Fotomāksla

Pēdējo gadu laikā esmu iesaistījies dažādās avantūrās un centies sevi pilnveidot ik mirkli. Vispirms sāku nodarboties ar baletu, taču jau mēnesi vēlāk šis izaicinājums zaudēja garšu, jo sapratu, ka jebkura baleta trupa mani bez jautājumiem pieņemtu darbā kā pirmo dejotāju. Pēc tam izmēģināju roku dziedāšanā, izveidojot viena cilvēka bojbendu. Arī tas drīz apnika, jo draugiem.lv profilā biju savācis vairāk sekotājus nekā Kombuļu Inese. Lētas slavas vārdā, stāties dzimumsakaros ar skandināvu pensionāriem tomēr nebiju gatavs. Pagājušajā vasarā aktīvi nodarbojos ar kaitošanu, bet pasaulē nav tik stipra vēja, kas spētu stāties pretī manām neatkārtojamajām prasmēm. Arī kērlings saistīja tikai vienu sezonu.

Pagāja laiks līdz beidzot atradu jaunu platformu, kurā sevi pierādīt un pazemot tā saucamos profesionāļus – esmu pievērsies fotomākslai. Šeit būs mans pirmais darbs “Laika prizmā sadegušās dvēseles”. Vēl kādi divi un būšu gatavs pirmajai fotoizstādei Spīķeros.

(Attēlam uzlikta ūdenszīme, lai pasargātu manas autortiesības)

Tā kā īsti mākslinieki paši savus darbus nekomentē, tad palūdzu pirmo iespaidu par darbu komentēt ceha biedram Tricepsam.

Tricepss: “Reti tā gadās, bet šoreiz, apskatot konkrēto foto, uzreiz ļoti dzīvi uzvēdīja senas atmiņas. Šķita, ka varu saost sintētisko, ziepjaino “Turbiku” smaržu, un sāka durstīt tirpoņa plaukstas labajā pusē – it kā vēl vakar tā būtu dauzījusi fiņķiku kaudzi uz skolas koridora palodzes.

Bet kurš gan ciena vecus, gaudulīgus večus, kas asaraini ņuņņā par sen aizgājušiem laikiem? Neviens! Šeit Cehā, tāpat kā tavā rajonā, ciena tikai stingrību, dzelzs gribu un azbesta presīti. Tāpēc gribu īpaši uzslavēt to kā autors savienojis nostalģiju un spēku. Skaidrs taču kāpēc pāri pārliktas tieši divas prievītes: katra bijusi apsiesta ap savu bicepsu.

Nekas nav aizmirsts, nekas nav piedots, bet čurugalvas maksās pilnu cenu!”

7 Replies to “Fotomāksla”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *