Tik daudz apvainojumu, melu, pāridarījumu ir bijis pēdējā laikā. Cehs pilns ar žulti, dusmām un neproduktīvu vāvuļošanu. Kamdēļ? Vai tiešām pāris personīgi apvainojumi un maza nesatikšana ir tā vērti?
Nē! Mēs nospriedām vakar, Tricepsa dzīvoklī (paša Tricepsa gan nebija, bet tas nekas, Cementam ir atslēgas). Iemesls kāpēc mēs satikāmies dzīvokli ir gaužam prozaisks, Baļķis pēkšņi atcerējās, ka dzīvoklī jau divas nedēļas mīt pirmie divpadsmit potenciālie ceha draugi. Jau nedēļu kā viņiem bija beigusies pārtika, rožu ceremonijai paredzētās rozes jau bij visas nograuztas, dzelkšņi vien palikuši. Ceremonija bija paredzēta pagājušo piektdien..
Satikāmies visi, izlaidām ārā samocītos pretendentus un piesēdām iedzert ka kokteilītim. Kā parasti Sex on the Beach. Vienojāmies, ka vienkārši jāsabučojas un jānospodrina apsūbējušie ideāli. Un par visiem darbiem, kas nesaskan ar rakstiem vienkārši jāaizmirst. Un jāatrod jauni upuri kreatīvam, par ko visi varētu vienoties vienotā un nežēlīgā ņirgā.
Mūsu svarīgo apspriedi iztraucēja pēkšņa skaņa no virtuves. Tur ielūkojušies pamanījām vienu no pretendentiem, kas bij nomidzis uz trauku skapja.Lieki teikt, ka saskatījāmies un ar smīnu sejā teicām viņam – “Esi sveicināts mūsu jaunais draugs, laipni lūgts komandā!” un izsniedzām viņam kausu ar Cosmopolitan.
Viņu sauc Zemnieks. Viņš ir no Preiļiem un uzaudzis Džūkstē. Mīl keramiku un zvanu skaņas. Dzejo.
Cerams, ka viņš vismaz daļēji spēs aizvietot neceļos aizgājušo Tricepsu. (Kaut gan es esmu dzirdējis, ka Latgalē arī grasās ievilkt internetu, tā kā arī ar šo tēlu vēl viss nav līdz galam skaidrs).
p.s. Drīz dzīvoklī tiks ielaisti nākošie divpadsmit pretendenti. Izdzīvos tikai viens. Vai divi. Ja Jūs esat pieteicies drauga vakancei cehā, bet vēl neesat no mums saņēmis ziņu, gatavojieties – drīz jums zvanīs mamma. Iespēju dosim visiem.
Šis raksts mani iedvesmoja!*
*…un lika aizdomāties.
Cīņai un uzvarai sveiks!
Vienas vienīgas uzmanības maukas.