumu pārvilināšanu pie mums. Kamēr daži vēl varētu pastrīdēties, vai uzņēmējdarbības pārcelšana uz mūsu labi ieeļļoto birokrātijas un nodokļu sistēmu vairāk nekvalificējas kā sankcijas, pirmais ducis Baltkrievijas uzņēmumu jau pateicis “jā”.

Biznesa inkubatora “Cehs.lv” vecākais projektu vadītājs Kristaps Āls šo situāciju nudien vērtē kā amizantu. “Dažas amatpersonas vēl nebija skaidri paudušas nosodījumu Baltkrievijas diktatoram un daži politiķi vēl nebija uzspējuši uztaisīt pašbildi kādā Baltkrievijas atbalsta protestā, kad mēs jau bijām iemetuši diedziņā iesietu burkānu kaimiņvalsts teritorijā, to palēnām velkot uz mūsu pusi,” vērtē K. Āls.

Vēl vairāk. K. Āls teoretizē – daži nelabvēļi varētu pat padomāt, ka mēs esam ieinteresēti nestabilā situācijā kaimiņvalstī. Jo ilgāk tāda būs, jo vairāk labumu mēs varēsim dabūt. Tāpat jāatsaucas uz kādas vadošas bankas ekspertu, kurš norādījis, ka šajā jautājumā sentimenta izjūtas ir liekas. Proti, ja to neizmantosim mēs, tad to izmantos kāda cita valsts.

Tā kā šī pieeja tiešā veidā sasaucas ar labi pazīstamo inkubatora “Cehs.lv” devīzi “Ja to nepateiksim mēs, tad to pateiks kāds cits”, Kristaps Āls piedāvā iepazīties ar vēl dažiem stratēģiskiem punktiem, kā aptīrīt Baltkrieviju, kamēr viņiem iet grūti.

Minskas “Dinamo”? Kāpēc gan lai to nesauktu Rīgas “Dinamo-2”? Papildinoties ar vēl vienu sūdīgu hokeja klubu, mēs varēsim dubultot mazohisma devu, kā arī pabīdīt latiņu vēsturiski zemu un pirmo reizi hokeja pastāvēšanas laikā zaudēt paši sev. Tas ļoti iepriecinās pašmāju sporta līdzjutējus, jo nu tie varēs gausties divreiz aktīvāk.

Svetlana Aleksijeviča ir Nobela prēmijas laureāte no Baltkrievijas, kuru mēs varētu naturalizēt. Mēs iegūsim ne tikai pirmo Nobela prēmiju, bet arī nebūs jālauza galva, kura ir 21. gadsimta ievērojamākā latviete. Arī ar cieņas apliecinājumiem Svetlanai mums viss ir kārtībā, un nekādas ziedu saules mākslīgi jāceļ nebūtu. Mēs izcilās rakstnieces vārdā jau preventīvi esam nosaukuši kaut ko starp kūku un cepumu.

Baltkrievijā atrodas Belovežas gāršas nacionālais parks. Tas iekļauts UNESCO mantojumā un ir viens no neskartākajiem Eiropas mežu masīviem. Lai nemierīgajos Baltkrievijas juku laikos pasargātu nozīmīgo parku, mēs varētu piedāvāt to pasludināt par Latvijas anklāvu. Protams, uzturēšanas izmaksas mēs segtu no nelielas meža izciršanas un, iespējams, HES uzpludināšanas tam pa virsu.

Baltkrievijas nacionālā bibliotēka. Tā vienlaikus ir ļoti iespaidīga un ļoti neglīta (“The Telegraph” to pat ir ierindojis starp neglītākajām ēkām pasaulē). Pārceļot to uz Latviju, mēs iegūsim ne tikai par vienu savdabīgu ēku vairāk (kuras vēsturi un unikālo arhitektūru tūristiem uzdot par savu sasniegumu), bet arī izbeigsim diskusijas par to, vai Pasaules tirdzniecības centrs “Rīga” ir neglītākā ēka Latvijā.

Tāpat mums ļoti noderētu pārvilināt uz Latviju sumbrus jeb Eiropas bizonus, kas ir Baltkrievijas nacionālais dzīvnieks. Padarot to par Latvijas nacionālo dzīvnieku, mēs pašmāju faunu padarīsim daudz aizraujošāku, jo, būsim atklāti, interesantākais, kas mums ir, ir zilās govis, taču agri vai vēlu kāds pieķers, ka tās nav necik zilas.

Protams, ir zināmi ētikas jautājumi visā iepriekš minētajā, taču, ja to neizdarīsim mēs, tad to izdarīs kāds cits. Vienā brīdī protesti beigsies, Baltkrievijas ļaudis atgriezīsies savās darbavietās un konstatēs, ka tajās nekas nav palicis. Šajā brīdī Kristaps Āls labprātāk redzētu, ka pēdējā virpa tiek pārgrūsta pāri Latvijas, nevis Lietuvas robežai.

3 Replies to “‘Joink!’ Kā Latvijai turpināt gūt labumus no Baltkrievijas nedienām”

  1. A včem prikol?
    Atkal gaidīt kamēr viss ir tip top un tad klausīties “Valdība ir lohi, kamēr igauņi ieguva Baltkrievu uzņēmumus, Latvija atkal neko”. Ja dara tad dara, un LV tagad uzņēmumus un naudu vajag vairāk kā ēst.
    Varējām pagaidīt un tad tie uzņēmumi aizceļoti uz Krieviju, Ukrainu, Vāciju utt.
    Nav LV nekāda trakā birokrātija, visi, kas dīc, vienkārši nekad citās valstīs neko nav pat mēģinājuši darīt. Ir negludumi un politiskā putra, bet tā, ka te kaut kas būtiski kaitē uzņēmējiem nav. Tie pāris restorāni un viesnīcas, kas mūžīgi kauc, kaut arī 50% maksā aploksnēs un reāli baigo pienesumu tautai nedod, īsti nav rādītājs vai kaut kas LV strādā vai nestrādā uzņēmējdarbībā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *