Aiz loga neganti putināja, kaut bija jau marts. Vējš kauca un rāva iekšā istabā pa visiem pakšiem. Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas Statistikas un analīzes nodaļas vecākais eksperts Kristaps Āls bija tradicionāli noskaņots, viņam patika īsti materiāli – 30 gadus šķūņaugšā žāvētu dēļu rāmis un kārtīgs stikls, nevis tie poļu plastmasas pakešu mēsli. Viņš savilka ciešāk pār pleciem pārmesto vilnas seģeni, pakodīja zīmuļa galu, vēlreiz paskatījās pa logu, tad atkal kalendārā. “Marta svētdienas izraisa puteni,” visbeidzot iešņāpa biezā kladē zem virsraksta “Meteoroloģisko parādību cēloņsakarības” un teikumu pasvītroja. Mirkli padomājis, K. Āls zem tā pierakstīja – “Puteņi izraisa svētdienas” – un blakus pievilka lielu jautājuma zīmi. Ja jums K. Āla secinājumi šķiet bērnišķīgi un absurdi, tad atcerieties – ar ne tik muļķīgiem, bet būtībā līdzīgiem secinājumiem laiku pa laikam klajā nāk arī dažs labs Saeimas deputāts.
Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava ir viens no tiem, kam ik pa laikam sociālajos tīklos pasprūk pa kādam apgalvojumam, kas izteikts ar tādu pārliecības līmeni par cēloņsakarībām, it kā šim ierakstam “aiz muguras” būtu ja ne metaanalīze par 20 gadu griezumā veiktiem pētījumiem, tad vismaz viens spēcīgs un kvalitatīvi izstrādāts eksperimentāls pētījums.
Tā 6. martā goda doktors Dombrava pavēstīja: “Igaunijā 20℅ testētie sasirguši ar covid, Lietuvā 5℅. Igaunijā pie varas liberāli kreisa valdība, Lietuvā labēji konservatīva. Uzskatāmi var redzēt, kuri labāk, sliktāk spēj vadīt valsti krīzes situācijā.”
Tam, ka goda doktors neprot ielikt % simbolu, mēs negrasāmies piekasīties, jo negribam, lai kāds mūsu centrisko triecienbrigādi nodēvē par gramatikas nacistiem. Tāpēc uzreiz pie būtības.
Pirmkārt, sāksim ar to, ka ir, maigi izsakoties, nedaudz neētiski koalīcijas partijas deputātam mēģināt arī uz pandēmijas rēķina bīdīt cauri “konservatīvie ir labāki par liberāļiem” vēstījumu. Un te pat nav vērts dziļāk apspriest, cik izšķīdis un no sākotnējās nozīmes tāls ir šis dalījums mūsu politiskajā sistēmā.
Otrkārt, varētu vēl krietni pastrīdēties, cik “liberāli kreisa” ir valdība Igaunijā un cik labēji konservatīva tā ir Lietuvā. Jāni, tas, ka igauņi māk lietot internetu, digitālos pakalpojumus, prot angļu valodu un ir tuvāk Skandināvijai, nevis slapjajam sapnim par Intermariumu, automātiski nenozīmē, ka tur pie varas allaž ir kreisie un liberāļi. Tas, ka Lietuvā iecienītākais ēdiens ir mērcē peldināta kartupeļu pļocka, kuru baudīt svētdienās gan pirms, gan pēc baznīcas apmeklējuma, vēl nenozīmē, ka tur pie varas allaž ir labējie un konservatīvie. Par to, cik “kreisa” ir pie liberāļiem pieskaitītā Igaunijas Reformu partija, varētu padiskutēt. Var vien ar smaidu atcerēties, ka arī buldurējošais ultranacionālists Vladimirs Žirinovskis dēvējas par liberāldemokrātu. Lietuvā čupiņa partijām nepiederošo ministru, tostarp veselības ministrs Arūns Duļķis, kaut amatam virzīja viņu Tēvzemes partija. Taču Lietuvas valdībā ir arī divu nosacīti liberālo partiju pārstāvji. Viennozīmīgi apgalvot, ka visu Igauniju šobrīd stūrē “kreisie un liberālie”, bet visu Lietuvu “konservatīvie un labējie”, diez vai būtu korekti.
Treškārt, un te mēs nonākam pie argumenta, kāpēc deputātam Dombravam piešķīrām goda doktora titulu, ir lieliskās analīzes spējas. No diviem mainīgajiem – testēto/inficēto attiecība un iedomātais valdības izvietojums politiskajā spektrā – izvilkt ārā secinājumu par cēloņsakarību ir tiešām izcils sasniegums. Pat Ceha Mākslīgā intelekta laboratorijas 80 kubitu kvantu superskaitļotājs “50R055” ko tādu vēl nespēj. Protams, protams, var kvantificēt katras valdības pieņemtos lēmumus un, apkopojot un sistemātiski analizējot datus, secināt – kas strādā, kas ne, kuras valdības pieņemtie lēmumi bijuši labāki. Taču tādi apgalvojumi prasa aplūkot virkni faktoru. Korelācija vēl nenozīmē cēloņsakarību.
Taču tas, kas te ir visjestrākais, ir “konservatīvisma” un “liberālisma” kvalitāšu ievilkšana šajā vienādojumā, faktiski norādot – konservatīvie veselības krīzes apstākļos pieņem labākus lēmumus tāpēc, ka ir konservatīvi, bet liberāļi veselības krīzes apstākļos pieņem sliktākus lēmumus tāpēc, ka ir liberāļi. Nē, nu… skaidrs kā diena. Turkmenistānā ir apaļa nulle Covid-19 gadījumu, un grūti iedomāties vēl sūrāku nacionālistu par Berdimuhamedovu. Pag, bet arī ASV Samoa nav neviena gadījuma, un šīs teritorijas galva oficiāli ir demokrāts Baidens. Hmm… vai varētu būt tā, ka šajos gadījumos strādā arī citi faktori un patiesība ir krietni daudzšķautņaināka par vienkāršoto “valsti vada konservatīvie / valsti vada liberāļi” dalījumu?
Nez vai, jo goda doktors Dombrava ar trāpīgiem secinājumiem par to, kas izraisa ko, klajā nācis ne jau pirmo reizi. Tā 18. februārī doktors tvītoja: “Kad iepazinos ar informāciju par “Pfizer” vakcīnu uzbūvi, tad bija skaidrs, ka tās var nepietiekami efektīvi strādāt, jo šāda veida vakcīnas nekad nav bijušas izmantotas plaša mēroga vakcinācijā. Pētījumi parāda, ka vakcīnas ir ievērojami mazefektīvas pret dažiem covid paveidiem.”
Sapratāt? Doktoram uzreiz bija skaidrs, ka šīs vakcīnas var nebūt gana efektīvas tāpēc, ka nekad nav bijušas izmantotas! Un ne kādu citu iemeslu dēļ. Labi, ka tradicionāli biežāk izmantotajām vakcīnām līdzīgā “AstraZeneca” vakcīna pret Dienvidāfrikas variantu strādā nevainojami labi tāpēc, ka ir pēc darbības principa tradicionālāka, vai ne? Ā, pag…
Tas viss vedināja uz jautājumu – kāpēc doktors Dombrava aizvien ir Nacionālās apvienības valdē? Pārējiem partijas biedriem, kas cītīgi vārdos un darbos mēģina veidot krietnas, nopietnas konservatīvās partijas tēlu, doktora izteikumu dēļ ne reizi vien ir pasprucis kāds vārds no Dainu skapja negantāko atvilktnīšu krājuma. Mums ir divi varianti.
Pirmais: doktors gluži vienkārši ir ļoti stiprs, tāpēc pārējie no viņa nedaudz raustās (un ciena, jo spēks vienmēr ir cieņā).
Otrais: Raivim uz galda droši vien nereti nonāk kāda likumprojekta ideja, par kuru ir skaidrs – tā ļautu partiju publiski kārtējo reizi reklamēt kā īsteni nacionāli domājošu –, taču vienlaikus kādu apsvērumu dēļ Raivis nevēlas, lai šī ideja patiesi nonāktu līdz balsojumam parlamentā. Tad nu šādas idejas liek priekšā doktoram Dombravam, kurš tās izlaiž caur saviem domu gaņģiem un sajūsmināts pasniedz sociālajos tīklos tādā veidā, ka tās publiski nespētu atbalstīt pat kvēlākie no nacionālistiem, kaut zem deguna nomurminātu: “Nu jā, nu jā, sava taisnība jau it kā tur ir, bet…”
Noslēgumā, atgriežoties pie galvenā, korelācijām un cēloņsakarībām, krietnais statistiķis K. Āls skaidri secina – atsevišķu doktora Dombravas tvītu ģenialitātei ir cieša korelācija ar Ceha versiju saturu.