Pirms kāda laika Latvijas sabiedrību satracināja ziņas, ka jaunā labklājības ministre nodarbojas ar koučingu.
Protams, katram skaidri domājošam cilvēkam ir saprotams, ka mūsdienu spiedīgie krīzes apstākļi daudziem cilvēkiem liek mesties jaunu dvesmu apskāvienos, apgūt vēl neizzinātu, izmantot krīzi kā platformu atspērienam un ņemt pretī jaunās iespējas ko tā dod. Arī labklājības ministrijā acīmredzot fiskālā konsolidācija ir izspiedusi salīdzinoši dārgās un jau morāli novecojušās līderisma akadēmijas pakalpojumus, tā vietā plaši vert durvis novitātei un nākotnei – koučingam!
Ir sagaidāms, ka labklājības inistrija ir tikai pirmais akords gaidāmajā plašajā valstiskā koučinga vīterī. Pirmais cīrulis, kas vēsta konservatīvisma atkusni un kouča rosinātas labklājības uzplauksmi arī citās ministrijās. Skaidrs, ka labklājības ministrija to ievieš pirmā, jo kādam jau ir jārūpējas ne tikai par valsts iedzīvotāju, bet arī par citu ministriu iekšējo un ārējo labklājību. Par nomeklatūras dvēseli, atļausiet bilst. No šī viedokļa raugoties, ir viennozīmīgi tas, ka tieši labklātības ministrija ir koučinga ieviešanas un apkalpošanas procesa īpašniece.
Cerams, ka process ies uz priekšu un plašumā un mūsu valstij nesīs ne tikai veselīgāku koalīcijas padomi un saliedētāku pozīciju, bet arī krietnu šļuku vecā labā fiskālā efekta.
Labklājības ministre: Es esmu koučs.