Bija agrs rīts, kad Nahdaris trīcošā solītī devās uz tuvāko bodi, lai nokārtotu darīšanas ar paģirām. Priekšnojauta par maigā dzēriena ieplūšanu māgā vecā skolotāja prātā skanēja kā tīkama melodija. Te, kur gadījies kur ne, uzradās laikraksta “Pēcpusdiena” žurnālists un, pārtraucis skaisto idilli, jautāja Nahdarim:
– Kā jūs vērtējat ciemata mēra kandidātu Nilu?
Pārbaudot kabatu saturu, Nahdaris murmināja:
– Pidari, sukas…
– Un ko teiksiet par Dzintaru?
– Bļaģ maucība, – norūca Nahdaris un turpināja arvien sparīgāk taustīties pa kabatām.
Žurnālists nelikās mierā:
– Bet kā tad ar mīlestību?! Vai tad nav jāmīl visi cilvēki uz pasaules, lai kādi viņi arī būtu.
Nahdaris smagi nopūtās, jo beidzot atjēdza, ka aizmirsis mājās skolnieku pēdējos ziedojumus un tērvetītes vietā nāksies mierināt sevi ar vanaga ampulu. Taču, lai cik arī vīlies bija vecais skolotājs, viņš neatstāja žurnālistu neziņā un pirms nogriezšanās uz veikala sānieliņu rezumēja:
– Cilvēki ir jāmīl, bet pidari un maukas – nē.
Skip to content
Dzerbudisma rakstu es gaidīju, bet izlasot jūtos mazliet appists :( Tā, it kā cits cilvēks būtu rakstījis nekā iepriekš…
Lai veicas turpmāk! :)
Burvīgi. :D
Un mēdiji arī precīzi atainoti.
Tā vien šķiet, ka būs jāpievienojas šai reliģijai (?) Dzerbudismam. Bai de vei – grammarnazi – laikraksta “Pēcpudiena” (no offence).