Ekoloģiskā nokārtošanās

Vai zināji, ka saskaņā ar pētījumiem, Latvijas iedzīvotājs vidēji ik gadu patērē aptuveni 50 kg papīra? Ja esi ekoloģiska dzīvesstila piekritējs – droši vien ne tikai zināji, bet esi iesaistījies aktīvā cīņā pret reklāmas brošūru saņemšanu savā pastkastītē. Visus rēķinus Tu esi pieprasījis saņemt elektroniski, kā arī izmanto tikai un vienīgi e-parakstu. Principā – varētu pat teikt, ka esi darījis gandrīz pilnīgi visu, lai samazinātu savu ikgadējo papīra patēriņu līdz aptuveni 30 kg. Gandrīz!

Tikai retais no jums zinās, ka katrs Eiropas iedzīvotājs vidēji gadā izlieto aptuveni 20 kg tualetes papīra. No vidēja izmēra koka var iegūt aptuveni 40 kilogramus papīra. Tas nozīmē, ka divi Latvijas iedzīvotāji gadā noskalo podā vienu, vidēji lielu koku. Pārrēķinot šo svaru jaunu bērzu stādos, droši varam teikt – savas dzīves laikā Tu esi apslaucījies ar kārtīgu bērzu birzi un noslaucījis mūsu tēvzemes nākotni.

CEHS.LV nāk klajā ar sensacionālu biojaunieviesumu, kas glābs mūsu nākotni. Tas ir EKOSLAUĶIS!

Ekoslauķis ir multifunkcionāls draugs, kas palīdzēs ne tikai kā tualetes papīra aizvietotājs, bet arī tējas krūzes paliknis, bērna mutautiņš, kā arī – ar to ērti spodrināt galda piederumus. Pēc lietošanas to atliek tikai noskalot un tas atkal ir gatavs darbam. Šis premium eko funkcionālais dizaina objekts ir roku darbs, tāpēc divu identisku Ekoslauķu nav.

Šobrīd gaidām Pasaules Dabas Fonda atbalstu un palīdzību Eiropas naudas piesaistīšanai. Vēl tikai pēdējais atspēriens, līdz varēsiet Ekoslauķi izbaudīt arī uz savas ādas.

19 Replies to “Ekoloģiskā nokārtošanās”

  1. iesaku pamācīties arī no varenās indiešu tautas, kura šo problēmu risina (kā jau te reņģes teica)slaukot dibenu ar kreiso (pliku roku) un kokus nevajag, papīru nevajag + dibens netiek kairināt

  2. Kolēģi, viss iraid jauki un sauaini bez gala, taču jūsu ieteikumi ziemas laikam? Sērsnas lietošana ekskrementu notraušanai varētu neizraisīt tik plašu sajūsmu ānusa apvidus apkaimē, un iešana uz upi padirst ar vergu vai ledurbi pamatīgi pagarinās procesu. Ekoloģija ir ekoloģija, taču podā norauts streptomicīns, lietots anālā apvidus apkaisīšanai pēc nedēļas sērsnas lietošanas, radīs lielāku postu apkārtējai videi (jo ne jau par veselīgām tuberkulozes nūjiņām domājam, vai ne?), nekā pret pakaļu novēzēta bērzu birztala. Piedevām papīrbērzu skupsnas ataug gana ātri.

  3. Es nezinu kā strādā bidē, bet sistēma, kura izšļāktu labu ūdens spiedienu dibena virzienā, ideāli vēl ar ziepēm un pēc tam jaudīgu fēnu būtu 1000x labāka un higiēniskāka par dibena skrāpēšanu ar pārstrādātiem, nocirstiem kokiem.
    Tur tiešām sanāktu ekonomija, jo lielāko daļu papīra apzināti izniekoju tieši tā un nejūtos labi, bieži pēc tam eju dušā, jo gribu justies tīrs.

Atbildēt uz Aaaksts Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *