Dzerbudisms – dzīves jēga

Bija 9. maijs. Vecais skolotājs bija svinīgā noskaņojumā. Ne jau tāpēc, ka uzvaras diena, bet gan tāpēc, ka 9. maijs ir tikai vienu reizi gadā. Tas tika atzīmēts.
Skolotājs izgulēja svinīgo noskaņojumu Spīķeru kultūras nama šķūnī. Te pēkšņi iečīkstējās šķūnīša durvis un tajās parādījās Ānta ūdeņainākā ķermeņa daļa. Ānts jautāja:
– Skolotāj, kāda ir dzīves jēga?
Nahdaris šo jautājumu bija dzirdējis tūkstošiem reižu. Katru reizi kā pirmo. Neatvēris acis skolotājs atbildēja:
– Īsti nezinu, kāda ir dzīves jēga, taču zinu droši – tavai dzīvei tās nav.
Neaizvēris šķūņa durvis skolnieks aizgāja apskaidrots.

14 Replies to “Dzerbudisms – dzīves jēga”

  1. Apgaismotajam katrs astotais, devītais un sešpadsmitais ir kā pirmais. Dažreiz dzīves jēga ir jēgas meklējumi, nevis tās atrašana vai neatrašana.

    1. No otras puses Skolotājam ir taisnība. Līdz jēgas atrašanai par visiem meklētājiem var teikt, ka viņu dzīvei nav jēgas. No trešās puses, meklētājs ir pārliecināts, ka jēga eksistē. Jo viņš nejautā, vai jēga vispār ir, bet kāda tā ir. Tātad principā ir, vajag tikai atrast. It kā ir, bet tomēr nav.

    2. It kā ir, bet tomēr nav.
      Ne visi murķeļi ir notverti šķietamības slazdā, daži mīt viņpus ēdienkartes un kulinārijas.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *