Jāmaksā ne tikai par maizes kukuli, bet arī par liberastu ķengām

Nereti radošās triecienbrigādes “Cehs” sociālantropoloģiskie novērojumi tiek uzņemti ar komentāriem “valdošās kliķes roklaižas atkal atstrādā naudiņu” un “kāds par šīm ķengām maksā”. Jums ir pilnīga taisnība – maksā. Gan valdošā kliķe maksā, gan Kremlis un Soross maksā. Līdz šim. Jo turpmāk maksāsi arī tu, dārgo lasītāj, un pēc daudziem gadiem pateiksi sirsnīgu paldies, ka palīdzējām tev izlauzties no postpadomju uzskatu būra. Par to arī šīs nedēļas mācībstundas temats – par maizes kukuli un zagšanu.

Kā jau droši vien esi pamanījis, “Delfi” nav vienīgais medijs, kurš pēdējo gadu laikā ieviesis maksas sienu daļai satura. Tas nav nekas neparasts. Lielu daļu reklāmas tirgus aizsitot “Facebook”, “Google”, citiem pārnacionāliem gigantiem, vietējie mediji paliek savā starpā konkurējam un plēšamies par samērā mazu summu. Vienlaikus prasības pēc satura pieaug – tam jābūt vēl ātrāk piegādātam, vēl kvalitatīvākam, vēl glītāk iepakotam. Ja pirms gadiem desmit teksta tiešraide no svarīgas Saeimas sēdes bija drosmīgs jaunieviesums, tad šobrīd patērētājs jūtas gandrīz vai aizvainots, ja medija “Facebook” lapā nav video tiešraides, vēlams, ar vairākām kamerām no dažādiem rakursiem, vēlams, ar vairākām politiķu ekspresintervijām. Vēlams, lai līdzi ir arī čalis ar to pūkaino mikrofonu garajā kātā, jo patērētājs ir pelnījis dzirdēt katru deputāta ieelpu un izelpu izcilā skaņas kvalitātē. Tas viss maksā naudu, turklāt lielu. Ja ieņēmumi no reklāmām to pilnībā nesedz, tā ir kaut kur jāatrod. Tāpēc liela daļa vadošo mediju pasaulē arī ievieš maksas saturu.

Un te mēs nonākam pie bieži komentāros un sociālajos tīklos redzamā sašutuma, kur aizvainots pilsonis, acīmredzami ļoti vēlējies izlasīt kādu maksas rakstu par brīvu, buldurē: “Kā nav kauna prasīt naudu par rakstiem internetā? Es jau esmu samaksājis par internetu!”

Lūk, kamēr lielā daļā vecās Eiropas valstu vai aiz okeāna cilvēkiem pārsvarā nav jautājumu, kāpēc par to būtu jāmaksā, Latvijā, kur mums tik ļoti patīk piesaukt tuvumu Ziemeļvalstīm, bet Moldovu aizvien saucam par Moldāviju, aizvien uzskatām, ka jāmaksā tikai par kaut ko, ko var paņemt rokās un, vēlams, arī iemest vai ieliet rijamcaurumā. Nu, un par dažiem pakalpojumiem, bet tādiem, kuriem uzreiz ir acīmredzams un arī aptaustāms rezultāts – īsāki mati, uztetovēts skorpions uz kakla, nopulēti lukturi auģikam vai ielikts logs dzīvoklī.

Vienlaikus postpadomju cilvēks ir sašutis, ja viņam jāmaksā par rakstu, kura tapšanā ieguldīts kvalificēta žurnālista darbs (pie tā vēl atgriezīsimies). Viņš ir sašutis, ja jāmaksā par filmu, kuras uzņemšanai iztērēti miljoni, vai mūzikas ierakstu, kurā mākslinieks ielicis savu dvēseli un bieži vien prāvu daļu iekrājumu. Pirmajā gadījumā sašutušais pilsonis rakstu neizlasīs (un obligāti skaļi darīs visiem zināmu, cik ļoti stipri viņš neizlasīja rakstu), bet abos pārējos saturu vienkārši nozags “torrentos”. Pag, nozags? “Nē, nē, tā taču nav zagšana. Es tikai nokačāju internetā filmu,” teiks taupīgais mākslas cienītājs. Ja “nokačātu” failu nevar paņemt rokās, kāpēc lai par to būtu jāmaksā? Īpaši, ja esi jau samaksājis par internetu, vai ne? Jo filma, mūzika un mediju saturs taču pieder Lielajam internetam, bet Lielais internets pieder tam, kam tu maksā par interneta pieslēgumu un datu plānu. Vispār, ja tā padomā, ir bezkaunīgi, ka liek maksāt par internetu, kaut jau esam samaksājuši par datoru un elektrību.

Mana iecienītākā reakcija ir tieši jau pieminētā – kā tiem, kuri skaļi un regulāri tīmeklī komentāros paziņo, ka nelasīs šos maksas rakstus. Es arī regulāri pa ceļam uz darbu ieeju kādā “Narvītī” un, siekalām šķīstot, uzkliedzu pārdevējam: “Es tās jūsu sūda avīzes nepirkšu!!! Baltu kafiju. Un paciņu salvešu. Ko? Nē, bez mentola, parastās, paldies. Jums arī visu labu.”

Neesmu eksperts, tāpēc lūdzu šo fenomenu komentēt “Ceha” Universitātes Psiholoģijas fakultātes docētāju Kristapu Ālu. “Lai nemulsinātu lasītāju, nelietošu latīniskos terminus, bet runāšu vienkārši – šajos gadījumos diagnoze ir akūta dibensāpe. Ja indivīdam tik cītīgi katru reizi jāstāsta, cik ļoti viņš nelasīs šo vai citu maksas rakstu, acīmredzami ļoti gribējās izlasīt, bet šķita nepareizi maksāt dažus eiro par kaut ko, kas nav benzīntanka kafija vai “marļika” pačka, par kaut ko netaustāmu. Mums kā sabiedrībai līdz izpratnei, ka “netaustāms” nenozīmē “bez vērtības”, vēl jāizaug,” spriež K. Āls.

Līdzīgi ir ar, piemēram, programmatūru. Lielākā daļa piekritīs, ka nozagt datoru no veikala ir noziegums, par kuru jāsoda. Vienlaikus liela daļa uzskata, ka pirātiskas datorspēles vai cita veida programmatūra varbūt nav īsti “godīga padarīšana”, bet tomēr nav arī noziegums, par kuru būtu reāli jāsoda. Izpratne par zādzību daudziem vēl aizvien ir “pasitu padusē mantu un aiznesu” līmenī, un zagšana internetā “neskaitās”. Lielākoties tāpēc, ka tā Latvijā ir tik viegli īstenojama, ka te par šādu rīcību aizvien viegli izsprukt nesodītam. Turpretī šaubos, vai kāds gribētu tikt pieķerts Vācijā ar nelegāli iegūtām filmām pilnu cieto disku.

Atgriežoties pie maksas satura digitālajos medijos – uz argumentu “jāmaksā par profesionālu žurnālistu darbu” parasti pirmais pretarguments ir: “Jā! Par profesionālu, nevis par šo skribentu savārstījumiem!” Protams, bet, gluži kā ar kartupeli tirgū, automašīnu autosalonā vai datoru elektronikas preču veikalā, tev ir iespēja izvēlēties maksāt par tieši to produktu, kas atbilst tavām vēlmēm, vērtībām, kuru tu gribi patērēt un kam tu uzticies. Neviens ar pistoli pie deniņiem nespiež abonēt tieši to vai to maksas saturu, izvēles iespējas nav atceltas.

Par medijiem runājot, īpaši pašreizējā situācijā, noslēgumā vien aicinājums padomāt, vai informācija, ko bāžam savās galvās un uz kuras balstoties pieņemam lēmumus, kaut fiziski neaptaustāma, ir mazāk vērtīga par nopulētiem auģika lukturiem un maizes kukuli mutē.

* Šo rakstu no iepriekšējo publikāciju fragmentiem ģenerēja “Ceha” Mākslīgā intelekta laboratorijas algoritms, jo tam var nemaksāt honorāru.

