“Ej mirt par dzimteni citur, gomik!” jeb patriotisma manifestācija

Aizvadītajā nedēļā Ceha Militārās pretizlūkošanas dienesta kaujas gara un morāles instruktoru uzmanību piesaistīja diskusija tviterī, kuras galvenais varonis ir kāds Mārtiņš – latvietis, zemessargs (bijušais) un vienkārši īsts patriots.

Kā jau īstam patriotam pienākas, Mārtiņš savu dzīvi vada pēc savstarpēji cieši integrēta uzskatu komplekta, kas ir tikpat nedalāms kā virszemes televīzijas pamatpakete un Kremļa propagandas kanāli. Īstā patriota ieskatā viss ir elementāri – idejas nāk tikai un vienīgi komplektā. Ja tev nav iebildumu pret gejiem un lesbietēm, tu nevari būt īsts patriots. Ja tu uzskati, ka tumšākas ādas krāsas cilvēki nav lielākais drauds Latvijas neatkarībai, tu acīmredzami esi nodevējs. Ja tu uzskati, ka sievietēm ir tiesības lemt, kam un kad ziedot savas olšūnas, tavs prāts acīmredzami ir liberālkomunistiska ateisma ideju saindēts. Ja tu uzskati, ka četru litru dīzeļmotori nav vienīgais krietnam vīrietim pieņemamais risinājums zem autiņa motora pārsega un to drīz aizvietos videi draudzīgākas alternatīvas, tad tev droši vien patīk arī geji un lesbietes. Tu nekādā gadījumā neesi īsts patriots. Jo uzskati nāk tikai komplektā.

Ja esi īsts patriots, tu droši vien jau esi lasījis LATPAT kamuflāžas formastērpā ģērbtā Mārtiņa krietno manifestāciju, pēc kuras Nacionālo bruņoto spēku sabiedrisko attiecību speciālisti bija spiesti publiski taisnoties, ka Latvijas armija nav gana patriotiska spēka struktūra, lai savās rindās paturētu tik īstu patriotu. Droši vien mazāk patriotiskajai priekšniecībai Mārtiņš bija kā skabarga acī, kā nesasniedzams ideāls. Ja nu tomēr manifestāciju lasījis neesi, citēšu to pilnā apjomā un ar visām pareizrakstības kļūdām:

“Man ļoti nepatīk cilvēki, kuri mēģina kopoties ar savu dzimumu. Tādus vajadzētu aizsūtīt uz Gruziju. Tādiem cilvēkiem tur ātri parādīs, vai maukošanās vienā dzimumā ir izvirtība. Jūs, piderasi, nevajag dirst par gēniem. Ja tev vecīt patīk mazi puikas, tad ej ārstēties. Ja tas nepalīdz, tad nošaujies. Ja tiksi manos nagos, es Tevi pazemošu un izmetīšu no Latvijas. Ja man tas neizdosies, to darīs citi. Vai šī ir naida runa? Kas nav naida runa? Ja nelaizu pakaļas tiem, kāpēc viss facebook ir radies?”

Ceha kaujas gara un morāles instruktori notrauš laimes asaru, ka Latvijā aizvien ir cilvēki ar tik cietu stāju, ka gar viņu muguru kā rasēšanas dēli varētu vilkt perfekti taisnas līnijas, taču, lai izprastu pretinieka psiholoģisko operāciju taktiku un spētu labāk pretoties nemitīgajiem centieniem demoralizēt Latvijas patriotu rindas, palūkosimies uz šo gadījumu no pretējās nometnes puses, ar kritiku.

Pirmkārt, visai neparasts šķiet fakts, ka Mārtiņš mudina pilsoņu stāju audzināt nevis tēvzemē, bet Gruzijā. No tā varam secināt, ka Latvijai vēl ir tāls ceļš ejams homoseksuāļu nīšanā, ja jau reiz jāsūta šaubīgie elementi audzinošā ceļojumā. Līdzīgi varētu ieteikt Mārtiņam pieredzes apmaiņas braucienā doties uz Saūda Arābiju, kur viņam ātri parādīs, kā piekopt muļķīgo kristiešu elkdievību, vai aizbraukt uz Ziemeļkoreju, kur tikpat ātri parādīs, kā koķetēt ar tādu caurkritušu valsts pārvaldes formu kā parlamentārā demokrātija.

Otrkārt, aicinot “piderasus nedirst par gēniem”, Mārtiņš vis nemētājas ar tukšām frāzēm, bet, kā liecina viņa “Facebook” profila kontentanalīze, atsaucas uz cienījama profesora ierakstu tikpat cienījamā izdevumā “Infoaģentūra”, kur pie saistītajiem rakstiem redzamas arī tādas analītiskas publikācijas kā “Tetovējums – dēmona zīme jeb par tetovējumu satura negatīvo iedarbību”, “NATO kārtējo reizi nodemonstrē savas patiesās vērtības – homoseksuālistu vērtības” un “Kā atpazīt “sorosītu” jeb “sorosītu” pazīmes”.

