Reiz Ānts garlaicības mocīts izlēma iztraucēt Nahdari dienas vidū, kad skolotājs mēdza izgulēt. Ar troksni ielauzies Spīķeru kultūras nama šķūnī, viņš pamodināja skolotāju ar vārdiem:
– Skolotāj, jūs reiz stāstījāt, ka atrodoties Daugavas vienā krastā varat izdzert šņabja pudeli, kas atrodas otrā. Es tam neticu, pierādiet!
Nahdaris sāpīgi atvēra aizlipušās acis un taustot pieres veselumu sacīja tā:
– Redzi, tas vēl ir sīkums. Es varu izpildīt sarežģītāku vingrinājumu. Es spēju pārvietot cilvēkus lielā attālumā, viņiem pašiem to nemanot.
– Meli, – iekliedzās Ānts, taču sirds viņam vieglās bailēs notrīcēja. Nahdaris turpināja:
– Tu jau piecus gadus mātes sūtīto kabatas naudu nenotriec aliņos, bet krāj divritenim. Tad zini, kopš vakardienas tu atkal esi šī ceļa sākumā, – noslēdza Nahdaris un aizmigdams apgāzās atpakaļ pagaļu čupā.
Skip to content
Pēc dzirdētā Ānts noteikti apmīza Nahdari un pielaida uguni pagaļu čupai :(
ooooo labs. Nahdaris blek leibel nopirka laikam. Kas ir puse no Maximas velosipēda uz ko Ānts tik ilgi cerēja un gatavojās sarūpēt sev 30 gadu jubilejā vēl pēc 5 gadiem.
Ānta paradokss: krāj divritenim, bet iekrājas tikai trīsritenim