Eiropas tradicionālās vērtības: ēdamrīki

Ir daudzi plaši zināmi fakti par to kā Eiropa, ASV un Izraēla savienībā ar Musulmaņu brālību, labējiem brīvmūrniekiem un sātana rozes brālību no Arkanzasas mēģina ievilkt bijušās padomju savienības republikas Eiropas savienībā un caur to iznīcināt to kultūru, nacionālo lepnumu un garīgās sprādzes.

Daudzi to zina un apspriež, bet no ieročiem, ko šī antikrista brālība izmanto, pārsvarā piemin vien nepārtraukto gejisma propagandu, bērnu maitāšanu, cilvēku atradināšanu no darba un musināšanu uz anarhiju caur viltus “cilvēktiesību” sludināšanu. Tas viss ir taisnība, bet ar šo rakstu es vēlētos pievērst uzmanību vēl senākai un daudz plašāk pielietotai metodei kā tiek maitāti latviešu prāti un pūdētas sirdis.

Ēdamrīki. Esat kādreiz kritiski pavērušies uz ikdienas priekšmetiem ar ko jūs sev palīdzat uzņemt uzturā pārtiku? Jā – tie paši vecie labie nazis un dakšiņa. Un karote. Un mazā karotīte. Un kūku dakšiņa. Un kur nu bez steika nazīša un pastas papildkarotes.

Ar ādām apkārušies mežoņi arī savu upuri nodūra ar šķēpu, pēc tam ar nazi pie ugunskura to sadalīja un turpat apēda. Tas, ka Eiropā tā ēda pirms desmit tūkstoš gadiem, nenozīmē ka šādam barbarismam ir jāturpinās. Atcerēsimies, ka arī neandertālieši dzīvoja tieši Eiropā un tikai tur ir saglabājušies viņu gēni.

Tas nav normāli, ja pieaudzis, civilizēts cilvēks sagriež dzīvnieka gaļu tieši uz ēdamgalda, visu citu cilvēku priekšā. Pietur ar savu mazo, aso žebērkli un griež gabalos. Kāpēc? Lai parādītu, kāds viņš ir stiprs mednieks? Vēl varētu ar kulakiem padauzīt pa krūtīm! Kaut kādus ādas miecējamos ierīkus vēl varetu nolikt uz galda starp mērces trauku un zirņu bļodu. Civilizētās virtuvēs ēdiens tiek sagriezts kumosa izmēra gabaliņos jau virtuvē, pirms ēdiena pagatavošanas, nevis pēc!

Un dakšiņa! Dakšiņa – šis pirmatnējā zvejnieka žebērklis, ar ko “civilizētais” eiropietis dzenā pa šķīvi pēdejo rīsu pikucīti, pēdejos desmit zirnīšus, kā tāds delfīns, kas var tikai pastumt ar asti un pabakstīt ar degunu, bet ne paņemt ēdienu rokā un ielikt mutē.

Civilizētākas tautas jau sen ir sapratušas, ka labāk ir ēdienu saķert ar diviem kociņiem, kā ar īkšķi un rādītājpirkstu. Ar vienkāršām nūjiņām, irbulīšiem iespējams panākt to pašu uzvaras efektu ko pretnovietotais īkškis deva evolūcijas cīņā senajiem cilvēku priekštečiem. Efektu, ko eiropieši ir izlēmuši aizmirst un aizstāt ar arvien smieklīgākiem izdomājumiem. Varat iedomāties – lai paēstu nūdeles, eiropietis izmanto ne tikai dakšiņu, kas ir principā nepiemērota nūdeļu satveršanai, bet arī karoti, ar ko “pieturēt” ēdienu uz dakšiņas. Kā gan citādak – ja jau dakšiņa tam ir piemērota gluži kā govs baletam.

Un visi tie mirkļi, kad “civilēktiesību” nesējs Eiropietis piepalīdz dakšiņai ar otru roku. Labi vēl, ja ar maizes šķēlīti vai nazi, bet dažkārt vienkārši ar pirkstiem vai lūpām. Gluži kā mērkaķis Pekinas zoodārzā!

Un mazais žebērklītis kūciņām. Un īpaši nazīši dažādu citu liemeņu sadalīšanai. Un gandrīz plakanie kausiņi, jeb “karotes” muļķīgi sašķidrinātu putru ēšanai. Vienkārši smieklīgi. Nav brīnums, ka vidējais ameroeiropieša IQ ir par 15 punktiem zemāks nekā austrumniekiem. Ikdienas debilizācija uz sejas!

  1. Man ir jocīgākais strengulis patreiz.

  2. uzraksti labak par putinu, nevis par to ka majas mes edam ar rokam bet restorana slaukam rokas nevis galdauta bet salvete. vel var rakstit par kirovu lipmanu un operu.

  3. Pieprasu izlabot 3. rindkopas 2. rindiņā “Jā – tie paši vecie labi nazis un dakšiņa.” vārdu “labi” uz labie.
    Par irbulīšiem tīra patiesība.

Komentēt