Treškārt, frāze “ja tev patīk mazi puikas” liecina par īstenā patriota Mārtiņa vērīgumu – pārāk maz “Infoaģentūras” un līdzīgu blogu pētnieki runājuši par to, ka homoseksualitāte taču ir tieši tas pats, kas pedofilija.

Ceturtkārt, aicinot seksuālās minoritātes nošauties, Mārtiņš uzvedas, kā jau labam instruktoram pienākas, un rāda piemēru. Šajā pašā diskusijā tīmeklī redzama bilde, kurā Mārtiņš braši rāda pareizas nošaušanās elementus, turot saliektu rādītājpirkstu uz triecienšautenes, kurai pievienota magazīna, mēlītes, nevis iztaisnotu ārpus mēlītes aizsargskavas. Par šādiem izgājieniem parasti nepatriotiskie instruktori liek īstiem patriotiem strauji uzlabot savu fizisko formu, izpildot 100 atspiedienus vai kādu radošāku vingrinājumu komplektu. Nekas. Īsti patrioti tādējādi kļūst tikai spēcīgāki un reizēm speciāli neievēro elementārus drošības noteikumus. Un kas gan ir dzīve bez nelielas devas riska? Īsti patrioti ņem izlūkpatruļā līdzi “pirksts-uz-pielādēta-ieroča-mēlītes” mārtiņus tikai tāpēc, lai piešautu (vārdu spēle, sapratāt, haha!?) to papildu asumiņu, kura miera laikā kārtīgam izlūkam tik ļoti pietrūkst pat grūtu apmācību laikā.

Piektkārt, “ja tiksi manos nagos, es tevi pazemošu un izmetīšu no Latvijas” rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Pieminēšanas vērti šie draudi ir zemessarga zvēresta kontekstā, kuru dodot kandidāts sola arī būt uzticīgs Satversmei, kas savukārt paredz aizsargāt ikviena (jā, arī geju, liberāļu un to, kuriem Eiropas Savienība šķiet diezgan OK pasākums) pamattiesības, tiesības uz dzīvību, aizsargāt cilvēka godu un cieņu. Ja nu pēkšņi kaut kas nav ļoti mainījies, pilsoņa pamattiesības aizvien ir netikt izmestam no valsts tikai tāpēc, ka Mārtiņam nepatīk tava privātā dzīve, par kuru viņš acīmredzami ikdienā ļoti interesējas. Vēl vairāk šajā kontekstā mani interesē – kā tieši notiks izmešanas process? Mārtiņš geju metīs ārā kā multenēs – satvēris aiz skausta? Bet kā līdz robežai? Vedīs iznireli savā privātajā automašīnā vai tomēr apgānīs sabiedriskā transporta mugurkaulu un uzsauks amorālajam nepatriotam vilciena biļeti? Te prasītos detalizētākus paskaidrojumus, kādas praktiskas vadlīnijas visiem tiem, kuri vēlas kādu izmest no Latvijas, jo allaž var arī gadīties, ka tas kāds ir par tevi stiprāks vai vienkārši šausmīgi resns.

Sestkārt, pēdējais variants par to resnumu šajā gadījumā gan neder, jo kā mārtiņiem, tā jebkuram īstam patriotam ir skaidrs, ka neviens gejs nav resns – viņi visi ir smalkas miesasbūves, rozā apģērbā un tipina uz pirkstgaliem, jo tā ir vieglāk piezagties no aizmugures mārtiņiem, kurus visi geji bez izņēmuma nemitīgi iekāro. Jo īpaši, ja iekāres objekts ir īstens patriots ar mikliem cirkšņiem, sasvīdušu muguru no KSP-58 ložmetēja staipīšanas laikapstākļiem nepiemēroti siltā apģērbā un ar lauka virtuvē savirtās pusdienu griķu tumes un maltās gaļas mērces elpu.

Ko gan spēka struktūras darītu bez tādiem mārtiņiem, kas nebaidās pateikt, kuram ir vieta ne tikai dienestā, bet valstī vispār? Nez… varbūt radītu drošības sajūtu ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ka viņš Latvijai ir vajadzīgs un karavīri un zemessargi ir gatavi ar ieročiem rokās viņu aizstāvēt, nevērtējot un nedalot pēc izskata, reliģijas, politiskajiem uzskatiem, seksuālās orientācijas, mūzikas gaumes vai citiem parametriem. Bet kam gan tas vajadzīgs, ja ir īstu patriotu monopolizēts pareizo uzskatu komplekts par to, ko nozīmē būt īstam patriotam, vai ne?

1 Reply to ““Ej mirt par dzimteni citur, gomik!” jeb patriotisma manifestācija”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *