Pirms neilga laika cienījamie lomogrāfijas darbnīcas kolēģi nāca klajā ar iedvesmojošu uzrunu mūsu valsts prezidenta atbalstam. Kopš tā brīža neskaitāmi cilvēki pie manis vērsušies ar jautājumu par to, kādēļ uz apsveikuma kartītes nav mana paraksta. Esmu iekūlies daudzās divdomīgās un kutelīgās situācijās, saņēmis draudu vēstules sociālajos portālos un ticis zākāts par patriotisma trūkumu. Pat izcilā latviešu literāta Andra Kiviča dzīvesgudrās atziņas nav spējušas kliedēt šo karsto, caururbjošo spriedzi.
Tagad esmu sapratis savu kļūdīšanos. Atzīstu – biju kā gļēva bezrakstura amēba. Taču svarīgākais ir tas, ka vēlos vērst visu par labu. Šī iemesla dēļ, esmu sagatavojis personīgu atbalsta apsveikumu Andrim. Tieši no manis. Tā kā manas iemaņas prozā ir vājas, šoreiz runāšu par savām jūtām vīrišķā dzejā. Ceru, ka tas mūs vēl vairāk satuvinās un liks saprast, cik patiesībā dvēseliski cieši blakus varam viens otram būt. Un kļūt.
Dzejas darba nosaukums ir “Pretī uzvarai”
Miglainas dūmakas ietītā rītā,
Ejam ar Tevi mēs vienotā svītā,
Triumfa liesmiņas acīs mums dej,
Fortūnas pavadā laime smej!
Mums nerūp, ka priekšā spējš jasmīnu krūms,
Nebūs šīs ērms nekāds šķērslis mums,
Pāri tam lēksim, uz priekšu tik trauksim,
Pārējos biedrus vēl līdzi sev sauksim!
Kopā mēs vienoti uzvarai,
Kopā mēs abi tai noticam,
Kopā mēs trauksimies mākoņos,
Kopā mēs ziedēsim rītdienai.
Kopā mēs vienoti uzvarai,
Patiesai, īstenai, mirdzošai.
Kopā mēs abi kā limuzīns,
Ieeļļots, patīkams, brīnišķīgs!
tikko uzmaucu himnas pavadījumu sešās astotdaļās (zvēru, būs hīts):
pants: Em D C D
piedziedājums: F G Am C