“Varbūt tev katra nokavēta ir minūte ir nenosūkāts poļa dindālis Rumbulas ceļmalā, bet man tā nozīmē nenopelnītu miljonu,” norūca 2000. gada Ford Focus vadītājs, uz divu joslu ceļa atklājot trešo un iespiežot gāzes pedāli grīdā negantāk kā vienistabas dzīvokļa kredītmaksājums iespiež viņu azartspēļu atkarībā.
“Cehs.lv” mākslīgā intelekta laboratorijas misija vienmēr ir bijusi celt tautas labklājību, tāpēc, domājot gan par dindāļos bāzēto ekonomiku, gan par “mana minūte maksā miljonu” biznesmeņiem, piedāvājam pāris risinājumus, kā uzlabot ceļu satiksmi Latvijā.
– Reizi gadā uz nedēļu visā valstī atļauto ātrumu paceļam līdz 500km/h. Varbūt tu dabūsi pasēdēt īsu brīdi mājās, bet lielajā bildē – miskaste pati sevi iznesīs. Šis ir realizējams pie nosacījuma, ka pilnīgi visi šajā nedēļā pēc noklusējuma ir donori.
– Sodīšanu par CSN neievērošanu, kas pārsvarā ir naudassods, varētu atdot privātajam sektoram. Džekiem no Arvik, piemēram. 25% no iekasētajiem sodiem aiziet pašvaldībai, kas nosaka soda apmēru savā rajonā pie nosacījuma, ka šis neattiecas tikai uz Ogri.
– Naudassodu par minimāli pārsniegtu ātrumu aizstāt ar laika sodu. Par katru pārkāpto kilometru stundā tu esi spiests stāvēt ceļmalā un skatīties uz attēlu, kurā ir attēlota Katrīne Pasternaka ar nosodošu skatienu.
Jūs teiksiet, ka šie nav ģeniāli risinājumi? Varbūt. Bet ar ko klajā esi nācis tu? Tā jau man šķita.
Starp Ventspils un Liepājas šoseju ir jāizbūvē nāves ceļš – vienas joslas ceļš bez ātruma ierobežojuma, kur bembisti var aizbraukt nosisties neapdraudot citus cilvēkus.
Sodu par pārkāpumiem noteikt bitkoinos
a kas ko ne Ogre? a Kobzoniņam naudiņu vait nevaig?