Šonedēļ nolēmu sašutināt Delfu komentētājus, izsakoties par sporta bezjēdzību.
Nesen kādas interneta diskusijas laikā, pēc tam kad biju viegli nievājoši izteicies par latviešu nepieciešamību trenēt savus velosportistu talantus uz Siguldas šosejas un ierosinājis šo nodarbi aizliegt ar likumu, saņēmu atbildi: “Tad jau drīz mums nebūs ne velosportistu, ne bobslejistu, ne skeletonistu, utt.” Pēc šāda spēcīga argumenta, pie manis nekavējoties nāca arī likumsakarīga atbilde – nu un tad?
“Jā, bet Romāns Vainšteins 2001. gadā bija pasaules čempions grupu braucienā…” Nu un tad? Droši vien ir ļoti maz cilvēku, kuri par šo faktu ir informēti. Vēl mazāks ir to cilvēku skaits, kurus šis fenomenālais sasniegums satrauc. Diezgan bieži esmu bijs ārzemēs un daudzu gadu laikā aptaujājot dažādu pasaules malu iedzīvotājus, esmu noskaidrojis, ka precīzi neviens no viņiem nav dzirdējis par Vainšteinu. Tomēr ir ļoti daudz cilvēku, kuri joprojām dzīvo Atmodas laika ilūzijās par to, ka ar sportu mēs “nesīsim Latvijas vārdu pasaulē”.
Sports ir visnotaļ savdabīga nodarbošanās, kuru katrs no mums var interpretēt pilnīgi atšķirīgi. Ja vienam hokejs šķiet kā 21. gadsimta gladiatoru cīņa, cits tajā redz bariņu pieaugušu vīriešu, kas ar koka nūjām dzenā pa laukumu kaučuka gabalu. Ja viens augstu vērtē latviešu sasniegumus bobslejā, cits redz tikai vīrus pārāk apspīlētos triko, kas cieši pieglaužas viens otram, slidinoties no kalna metāla skapī. Kāds kaislīgi jūt līdzi lodes grūšanai, kamēr cits redz neveselīgi uzbarojušos kuiļus, kas stulbi spiedzot met pa gaisu bumbiņas. Tomēr mūs visus lielākā vai mazākā mērā interesē sports.
Mums ir daudz sportistu ar labiem un pat izciliem sasniegumiem. Ikreiz, tiešraidē vērojot latviešus ierakstām savus vārdus pasaules sporta vēsturē, dziļi sirsniņā notrīs viegls lepnums, sak’, redz kā mēs – latvieši – visiem parādījām. Diemžēl, visa pārējā pasaule paliek vienaldzīga. Diemžēl, ārvalstu investori neuzsāk Latvijā biznesu tāpēc, ka Igors Vihrovs 2000. gadā saņēma olimpisko zeltu brīvajās kustībās, bet bagāti tūristi nebrauc notriekt savus uzkrājumus Rīgā tāpēc, ka Ineta Radēviča 2011-tajā aizlēca līdz bronzas medaļai. Diemžēl, no Latvijas aizbraukušie jaunieši nebrauks atpakaļ tikai tāpēc, ka Māris Štormbergs prot ļoti ātri braukt ar bērnu velosipēdu.
Tikpat labi mēs varētu cerēt, ka Latvijas ekonomisko stāvokli, publisko statusu vai atpazīstamību pasaules acīs varētu vairot, piemēram, Zigismunda Sirmā 32. vieta šķēpmešanā 2011. gada Pasaules čempionātā, vai Ilmāra Briča 74. vieta Vankūveras Olimpiādē. Ja runājam par biatlonam atvēlēto naudu, tad to varētu izmantot arī daudz lietderīgāk, piemēram, samainot to 5 € banknotēs un uzslaukot ar tām gudrona dīķus. Tas būtu prātīgāk, nekā finansēt vājus sportistus ar trīcošām rokām…
“Bet mums i’ labākie hokeja fani pasaulē!” Ok, kurā klubā spēlē Roberts Lipsbergs? Neviens nezina, jo patiesībā mums ir nevis paši labākie fani, bet gan paši labākie alkohola reibumā aurotāji pasaulē. Rīgas Dinamo pašmāju spēļu laikā bieži vien var redzēt, ka daži fani ir tik labi, ka spēles vidū viegli iemiguši. Sports ir pārvērsts par savdabīgu attaisnojumu regulārai sejas aizliešanai: “Nē, es neesmu dzērājs, ko jūs, es vienkārši skatījos hokeju. Trīs līdz četras reizes nedēļā.” Komandai veicas – jānosvin piedzeroties, komandai neiet – jānoskalo rūgtums. Jākapā – hokejs taču nav nekāda daiļslidošana. DZERAM! Tādi ir mūsu pasaulē tik ļoti izslavētie fani. Diemžēl.
Pirms pāris gadiem, kad latvieši uzvarēja amerikāņus pludmales volejbolā, Latvijas vārds pāršalca visu internetu. Daudzi ārzemnieki vēlējās zināt – kas ir Latvija un kur īsti tā atrodas. Tobrīd visi valsts sporta fani līksmi priecājās par to, kā izdevies “iznest Latvijas vārdu pasaulē”. Tiesa, viņi palaida garām šī notikuma nepatīkamo pusi – neraugoties uz citu mūsu sportistu augstajiem panākumiem un gadu desmitiem ilgstošu Latvijas vārda nešanu pasaulē, neviens joprojām nezināja, kas ir Latvija un kur tāda atrodas. Viņi mūs meklēja googlē. Diemžēl.
Ui, par to hokeja fanu bija labi teikts :D Līdzīgi ir arī britu futbola skatītāji – viņiem pohuj ar ko spēlē un kas uzvar, galvenais ka “būs klope”.
Vēl šo fanu tuvo saikni ar sportu var novērot vietniekvārdu variācijās, kad komanda uzvar vai zaudē. Uzvaras gadījumā ir pirmās personas daudzskaitlis “Kā gāja mūsējiem? Mēs uzvarējām”, tādejādi ļaujot teicējam identificēt sevi kā uzvarētājam (jo dzīvē visticamāk ir pilnīgs lūzeris). Zaudējumu gadījumā neviens sevi neasociē ar komandu. Tad ir trešās personas daudzskaitlis – “Kā gāja mūsējiem? Viņi zaudēja”.
Vēl nesaprotu izlases ideju. Tiem izlases sportistiem neviens tak neko nemaksā. Nafig tad viņus uzturēt un nafig viņiem riskēt ar traumām spēlējot [piedzērušos skatītāju] idejas vārdā. Tas pats nelaimīgais Vanšteins – kā viņš tika apcelts par nepiedalīšanos olimpiādē. Bet nu viņš tak vnk darīja to par ko viņam maksā algu – brauca sačos. Olimpiāde ir tiem, kam darīt nav ko.
Un par skrējējiem vispār nerunāsim. Tāds riktīgs lūzeru pasākums – visu laiku skriet un bēgt.
Un vispār, īsts vecis savā jahtā mauc uz kolumbiju iepirkt vairumā kokaīnu, nevis ar dzeltenu urīnveidīgu dzērienu rokā sēž lielā metāla noliktavā un bļauj “dināaaaaamo”.
Karoče šitā tēma ir zelta ādere – te rakt un rak.
+1 000 000!
Un vispār, sporta skatīšanās ir nabagu izklaide.
Latvijas vārdu pasaulē visvairāk nes ne jau sportisti. Viņu ir maz. Vispamatīgāk to dara neapdziedāto varoņu leģioni, kuri Īrijā, Lielbritānijā un Vācijā mazgā traukus, cīnās par savām vecāku tiesībām, sēž cietumos, lasa sēnes un konkurē ar rumāņiem par pabalstiem. Turklāt viņi lepni nes Latvijas vārdu, nesaņemot ne centa no nepateicīgās valdošās kliķes (lai arī kas tā tāda būtu).
Sports manā uztverē ir tāds bleh “filleris” jeb pildviela LNT un LTV1 rīta raidījumiem. Kad nav nekā cita, tad par to var blarkšķēt atkal un atkal ik pa 10 min. Kad skaties vakara ziņas, šis segments vismaz ir beigās un var laimīgi pārslēgt. Gandrīz vai jāpārslēdzas uz PBK rīta ziņām. Tur sporta ziņas atkārto ar mazāku regularitāti.
Vēl, reizēm domāju, ja visi tie, kas interesējas par sportu, būtu pie tv pavadītas h vietā 15 min pavingrojuši…
Taisnība!
Valstī nabadzība (un stulbums), bet pilsonēni lepojas ar kaukādiem sportiem un dziesmu svētkiem, koncertzālēm un citām huiņām.
Vēderi kurkst, dzīvo sūdos (gan kredītos, gan bioloģiskos) un graustos, bet visi atbalsta naudas izmešanu ar jūsmojošu smaidu!
