Dodam naudu Mairim Briedim ar labu. Visu!

Atkal nopizģīju jokus Benim, lai uzrakstītu versiju Delfos, hahaha…

Sena paruna vēsta, ka latvietis nevar iedot bietē vācietim tā, lai visa nācija jau pēc četrām dienām nebūtu līdz elkoņiem ieraususies sava tautieša makā un ar nošmulētajiem pirkstiem nebakstītos pa kalkulatoru, rēķinot, cik banknotes viņš varētu būt sabāzis matracī. Šobrīd vēl gaidu pieprasījumu Mairim Briedim palēkāt, lai mēs dzirdētu, vai viņam gadījumā nedžinkst monētas kabatās.

Sestdienas vakarā atrados publiskā iestādē, kas internetā bija atradusi strīmu ungāru valodā, kurā divi raustīgi pikseļi dauzīja viens otru. Neviens no kompānijas īsti nezināja boksa noteikumus, jo neviens to gluži vienkārši nebija skatījies. Tomēr kaut kāds aizvēsturisks reflekss no laikiem, kad mūs dēvēja par labāko fanu nāciju, cilvēkiem ieslēdzās. Salipuši ap 13 collu datora ekrānu, viņi ņēma savu daļu Maira Brieža cīņā, kliedzot “davāāāājjj, bļa, hujārī pa muti tam salagam!!!” Kāds no skatītājiem izteica komplimentus Maira “aprikozei” jeb, kā viņš vēlāk uzzināja – aperkotam.

Arī es no tā visa neko nesaprotu, taču atzīšos, ka rezultātu paziņošanas brīdī iekšēji nemierīgi knosījos. Kad tika pacelta Maira roka, tas pēkšņi kļuva visas Latvijas nopelns. Pēc rubīšanās 12 raundu garumā, tiekot pie mikrofona, Mairis kaut ko noteica par spēcīgu tautu.

Neesmu tas cītīgākais skatītājs, taču es kaut kā neredzēju, ka ringā stāvēja visa Latvija un kolektīvi dauzīja pārkačātu boksa čempionu. Tomēr katram plastmasnieku tempjošam pāķim pēc rezultātu paziņošanas šķita, ka viņš personīgi tikko sasniedza kaut ko nozīmīgu.

“Man vispār nebija ne mazāko šaubu, tam vācietim nebija nekādu izredžu, Mairis šobrīd objektīvi ir labākais,” kāds kungs klāstīja savas bukmeikera cienīgos novērojumus, apelējot pie virsrakstos sagrābstītiem citātiem par to, ka vācietis kritīs pēc sestā raunda. Kāds cits solīdāks kungs pie letes dalījās pārspriedumos, ka cīņā ar Mairi varētu izvilkt vismaz pusminūti, jo esot gājis karatē. Tikmēr pilnīgi visi pārējie bija aizņemti šērojot to, cik lepni jūtas.

Protams, tik ilgi, kamēr ir jākliedz, ka “mēs, latvieši, to izdarījām”, viss ir kārtībā, taču nākamajā dienā, kad Mairis Briedis sniedzās pēc tortes gabaliņa, tautietis viņam uzsit pa pirkstiem un apvainojās. Sak’, tu taču esi slavens, tev ir darbs – nopērc savu kūku.

Es nemetos aizstāvēt Mairi Briedi tikai tāpēc, ka man ir bail dabūt pa muti no viņa. Tas ir tikai viens no iemesliem, ja tā atklāti. Es nesaskatu problēmas Brieža apbalvošanā kaut vai tikai tāpēc, ka mēs tāpat valsts naudu izšķērdēsim pilnīgi bezjēdzīgi. Tad kāpēc to neatdot kādam, kurš to ir pelnījis? Tāpat mēs nemākam tērēt nodokļu maksātāju naudu:

700 tūkstoši par to, lai Ušakovs piespamotu pilnus sociālos tīklus. 100 štukas Kiviča “žurnālistikai”. 20 miljoni deputātu kvotām. 60 tūkstoši prēmijām Barona ielas remontu virtuoziem. 60 tūkstoši tam, lai orķestris varētu aizbraukt uz Indiju. 100 tūkstoši pirmsvēlēšanu koncertam Rēzeknē ar Laimu Vaikuli un grupu “Carnival Youth”. 670 tūkstoši partijas “Saskaņa” projektam “Latgales kongresa piemiņas vieta”. 1,3 miljoni par Pasaules Bankas veselības aprūpes pētījumu, ko salīdzina ar gandrīz apmierinošu bakalaura darbu. 68 tūkstoši, lai pasargātu VID ēku no putniem. 100 tūkstoši VID ēkas virpuļdurvīm. 36 tūkstoši par VID ēkas ģerboņa, uzraksta un saukļa izgatavošanu, demontāžu, montāžu, piegādi un pārvietošanu.

