Dzerbudisms – saules zaķis

– ..kā roka saules zaķi, vārdi spēj satvert īstenību, – nodomāja Nahdaris, taču dzīvē pateica:
– tak atpisās dzīves gudrie, – nodomāja Nahdaris, taču patiesībā pateica:
– es pis kāds tuņķis, – nodomāja Nahdaris, taču īstenībā pateica:
– tavbļmāt, – nemaņā murmināja Nahdaris, pūšot skābu siekalu burbulīšus kādā Spīķeru kvartāla peļķē.

* * *

Reiz veco skolotāju apciemoja Dzin-dzins Zlakts. Viņš bija skolotājs mācībai, kuras svētnīca atradās uzreiz aiz Spīķeru apkaimes ziemeļu vārtiem. Pats Dzin-dzins Zlakts uzskatīja, ka Dzerbudisma skola ir maldi un māņi un tikai viņa mācība nes pasaulei īstenības gaismu. Lai izvilinātu Nahdari uz sarunu, kuras gaitā tad arī taptu izgaismoti Dzerbudisma maldi, ciemiņš bija ieradies ar prāvu krūku miltainas dziras. Dzerbudisma klostera apsardze nelaida ciemiņu tālāk, bet lika viņam uzgaidīt pašu skolotāju. Kad pie vārtiem ieradās Nahdaris, Dzin-dzins svinīgi sacīja:
– Topi sveicināts, cienījamais, Nahdari. Aicinu tevi uz vārdu divkauju. Tas, kurš kaujā zaudēs, aizvāksies prom no Spīķeriem līdz ar nākamās dienas saulrietu, – un pasniedza Nahdarim krūku.
– Jau jau esi ieradies, tad nu nāc vien iekšā, – sacīja vecais skolotājs, tūcot azotē krūku. Tad apgriezās un devās atpakaļ vecā šķūņa dzīlēs. Viņam pakaļ jau sataisījās Dzin-dzins, taču sargi viņu tālāk nelaida.
– Bet kā tad es, – vaicāja Zlakts, – kā tad mūsu divkauja?
– Tu to jau padirsi, tagad vari pist nahuj, – sacīja vecais skolotājs, dodoties arvien dziļāk šķūņa tumsājā.