Dzerbudisms – trīs lietas labas lietas

Nahdaris pamodās nakts vidū aukstos sviedros, trīcošu miesu un raudāja. Viņš nevarēja saprast, vai ir skolotājs, kuru piemeklējušas briesmīgākās paģiras ever, vai viņš ir paģiras, kas ir piemeklējušas briesmīgāko skolotāju ever.

* * *

Kārtējo ikdienas satsangu Nahdaris noslēdza ar sev iemīļotu Danah Lamas frāzi: “Atceries, ka dabūt to, ko gribi, reizēm ir liela neveiksme.”. Centīgākais no skolniekiem Ānts, neļāva beigties nodarbībai un sacīja:
– Skolotāj, jūs vienmēr esat atkārtojis, ka jūsu mācība ir “praktiska un tai nav nekāda sakara ar pliku diršanu”, bet atkal mūsu prāti tika saindēti ar sausu teoriju.
Nahdaris bija priecīgs par sava skolnieka neatlaidību un bija gatavs dot Āntam arī praktiskas zināšanas.
– Dod man savu maku, – viņš teica.
– Bet skolotāj jūs taču to man neatdosiet, – satraucās Ānts.
– Atdošu. Zobu dodu, – Nahdaris iedrošināja dzīvi nepieredzējušo skolnieku.
Ānts negribīgi pasniedza skolotājam savu maku, kas bija krietni pieblīdis.
– Ko tu tagad vēlies visvairāk? – jautāja Nahdaris.
– Lai jūs, skolotāj, atdotu man maku! – iesaucās Ānts.
Nahdaris atvēra maku, izņēma naudu un iemetis iztukšoto ādas izstrādājumu Āntam klēpī rezumēja:
– Lūk tev arī praktiskas zināšanas.

* * *

Ajgars bija sens Nahdara bērnības draugs. Viņš tecināja kandžu no Igaunijas kontrabandas cukura, piezogot klāt Latvenergo elektrību, ko izmantoja procesa temperatūras nodrošināšanai. Finālā sanāca lieliska manta, kas maksāja praktiski tik pat, cik Preiļu dzeltenais, tikai bija droši dzerama.
Bija nakts viducis. Abi draugi sēdēja piepīpētā virtuvē. Nahdaris nokārtu galvu caur pieri blenza gandrīz tukšajā trīslitrenē un viegli šūpojās plecos. Tad viņš sacīja:
– Ajgar, zagt ir grēks.
Ajgars atteica:
– Nu tad nedzer.
– Ajgar, zagt ir grēks, bet dzert nav, – sacīja Nahdaris un izkapma kārtējo sotaku.