Īsluga “Biedrs”

Sargs ar asu rokas kustību iegrūda Vladimiru krēslainā kamerā. Stūrī sēdēja skūtgalvis, saliecies uz priekšu, elkoņi uz ceļgaliem, zods atbalstīts dūrēs. Vladimirs, vēl cenšoties aprast ar pustumsu, kuru pusistabas augstumā šķeļ viens vienīgs pēcpusdienas saules stars no mazā kameras lodziņa, lemj spert soli pirmais, pastiepj roku: “Sveiks, mani sauc Vladimirs. Vladimirs Lindermans.”

“Igors. Prieks,” no stūra atbild mierīga, gandrīz vai gurda balss.

“Veicas! Savējais!” atviegloti nodomā Vladimirs sekundi pirms skūtgalvis pieceļas un nostājas saules starā, arī pastiepjot roku: “Igors Šiškins.”

11 Replies to “Īsluga “Biedrs””

  1. Bija cerīgs sākums, – pirmā rindkopa. Bet nu, lai saprastu, kur tas joks, – nācās guglē meklēt, kas ir Igors Siškins. Nu, nebija smieklīgi. Diemžēl ne tuvu nevelk līdz tam stāstam par Otto Ozolu, kurā kaut kādas līdzīgas noskaņas bija.

    1. Žorž, Tev 15? Nezināt, kas ir Igors Šiškins, ir tā pat, kā nezināt, kas ir Mirdza Zīvere..
      Ehh, Jūs, maloļetkas. Turpiniet atbalstīt Kaimiņu, un just līdzi Risotto, vai kam tur vēl..

    2. > Justam
      Nu par vecumiem stipri kļūdies, gan jau, ka man varētu būt vairāk kā tev. Bet Siškina popularitate mani nav diezko skārusi. Vai tev, zinot viņu, šis stāsts liekas ļoti izdevies un asprātīgs?

  2. Nezinu kas ir čiekurnieks, bet Ļindermanis ир имантас патриотс, tā lūk, īsts ģenētiskā materiāla rezultāts.
    Nost ar ĢMHS( ģenētiski modificētiem cilvēks saprātīgais(Homo Sapiens)) !!
    GATAVS glaudīt Veroniku kamēr Linda brīvdienās uz Gang bang dodas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *