Kā jaungada apņemšanās dēļ nekļūt par apsmieklu

Šonedēļ pakutināju Delfu publikas iekaisušos cirkšņus ar sekojošu meistardarbu:

Esmu nodzīvojis šai pasaulē pietiekami ilgi, lai jaungada apņemšanās fenomens man nebūtu nekas svešs. Šo gadu laikā esmu sev neskaitāmas reizes nosolījies atmest smēķēšanu, mazāk dzert, nelamāties pie stūres, pārstāt internetā stalkot bijušās draudzenes, vairs nebalsot par Vienotību utml., bet visbiežāk ar 1. janvāri esmu sev apsolījis sākt apmeklēt trenažieru zāli.

Lai arī vienmēr esmu padevies jau pēc dažām nedēļām, tomēr šo gadu gaitā ir uzkrāta vērtīga pieredze ar kuru vēlos dalīties cerībā, ka kādam lasītājam tas palīdzēs savu ļurīgo vēdera galertu pārvērst atsperīgā sešpakā.

Pirmais un pats grūtākais posms ir skaudrā apzināšanās, ka esi daudz tizlāks, nekā biji iedomājies. Regulāri pavadot darba dienas birojā pie datora Delfu komentāros solot kādam izšķaidīt jebli, rodas nepamatota pārākuma un uzpūstas vīrišķības sajūta, kas ar blīkšķi pārsprāgst svaru zālē pirmo reizi saliecot elkonī trīcošu roku ar vien dažus kilogramus vieglu hanteli.

Šīs problēmas notušēsanai varu ieteikt pāris lieliskus trikus, kas mani nekad nav pievīluši: tā vietā lai uz svaru stieņa blakus liktu divas vieglākas ripas, izmanto vienu smagāku, jo tā izskatīsies iespaidīgāk. Piemēram, ja katrā stieņa galā noliksi pa divām 10kg ripām, no sāniem tik un tā izskatīsies pēc vienas. Tāpēc jāliek katrā pusē pa vienai 20kg ripai, kas diametrā ir krietni lielāka. Savukārt pēc vingrojuma pabeigšanas tūliņ jānoelšas “Varētu jau likt pilnu svaru, bet, bļe, par plecu baidos,” netieši norādot uz kādu mistisku traumu, kas tev neļauj izpildīties par visiem 100%.

Otra tipiska iesācēja kļūda ir draudzīga komunicēšana ar sporta zāles personālu un apmeklētājiem. Nav vajadzības būt rupjam, bet ir kritiski svarīgi būt absolūti vienaldzīgam un neizrādīt ne mazāko vēlmi komunicēt. Svarīgi to ievērot jau no pirmās dienas, jo, ja vienreiz būsi iesācis sveicināties un aprunāties, vēlāk to pārtraukt būs praktiski neiespējami.

Savulaik, kad šo elementāro likumu vēl nebiju apguvis, ātri sapazinos ar vairākiem pastāvīgajiem apmeklētājiem un biju spiests klausīties viņu kultūristu žurnālos sagrābstītās muļķības, kā arī regulāri piepalīdzēt kāda vingrojuma izpildē. Reiz, kad viens šāds sporta zāles “čoms” man palūdza drošības pēc pieturēt svaru stieni, kamēr viņš to spiež no krūtīm, attapos ar savu kājstarpi aptuveni 5cm attālumā no viņa sejas. Nespējot saprast vai tā bija patiesa vajadzība pēc nodrošinājuma vai tomēr homoerotisks flirts, izlēmu turpmāk šo sporta zāli turpmāk vairs neapmeklēt.

Treškārt, gandrīz katrā trenažieru zālē ir stūrītis, kur iespējams iegādāties dažādus proteīna kokteiļus, pārtikas piedevas un enerģijas batoniņus. Esiet uzmanīgi – sarežģītās piedevu kombinācijas, to patērēšanas veidi un efekti ir komplicēta lieta, kas prasa iedziļināšanos. Iesācējam ir viegli kļūdīties un kļūt par apsmieklu, tāpēc visdrošāk ir jau pirmajā zāles apmeklējuma reizē skaļi postulēt, ka esi visa ekoloģiskā un dabiskā piekritējs, kuram mākslīgu piedevu ideja ir nepieņemama. Savas nezināšanas slēpšana aiz vārda “eko” tagad ir modē – tas ir šobrīd populārākais dūmu aizsegs lohiem dažādās nozarēs.

Visbeidzot gribētu dot padomu, kas ir būtiskāks par visiem iepriekšējiem kopā ņemtiem. Tā neievērošana nenodarīs nekādu ļaunumu tavam ķermenim, bet var neglābjami sakropļot psihi. Dušās un ģērbtuvēs vajadzētu izvairīties no skatīšanās uz kādu konkrētu cilvēku, tā vietā vēršot skatienu nekurienē vai pētot iedomātu tāli.