Tikko izpisa gaisā Ķīnā iepirktu pirotehniku pa summu pa kuru varēja uzdāvināt dzīvokļus kādām 3-5 daudzbērnu ģimenēm! Vai vismaz nodrošināt bērnudārzus ar tualetes papīru…
Rakstiņam vispār piekrītu, taču viena kļūdiņa cienījamam autoriņam ir gan ieviesusies. Tās 5 eiro banknotītes vajag nevis uz Inčukalniņu vest, bet gan sponsorēt mazāk pazīstamus sporta veidiņus. Piemēram es pārstāvu kabatas biljardiņa sportu un naudiņa man patīk.
Aliņu nedzeru; sportam veltu sevi visu.
Bravo, U atkal jau ir vispārākais! Viņa komentārs ir, kā jau bija gaidāms, vienkārši izcils. Neviens cits komentētājs pat ne tuvu nestāv klāt U komentāru reitingā. Bravo, Meistar U, bravo!
Es tevi apskaužu, tiešām. Es nekad nespēšu tik labi uzrakstīt kā tu, godājamais, jo es esmu lūzeris. Beidzot, pēc ilgas kaunināšanas, es saņēmu drosmi un to publiski atzīstu.
Iešu tagad slīcināties. Ardievu, dārgais Loronzo!
Tas ko daudzi nezin – treka riteņbraukšanā brauc ar ts fiksīšiem, cien raksta autor, varbūt vismaz šis sporta veids atbilstu Jūsu gaumei?
Kāut ko tik muļķigu sen nebiju lasījis. Tieši dēļ šī raksta pārtraukšu apmeklēt cehs.lv ko tā pat jau darīju reti.
Pilnīgi kauns lasīt šito murgu.
Ja beidzot iziesi svaigā gaisā un paceļosi apkārt tad zināsi ka pat trešās pasaules valstīs jau labu laiku zin kas ir Baltija un kur ir Latvija. Ja tu skaties uz saviem metoriem amerikāņiem tad viņi pat nevar nosaukt visus savus štatus kur nu vēl kaut ko zināt par Eiropu.
Kārtējais blogera savārstījums lai tikai pačīkstētu ka Latvijā viss slikti, lavtija cūku bedre. Tas ka tev neinteresē sports un uzksati ka tas ir nevajadzīgs tas nenozīmē ka tavs vidokli tagad jāuzgrūž citiem.
Cements – iebāz sev ānusā ananāsu, varbūt smeldzīgās sāpes tev pavērs skatu uz citādu labāku pasauli.
Paldies, Neapmierinātais Lasītāj, ka visus informēji par to, ka vairs nelasīsi Cehu. Būtu savādi, ja tu to vienkārši pārtrauktu darīt, nevienam nepateicis.
Tāpat, tavs komentārs man palīdzēja beidzot atvērt acis un saprast – sports ir spēks un patiesībā visi zina, kur ir Baltija.
Vēlreiz – Paldies!
Neapmierināts_Lasītājs – tu arī esi lūzeris, jo nesaproti to, ēēā, kā nu bija, eifēmismu. LOL
Es, piemēram, sajūsminos par tvirtajiem meiteņu dibeniem vieglatlētikā, par kunkstēšanu, tenisā sitot bumbiņu; par augumu atrādīšanu pludmales volejbolā. Cīņu sporta veidos apgūst prasmes iedot pizdi.
Lūk, šādā ziņā sports ir noderīgs.
Ak, jā un neapmierinātajam lasītājam būtu cītīgāk jānodarbojas ar gramatikas sportu, kurš tā arī nav iemācījis, ka tropu lakstaugs ananass rakstāms ar īso “a”.
Nodzert smadzenes Dinamo spēlēs, taču ir vieglāk, vai ne?
Kurš pacienāja solari ar ananāsu? Nu cik var atkārtot, ka nedrīkst viņu atstāt divatā ar šo augli?
Paldies, solaris, ka domā par mani. Vai Tu nevarētu to darīt mazāk ananāsaini?
U, tu vari iedot pizdi ananasam?
Loronzo,
Ar īso a raksta ēdamo, bet ar garo ā raksta rektālo augli.
Neapmierināts_Lasītājs,
Reiz kādā Milānas restorāna viesmīlis man jautāja no kuras valsts es esmu, un saņēmis atbildi, man latviski pateica “paldies”. Viņš noteikti to bija iemācījies no Latvijas futbola izlases.
Kas var būt foršāk, kā svešzemju sporta fana casual zināšanas kā mūsējie ir kārtējo reizi izdrāzti.
Oh, you are from Latvia? Yeah, I rememeber how your team lost in curling world cup qualifier round. They cried like a babies after they were beaten by our junior girl team.
Latvia, Latvia… Right, those suckers who think they know how to play football.
Man laukos uz blakus zemes gabala viens čuvaks no Zviedrijas izveidoja šķeldas rūpnīcu. Reiz pie Preiļu zilā glāzes es viņam paprasīju “nah Latvija”? Viņš pateica “Pietiks dirst, davai ielej vēl”. Kā redzat, nekāds sports. Tikai spirts.
Rakstat kautkādu lažu, bet reāli karstās tēmas netiek atspoguļotas… Zinko vajadzētu – kādu rakstiņu kur ierēkt par musļimiem un ISIL. Vai arī par šīm tēmām čuriņa raustās?
reiz dzīvoja beisbols, kuram raustījās čuriņa no ISIL. viņam ļoti ļoti gribējās ierēkt par musuļimiem, bet traucēja pūslis un tāpēc viņš to lūdza darīt citiem. citi uzrakstīja rakstiņu par raustīgo čuriņu beisbolu un gardi ierēca
jappp. redzu ka ceham čura raustās. ko arī vajadzēja pierādīt. visiem paldies, visi brīvi:)
Es kā svešu zemītes iedzīvotājs, kas liec muguriņu citzemju kungu klaušiņās, lai par to saņemtu dālderīšus, varu pateikt, ka Latviju ārvalstīs uztver divējādi:
1) Latvija ir Krievijas guberņa. Neesat? Nedirs, jums Krievija tur pat blakus un puse runā krieviski.
2) Letlande(Lettland) – āāā, baltvācieši. Tāda kā Vācijas kolonija… Kā tur sokas vācu baroniem, nav pārāk apspiesti no Krievijas puses?
Ar to arī viss beidzas. Pozitīvākā asociācija, kas līdz šim bijusi – Finland en Lettland! Ja ik onthouden deze landen, Scandinavië! Kas tulkojumā nozīmē – Somija un Latvija! Jā, atceros šīs valstis, skandināvija!
Sev par nelaimi vai pat laimi es īpaši neuzturos tūrisma apsēstos rajonos, kur Turkam piederošā ieskrietuvē strādā viesmīlis ar Francijas pilsonību un Marokāņu saknēm, kas prot pateikt “paldies”, jo ikdienā saskarās ar fantastisku apjomu ar tūristiem. Skarbā realitāte ir tieši tāda, kā Cehs to pasniedz – nevienam nepiš, kas tā par valsti un kur tāda ir.
Pa lielam nav jau kur nepiekriest, it īpaši par “lielajiem” hokeja faniem a.k.a. hokeja ekspertiem.
Bļ*d, atkal nevaru normāli neko uzrakstīt. Acis laikam aizpampušas un smadzenes slēdzas laukā.
Varu tikai piekrist, bet sports tāpat pastāvēs kaut brīvdomīgiem hipsteriem grūti to saprast.
Vienmēr esmu teicis, ka uz sportu nevis jāskatās, bet gan tas jādara pašiem. Indivīdam nodarbojoties ar sportu ir daudz ieguvumu, kamēr tādu ir mazāk skatoties un līdzi jūtot. Kautgan ir cilvēki, kas uz to veido savas biznesa attiecības un iegūst simpātijas līdzcilvēkos, jo uz kaučuka gabala bīdīšanu skatās pat manas omes.
Kāda nozīme tavai gudrībai, ja tavas sievietes tāpat drāzīs/drāž citas tautības pārstāvji..?
Nu tā nu tas ir…. Valsts principā finansē cilvēkus, kas cenšas piepildīt savu sapni….. Vismaz sportā. Nez kapēc citas jomas nefinansē… Būtu visu naudu nogrūduši finansējot “smadzenes”, kas nākotnē celtu Latvijas labklājību…
Skarbi ,bet fakts.
Sporta sasniegumi ir ļoti svarīgi, lai audzinātu jauno paaudzi sportisku un veselīgu, jo tieši sportistu sasniegumi motivē jauniešus sasniegt sportā vairāk , nevis sēdēt cauru dienu pie datora un blogot, un bojāt savu veselību, un iegrimt virtuālajā pasaulē arvien dziļāk un dziļāk.
Eva,
Lielais sports milzīgo pārslodžu un apšaubāmu preparātu dēļ ir neveselīgs, traumatisks un pat nāvējošs. Tas ir negodīgas konkurences, intrigu un korupcijas perēklis.