Dzerbudisms – notikšana

Visu satsangu vecais skolotājs bija sēdējis lotosa pozā aizvērtām acīm uz neliela paklājiņa iepretim sanākušajiem klausītājiem. Nahdaris bija sūdā – rāva uz augšu un paģiras plēsa pauri uz pusēm. Iespējams tās zināja, ka vecā skolotāja galva, kā sažņaugta dūre sargā kādu vērtīgu domas dārgakmeni. Viedais skolotājs nodomāja, ka dažiem dziļdomīgiem vārdu savārstījumiem vajadzētu kliedēt aizdomas, ka ieejas maksa satsangā bija tīrs appisiens. Jo nu tā nebija apmeklētāju daļa, ka iekasētie līdzekļi tika paredzēti dzēruma seku novēršanai. Tāpēc vecais skolotājs pēc skābas atraugas ierunājās:
– Nav elpas, nav domas, nav sajūtu. Nav dzirdes un redzes. Nav mākoņu debesīs, – tad ievilcis dziļāku elpu turpināja – Debesis ir zilgošana. Saule ir spīdēšana. It viss ir notikums un it viss ir notikšana. Un vai atļausiet to stādīt jums priekšā? Tas viss esat jūs, jūs paši.
Nahdaris jau sasvērās uz vienu kāju, lai pieceltos un dotos salāpīties, kad no zāles stūra atskanēja Ānta indīgā balss:
– Bet skolotāj, vai arī es esmu tā it visa nū notikšana?
Vecais skolotājs ar piepūli apturēja uzmācīgo nelabās dūšas vilni un izdvesa:
– Nē manu zēn, tu nē. Tu esi dalbajobs, – tad piecēlās un aiztenterēja uz bodi.