Tomēr var gadīties, ka pēc jaunā gada ir tāds apmeklētāju pieplūdums, ka ģērbtuves ir pārpildītas un īsti nav iespējams ne uz vienu tieši neskatīties. Tādā gadījumā par skatiena mērķi ir jāizvēlas kāds gados jauns džeks, jo viņš uzvedīsies adekvātāk nekā tie, kam pāri 50. Problēma ir tur, ka ar gadiem cilvēki vienkārši pārstāj uztraukties, ko par viņiem domā citi un atlaiž visas bremzes. Savas īsās kačoka karjeras laikā esmu divas reizes pieļāvis šo kļūdu un paskatījies uz iesirmiem vīriem pēc svaru zāles nodarbības. Vienā gadījumā kāds kungs dušās skuva sev olas, otrā gadījumā pirmspensijas vecuma eksemplārs ģērbtuvē fēnoja savu kājstarpi. Nekad vairs.

Ceru, ka mani padomi tev palīdzēs kļūt sportiskam un nepadoties kā reiz padevās tavs tētis, kad pameta ģimeni.

  1. Es esmu vegāns! Kļūsti tu arī!

  2. Kā var pateikt, kurš cilvēks ir veģetārietis?
    Tas nav jādara- viņš pats to uzreiz pasaka.

  3. Mjā… Apmēram 60% gadījumu ceha raksti ir daudz maz humorīgi. Kad nav humorīgi, tad tagad vairs nav ar mulsumu sejā jārauc piere un jājūtas nedaudz neērti. Var ieiet delfos un pairgāties par to, cik nopietni tos uztvēruši lasītāji tur.

  4. Nahuj share poga nešancē?

  5. cilveks trijicetrinieki – Delfu iekaisušie cirkšņi. Smējos.
    Mans tētis, multiatlēts, pameta mūsu ģimeni, lai izpildītu Ozaki 8×8. Sestajā aplī kaut kas nogāja greizi. Raudāju.
    Regulāri sāp elkoņi, plecs un mugura, tāpēc nevaru uz visiem 100%. Goda vāds.

  6. Būdams ticīgs vegāns, šajā skaistajā Ziemassvētku laikā novēlu visiem Vecajā gadā atrast āmenu! Lai tas iemājo tavā miesā, lai tev ir vesels gars un vesels polšs, un lai līksms prāts arīdzan top!

    Pašam man, jāatzīst, nav daudz apņemšanās. Ja neskaita cietu lēmumu kļūt bagātam un varenam, vēl vienīgi gribētos iemācīties skaitīt līdz simts un atpakaļ, kā arī saprast, ko darīt ar tiem bebriem grāvī, ja ir žēl bendēt nost.

    Tagad gan, mani mazie draudziņi, lūgsim āmenu!

    Kam te nav, ko teikt, tas ielej. Koku zari vizuļo saulē tikai kad ir sals un nesnieg. Ja braukā pa ceļu, kad nesnieg, tad pa malām ir skaisti!

  7. Vai tad fēns dirsā nav progresīvi?

  8. Čau! Tie cilvēki, kas internetā lasa rakstus un pēta vai raksta, vai skatās komentārus, bezšaubām, ir redzējuši manas atklāsmes par dzīvi. Lūk, tāpēc es sev veltu šo odu.
    Cieņā, Skolnieciņš
    P.S. Esmu interneta trollis, manuprāt.

    Skolnieciņš (oda latviešu dievībai -Skolnieciņam) 09.01.2017. 07:10

    Es negribu tos mīnusus! Man skolā patīk iet! Skolnieciņš es esmu, skolā mācos es.__ 2x kuplets: Tas Skolniecieņš, tas Skolnieciņš, kas cerībā un saticībā skolas durvis ver. Tas ienāk katrā miestiņā, katrā lauku skoliņā! Un dzīves gudrību tas vēl.__ Es negribu tos mīnusus! Man skolā patīk iet! Skolnieciņš es esmu, skolā mācos es.__ Rīt durvis atverot, skolā es ierodos. Un laime atnāk skoliņā. Kur Skolnieciņam ir ticis būts…___ kuplets 4x:Tas ienāk katrā miestiņā, katrā lauku skoliņā! Un dzīves gudrību tas vēl.___ Saulei rietot rietumos… Skolnieciņš no skolas nāk. Un pazūd ziemas spelgoņa. Un par Latviju virmo Skolnieciņa gaišais prāts!

    Čau, CEHS.LV! Esmu arī paciemojies Tavās “spēka vietās”… Čiekurs un Stulbums bija viduvēji, bet Ksenija un paika ir varen karsta meiča!
    Bučas!

Komentēt