13 Replies to “Jāmaksā ne tikai par maizes kukuli, bet arī par liberastu ķengām”

  1. Interesanti, kapèc bùtu jàmaksà par atvèmienu internetà?
    Raksti bez satura, bez jègas – radìti tikai lai nokàstu piķi.
    Par filmu skaidrs – izlasu recenziju – izlemju riskèt, vai nè.
    Medijos maksà un tik tad uzzini vai ir vèrts vai nè – un ja vèl analfabètu lìmeņa autori, kuri iedvesmu smeļas influenceru “veiksmes stàstos”, savus mazvèrtìbas kompleksus ir centušies mazinàt uz citu sociàlo slàņu pazemošanas/izcelšanas rèķina, tad nafig man par to šļuru jàmaksà?

    13
    2
  2. Un tad cehs.lv raksts iekš delfi plus ir maksas saturs. Ahahahha! Es saprotu, ka var maksāt par presi, kaut par dzelteno presi, protams, par pētniecisko žurnālistiku, pat par delfi+, bet tikai līdz brīdim, kad daļa no maksas satura vēl nav cehs. Pirms 2 gadiem vēl varbūt jūsu satīrai bija zināms šarms un asums, jo bija tēmu variācijas un raksti tapa, jo jums bija iedvesma, tomēr tagad es redzu tikai vegān-velo-politliberastu tēmu saliektu priekšējo ratu. Labāk rakstiet savās aģentūrās PR rakstiņus, un nepisiet žurnālistiku vēl vairāk.

    19
    1
    1. Vai tu zināji ka starp pieres grumbām arī uzkrājas netīrumi?
      Sencis: Ja saod pirdienu, Tev degunā ir kaku daļiņas.
      Paldies Sencim par informāciju, tad lūk, gribētos tev teikt ka starp tavām pieres grumbām ir kaku daļiņas un laikā kamēr tu rakstīji šo komentāru ,ar grumbās savilktu pieri, kaku daļiņas iespiedās tavās ādas porās. Turpmāk šīs daļiņas turpinās , ar asins palīzību, ceļu uz tavām smadzenēm. Piedod, ka atklāju tev patiesību,jā, tavās smadzenēs ir ļoti daudz kaku.
      Un netausti pieri, tā tu kaku daļiņas ierīvē vēl dziļāk!
      P.S. pavisam nopietni, jaunākie pētijumi parādīja ka ar fekālijām var pārnest COVID 19.

      2
      8
  3. Cehs, nulle cieņas pret Tavu huiņu, ja Tu pārdodies Delfiem.
    Ej un izdari to sev pats un vari vairs neliekyļot un netēlot lielo gudruli. Lūkā sīko!

    7
    1
  4. Šoreiz bez ironijas, sarkasma un citiem specefektiem, paldies par pašsaprotamu lietu vienkāršu izklāstu! Nobira asara ka ” Delfi” skaidrojošā vārdnīca, kuru daudzi Alternatīvi apdāvinātie gaidīja kā udens malku pamostoties pēc brīnišķīga vakara smilšu kastē( bļe , pat šī extra ir pievērta), nu ir pa maksu. Ieriebjot jums gribu teikt; jums ir stipra konkurence- Linda Mūrniece un viņas nedienas!

  5. ha hāaaaaa,…. teica Nelsons, ar pirkstu rādīdams uz ceheriestiem. tagad liberālo šļuru mazohisti varēs strēbt maksājot. kas nozīmē ka publiskā telpa Delfos tagad tiek atbrīvota no pārlieki uzmācīgās lībtārdu smakas. sen bija laiks. tas bija absurds ka Jūsu nicinošie raksti tautas paražu, svētku un tradīciju virzienā tika publicēti meinstrīmā.

    tagad varēsiet vārīties šeit savā sulā. nevienam nevajadzīgā lapēlē. pīīssss!

    3
    1
  6. Eu, Cehs.lv nezini, kur var dabūt haļavno pieeju delfi+?
    Es atbalstu ka talantīga žurnālistika ir jāatbalsta, īpaši delfos, kas ir talantu etalons, vienīgi
    pats personīgi atbalstīšu viņus ( protams, arī jūs) mazliet vēlāk, tagad gaidu haļavno pieeju studijā!
    Lai dzīvo talantīgie valsts varas dibenlaižas! urāā!

  7. maksas kontents ir ok – zinatniskie raksti, vesels žurnāls internetā (piem Economist), ppv sports, filmas… bet NE JAU kaut kādu žurnaļugu murgus par lietām ko viņi paši nerubī :D
    yas ir ka maksāt par instagram

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *