Turi rokas virs segas, interneta samuraj

Mārča zilos riņķus zem acīm draugi mīļi jau ir iesaukuši par “plūmītēm”, savukārt dažus izdīgušos rugājus, kas veidoja nelielu vīstokli zem izkaltušās apakšlūpas – par pelējumu. Ja arī viņa bicepsiem būtu iesauka, tā droši vien būtu “peļu vēderiņi”.

Viņš to apzinājās, jo neliela pašironijas deva palīdz saglabāt respektu draugu aprindās. Galu galā Mārča paziņas izjūt zināmu autoritāti. Varbūt viņu gluži nesauks palīgā, kad vajadzēs uz trešo stāvu uznest ledusskapi vai reģipša plāksnes. Varbūt nesauks ciemos, kad visi kopīgi skatīsies hokeju, dzers alu un dalīsies neticami nesmieklīgos jokos par to, ka nelga Cipulis nejēdz iemest (atšķirībā no Vējoņa (pauze kolektīvam zviedzienam)). Tomēr viņam vienmēr godpilni paspiedīs kaulaino plaukstu, kad nejauši satiks uz ielas, vai sociālā pabira pats pieklīdīs kādā no iepriekš minētajiem pasākumiem.

Savu virtuālo identitāti elektroniskā aborta atlieka sāka veidot laikā, kad vēl Latvijas interneta atkarīgo idiotu ziedu nosmēla tādi čati kā “cf.lv”, “zek.lv” un “fundamental.lv”. Vēlāk arī “mIRC”. Mārcis jau toreiz laicīgi saprata, ka šeit būs aršana. Jau pavisam tuvā nākotnē viņš bija starp statistikas līderiem gan “Draugiem.lv”, gan “Face.lv”. Kaut arī abi nomira vienlīdz dabīgā nāvē, mudaks bija atjautīgs un nelika visas oliņas vienā grozā. Protams, viņš bija piereģistrējies gan “MySpace” un “MSN Messenger”, gan vēlāk arī “Facebook” un “Twitter”.

Pēdējie divi izrādījās liktenīgi, jo tieši tie viņam atnesa komerciālus panākumus. Mārcis vietējam pārtikas veikalam savāca vairākus simtus sekotāju, kā arī ar “Retweet” konkursu nodrošināja augstu vietu svaigi dibinātajā Zīmolu topā. Tolaik Zīmolu tops vēl vērā ņēma tikai Tviteri, savukārt sabiedrība tolaik vēl vērā ņēma Zīmolu topu. Tas nudien bija sen. Tomēr vecie panākumi Mārci izcēla plaukstošās industrijas saulītē. Pēc īsas intervijas “7guru” un pāris citos blogos sekoja darba piedāvājumi.

Interneta lielmeistars sākotnēji bija piesardzīgs un atteicās no potenciālās karjeras. Viņš vēl nebija atmetis cerību dzīvē iemācīties kaut ko īstu, piemēram, motorzāģa ierūcināšanu vai iziešanu sabiedrībā. Viņam tomēr vēl tikai 17 gadi. Taču katrs nākamais piedāvājums bija aizvien uzrunājošāks. Mārcis beidzot salūza.

Viņš apzinājās, ka šis nav reāls darbs. Kaut arī tā vairs nebija šāda tāda pārtikas ieskrietuve, bet gan īsta vidēja izcenojuma picērija, Mārča ikdiena sastāveja no diviem pienākumiem – izdomāt asprātīgus tvītus un izdomāt, kā likt saviem draugiem noprast, ka viņš ir svarīgs. Otrais izrādījās grūtāk īstenojams.

Liktenīgā diena pienāca, kad Mārcis Draugos saņēma ziņu no bijušā klasesbiedra Rolanda. Rolandam reāli paveicās, jo Mārcis tur bija iegājis, lai ierēktu par durakiem, kuri aizvien ‘tur sēž’.

“Čau, mēs ar vecajiem čomiem domājam savākties un aizbraukt uz Siguldu. Iziesim Mežakaķi – būs riktīgs ekstrēms, bet nosisties jau nevarēs. Būs taču drošības stiprinājumi. Moš pēc tam turpat netālu izlēksim no vagoniņa. Panorāmas rats gan nesanāks – to viņi laikam slēguši. Varbūt, ja kārtīgi pakratīsim kokus, varēsim redzēt Siguldas lapkriti :DDDD Vēlies pievienoties?”

Mārcim jau galvā zibēja domas, kā izcelties draugu vidū, regulāri pieminot slavenības, kas gājušas cauri viņa ofisam, kā arī Stendžu, kuram viņš vienreiz nejauši uzskrējis virsū kādā no visiem reklāmistu paštīksmināšanās pasākumiem – tie pasākumi ir svarīgi, lai cilvēki ar mazajām algām justos līdzvērtīgi tiem pāris ar lielajām. Ā, un vienā no tiem esot bijis apaļš novusa galda. Hahaha, kaut ko tādu var tikai radošie prāti izdomāt!

Cēlā interneta bruņinieka roka cēlās, lai rakstītu Rolandam apstiprinošu atbildi. Mārcis gribēja gan nopirkt krekliņu ar uzrakstu “Es izgāju Mežakaķi”, lai tam stilīgi atlocītu rokas un apgrieztu kaklu, gan paspīdētu bijušo draugu vidū. Bet kaut kas bija aizķēries. Kaut kas nestrādāja. Labā roka bija viendabīgi piekususi pie peles, bet kreisā – pie pipeles. Acu skatiens pazaudēja fokusu.

Arnolds (29): “Es strādāju celtniecībā un brīvajā laikā braucu ar moci. Mārci pazīstu no pamatskolas. Kamēr man tviterī seko knapi daži simti, viņš pulcē jau pāri štukai. Īsti nezinu, ko viņš dara, taču tas noteikti ir svarīgi un es viņu cienu. Normāls čalis.

Millija (68): “Es esmu Mārča klases audzinātāja. Viņš nebija no tiem kārtīgākajiem jauniešiem – īsts razbainieks, reizē – revolucionārs. Bet galva gaiša, galva gaiša… Man jau šķita, ka viņš daudz sasniegs. Es jau tās modernās tehnoloģijas nesaprotu, viss tik ātri attīstās. Piedodiet, ka man rokas ir ar krītu…”

Mairis (51): “Vismaz otrs dēls man sanāca. Paprasiet kaut ko par viņu.”

Interneta Samurajs

17 Replies to “Turi rokas virs segas, interneta samuraj”

  1. sencim kaut kādi nepabeigti tie darbi. Protams, tēma ir konkrets personāžs, bet līdz tai rozīnei tā arī netiek, tikai apraksts bez kulminācijas…

  2. Kulminācija bija! Teksta autors ļāva katram lasītājam pašam iztēloties, kā Mārcis kulminē, pēc kā stāsta varonim katrā rokā pa mīkstam un cietam priekšmetam.

  3. … bet Mārča ausis aculiecinieki dēvēja par A.Džoliju un B.Pitu, jo tās atgādināja vardarbīgā nāvē mirušas plekstes, kuras ar savām mirstīgajām atliekām izlēmušas izdaiļot neta guru galvaskausu.
    Tieši tāpēc Mārcis nekad nešķīrās no adītas skeiteru cepurītes, kura spētu padarīt stilīgu pat Tatjanu Ždanoku vai Raivi Dzintaru, tikai ne Mārci.

  4. Guna (12) “Vienreiz netīšām uzbraucu Mārcim ar divriteni. Ne jau stipri, tikai drusku aizķēru. Es viņu vispār nepamanīju. Nu goda vārds. Viņš nelabi iebļāvās un nokrita. Tā viņš tur gulēja līdz rītam, kamēr lietus viņu aizskaloja līdz trepēm. Tas notika pagalmā, pagājušogad.”

  5. Pēdējā rindkopā neredzēju kulmināciju, tādēļ nesasniedzu ejakulāciju. Bet Mārča stāsts atgādināja par tādu lv hax0ru aprindās savulaik populāru tēlu sauktu par Salvi Tīģerēnu. Nez kas ar puisi notika, taisījās až veselu operētājsistēmu rakstīt….

  6. Antoņina (57), sābrs.
    “Mārcs beja kai voguls…syudu. It kai vīnmār izalykos, ka vyss labi, bet eistineibā – māslūs leidz aušom.”

  7. Kaut kāda huiņa totāla. Ceh, beidziet bļeģ tupīt kaut kur Jūrmalā un atsāciet darīt to, kas jums tiešām sanāk – lakt lētu alkoholu un rakstīt saldkaismi dzēlīgus rakstus!

  8. Neizgaršoju..laikam man vēl nespīd atrast slēpto domu…jo man Bļad..Naļiks* kabatā ir un uzspļaut tiem tirliņiem botāniķiem ar bārdiņām un optimas stikla pudeles alu pie rokas…

    *Naļiks- Nenosakāms daudzums skaidras naudas papīra vai monētu formātā.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *