“Ej dirst!” paziņoja Kārlītis pie galda, kad pierastās brokastu omletes vietā viņa priekšā tika nolikta bļodiņa ar auzu tumi un godži sēklām.
“Kārlīt! Dabūsi ar žagaru!” iesaucās ome un pārliecinošākam efektam uzsita ar karoti pa galdu.
Taču tas nelīdzēja, nedarbojās arī Ineses draudi neļaut spēlēties ar planšeti pa ceļam uz dārziņu, audzinātājas bāršanās un citu bērnu dunkas.
Nelīdzēja arī smilšu terapija. Tur, rozā kabinetā, braucīdams pa smiltīm ar grābeklīti un mēģinādams salauzt koka žirafi, Kārlītis tikai atkārtoja savu mantru un klusiņām smējās. Terapeite Inesei sāka uzdot jautājumus par psiholoģisko klimatu ģimenē, neuzkrītoši ieteica eksistenciālās psiholoģijas retrītu un, kā Inesei likās, nosodoši skatījās uz viņas Gucci somas repliku.
“Jebaaaal!” Renārs uz brīdi izņēma airpodus, ieraudzīdams smilšu terapeites rēķinu. “Lai tak tā šarlatāne iet dirst!”
Inese aizcirta durvis. Kā parasti, viņai vienīgajai rūpēja, kas vispār notiek ģimenē. Nekas, palīdzība nebija tālu jāmeklē. Viņa atvēra Atsaucīgo māmiņu forumu. Tūlīt virtuālās māsas visu saliks pa vietām.
Taču AMF ēteru šodien bija pārņēmusi Zane Burda-Birztaliņa, pazīstama dūla, pirtniece un uztura guru. Viņa bija uzcepusi garu un histērisku postu par to, cik nekvalitatīvi kaut kāda Patrīcija viņai bija pieaudzējusi skropstas. Māmiņplanktons vārījās. Vienas aizstāvēja Patrīciju, tā esot labākā meistare pilsētā, otras lamāja pirmās, gaudās par vīriem, valdību, čeku loteriju un dzīvi Latvijā. Postam bija pāri tūkstoš komentāru un skaidrs, ka tagad publiskot savu sāpi par bērnu (vai tad tam šis forums vispār nebija domāts?) būtu, kā iečurāt okeānā.
Noskrullējusi līdz bezjēdzīgā vāvuļojuma beigām, Ineses ierakstīja. Kapslokā.
“ZANE, EJ DIRST!”
Viņa pavēra bērnistabas durvis. Tur, apkampis savu miegmantiņu, pelīti ar oranžiem bumbuļiem ķepu galos, gulēja Kārlītis. Viņa noglaudīja dēlam pieri.
“Ej dilst! ”mazais miegā nomurmināja.
“Ej dirst, mīļo bērniņ!”
Inese pavēra otras durvis. Tur smaržoja pēc sirdszālēm un ķiršu liķiera. Nogurusī ome krāca kā traktors. Un bija jau arī no kā nogurt. Pēcpusdienā viņa bija devusies uz aptieku ar domu nopirkt baldriāna sakni — viegls uzlējums nomierinās bērna nervus un mazinās agresiju. Taču kas tev deva! Pašā plāniņa vidū gozējās Zāra, visiem demonstrēdama savu jauno magnētisko dzintara paklājiņu, kuru par piecsimt (!!!) eiro viņai bija nopircis Leonīds.
Leonīds! Tas vecais maukuris vēl aizvakar viņai, omei, bija miedzis ar aci un teicis, ka nav kas ierīvē krustus ar kastaņu novārījumu. Un Zāra! Tādas žīdu padauzas vēl pēc kara sitām ar sūdainiem mietiem!
Pienākusi Zārai tieši klāt un katram gadījumam bruņojusies ar baldriāna saknes paku, ome iebakstīja kaimiņienei tieši krūtīs:
“Ej dirst!”
Es skatos Ceham visos pēdējos rakstos dikti iepaticies vārds, ko Delfos dzēš ārā kopā ar komentiem. Laikam Delfi arī šos rakstus izdzēsuši, ka viņu tur nav. :D
Fifa, ej dirst!
Jebaaaal ku labs! Ejiet dirst! :D
Cehs savā rupjību elementā.
Man gan patīk. Kaut kas no vecā labā ceha.
ej dirst ku labi, cērtošo diriģentu biedrība atbalsta
Ejiet, lūdzu, dirst, ja neesat pārāk aizjemti šobrīd.
Tiešām, vecais labais Cehs!
lieliski!
Beidzot kaut kas normāls, nevis tie varavīkšņu pirdieni Delfos.