Etīde par tautisku mīlu

“Kārlīt, un saki man, vai Barona dainās bija kas minēts par diarētisku nāriņmīlu?” Elita pajautāja virtuves durvīs iestājušamies Kārlim, kurš pēc nupat pabeigtā raunda klusās ciešanās nožēloja savu ideju paeksperimentēt ar vecākām sievietēm un centās to prātā vismaz attaisnot kā cēlu misiju – ar liberālpimpi piesmiet konservatīvāko no konservatīvajām, kas nu viņa acu priekšā sēdēja kā tāds lēnām izkūstošam imperatorpingvīnam līdzīgs tauku totēms.

Kamēr Kārlis tualetē vēma, Elita bez uzaicinājuma bija parevidējusi viņa ledusskapi un nu sēdēja kaila pie galda, ar pirkstiem no konservu bundžas zvejojot ārā šprotes un pa taisno no pakas uzdzerot pienu. “Bet pēc šī būs jādara vannā, es nepanesu laktozi, pašam būs vieglāk sakopt, Kārlīt,” omulīgi nočmakstināja ar šproteļļu iespīdinātais rijamcoķis un notrallināja:

“Mīlē mani – līdaciņu –
brangā zuša nēsātāj!
Lai slīd zutis šekumā,
Diarejas caurumā!”

Kārlis vēlreiz pavēma mutē, bet Elita to nepamanīja. Īsti džentlmeņi dāmas klātbūtnē vēmekli uzreiz norij.

8 Replies to “Etīde par tautisku mīlu”

  1. nja .. ok, man šķiet šo saitu nav jēgas vairs vērt vaļā. nu jau x gadus kaut kāda hui**a tiek publicēta. Ne grama no kaut kādas inteliģentas satīras vai komēdijas.
    Man šķiet pēdējais smieklīgais raksts bija kur par katru jauno partiju bija sazīmēts komiss, kā izskatīsies rīga.
    Ā, nē, tas bija tajā duraks.lv vai kā to armijas čalīša sub-saitu ceham sauc, kas tagad arī ir miris.

    Īsāk sakot, lasīt cehs.lv ir kā dzīvot kopdzīvē ar blondīni, kas pamazām nopīpējas. Iemesli, kāpēc ar viņu dzīvoju kļūst aizvien retāki, un tie paši atstāj mutē sāju piegaršu.
    Ardievu.

    1. Bet Cehs jau labu laiku ir iekš Delfi maksas satura. Sāk, negribi maksāt, lasi etīdes kā šī.

      Bet kopumā piekrītu. Arvien retāk sanāk locīties spontānās un nekontrolētās smieklu lēkmēs, kad izliekoties, ka strādāju, lasu šīs lapas saturu.

    2. Zālē valdīja vēsturiskā brīža klusums. Bet Trockis, pilns sašutuma, nolēma aizcirst durvis, dodoties prom, lai iegūtu lielisku efektu.

      Tikšanās notika Karaļa pils Troņa telpā. Zāles durvis ir milzīgas, dzelzs un masīvas. Lai tās atvērtu, Trockis pavilka no visa spēka. Durvis peldēja lēni un svinīgi. Tajā brīdī vajadzēja saprast, ka ir durvis, kuras nevar aizcirst. Bet Trockis saviļņojumā to nemanīja un visiem spēkiem vilka. Aizveroties, durvis peldēja tikpat lēni un svinīgi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *