Noslēdzot kārtējo mitotu, kura laikā uz paģirām visi tā dalībnieki košļāja magoņu galviņas un piegrauza Rēzeknes sausiņus, Nahdaris ieslēdza jūķūbu un projicējot attēlu uz sķūņa pelēkās sienas nospēlēja Valda folklorizēto “Kas es esmu?” jautājumu. Iestājās garāka pauze. Klusumu pārtrauca skolnieks vārdā Ānts:
– Skolotāj, – mazliet saminstinājās, tad turpināja. – Kas es esmu?
– Pidars, – noteica Nahdaris un izgāja no šķūņa nokārtot darīšanas rīta rasā.
Skip to content
Šis darbs man lika aizdomāties.
Jaaaaa! Beidzot! Raksti vel par dzerbudismu! Vispar esmu pagans un neticigs cilveks, bet apsveru domu nakotne pieversties dzerbudismam un ziedot atlikuso dzivi tam…