Ok, ok, es saprotu – runa ir par sportu, tāpēc par sportu arī runāsim. Latvijas Nacionālā sporta padome 2016. gada novembrī ziņoja, ka prēmēs Māri Štrombergu un viņa treneri Ivo Lakuču par uzvaru pasaules čempionātā, kurā viņš patiesībā izstājās pusfinālā. Tāpat arī ziņoja par prēmiju Ralfam Sirmacim un Artūram Šiminam par izcīnīto trešo vietu FIA Eiropas rallijkrosa čempionātā. Neviens no viņiem tur realitātē nestartēja.

Ok, ok, es saprotu – iepriekšminētais varētu būt norakstāma kā rupja kļūda vai klaja LNSP nekompetence. Taču prēmijas saņēma arī lidmodeļu gaisa kauju čempioni (vairāk nekā 15k), kāršu spēles bridža pārstāvji, suņu kamanu sportisti un arī taku orientēšanās sporta veida censoņi.

Ja uz visa iepriekšminētā fona jūs man vaicājat, vai Mairis Briedis ir pelnījis naudiņu? Jā. Kaut vai visu iepriekšminēto savācam vienā lielā kulītē, uzsienam banti un pasniedzam viņam.

Es ierosinātu prēmēt arī Kristapu Porziņģi, bet mani māc bažas, ka pie mūsu tēriņiem, valsts uzprasīs prēmiju no Porziņģa, lai varētu savilkt galus.

43 Replies to “Dodam naudu Mairim Briedim ar labu. Visu!”

  1. Ja būtu pielicis atsauces uz to kur radušies naudas cipari, tu varētu saņemt prēmiju par pētījumu (gan jau izdomātu šim visam daudzvārdīgu un tizlu nosaukumu).

  2. Kā ir rakstīts pie mums Juglā, “Lohiem, lohu problēmas!”. Mairi, ka Juglinieku liekat mierā un ja ir kāds komentārs, lasiet iepriekšējo teikumu!

  3. aj, nu beidziet vienreiz jautāt “Ko valsts var izdarīt Brieža labā?”, bet gan jautājiet, “ko tu pats vari izdarīt Brieža labā?” (sorry, šodien patriotisks spaiss trāpījies, ibio)

    man nekā nav, es varu Briedim tikai atstāt papīpēt. Ja ir interese, lai Mairis piekāpj kādu vakaru uz stacijas tuneli. Sametīs gan jau ka arī vienai plastmasas divlitrenei…

  4. Protams,ikviena komunikācija vairāk vai mazāk ir manipulatīva. Ar to jāsamierinās; tas jāpieņem kā pamats. To pat nevajadzētu uztvert kā spiedienu. Normāla bara dzīvnieku uzvedība.
    Tomer uzmanību pievērš šā feļetona vairāku vēstījumu disonanse. Piemēram, informējoša ievirze (piemēram, cik Latvijā ļoti nepareizi tērēta nauda agrāk, tai skaitā sportam) negaidīti pārtrauc dancošanu ap viegli humorīgo stāstu par “aprikozi” u.tml.). Vai cehs_lv autoru kolektīvā ir apjukums par šā projekta cehs_lv ievirzi? Kāds ir vēstījums??
    Skaidrs, ka nav runa par Mairi Briedi. Runa ir par sabiedrības viedokļa veidošanos, kas, dritvaikociņ, ir tik stohastiska, tik nevadāma; it kā!
    Ko cehs_lv tiecas mums vēstīt? Vēstījumam jābūt! Burtu kombinācijai pašai par sevi nav lielas vērtības; ikviens var vairāk vai mazāk sekmīgi burtus virknēt.

    Kad es nogurstu no visas šitās hiuņas, es vienkārši ieleju bikiņ dīzeli traktorā un kultivēju zemi; burtiski. Tā, šķiet, ir vienīgā iespēja piezemēties bez traumām.

    Mairis Briedis cīnījās godīgi. Atpisieties no viņa! Neraksties savas divdomīgās asprātības par viņu!
    Jā, man arī skauž, ka viņš dabū naudu, sevišķi uzzinot, ka viņš saņem nodokļu maksātāju naudu Valsts policijas inspektora amatā (kas ir ļoti noslogots un atbildīgs darbs). Skaudība ir normāla. Taču nevajag izdomāt to, kas reāli nepastāv! Ja tu vari būt viņa vietā, tad runā. Ja nē, tad tā nav tava daļa.

    Joki ir izdevušies tikai tad, kad tie ir smieklīgi.

  5. Sāku lasīt, bet esmu pārāk piedzēries, lai izlasītu līdz beigām un kur nu vēl izorastu hunoru, ja tur tāds ir. Vispār hUks nav vācietis, bet jobainais dienvidslāvs, turklāt no tās zortes, kur bāba sèž blakus ietinusies palagos. Redzét var tikai acis, bet izskatás briesmīga. Jautājums – kur Jugoslāvijā ir turki?
    VIsur! Bet ne visur bābas staigā ar maisu uz galvas. Tūlīt atvēršu “vienīgo patiesības avotu” pasaulē — Wikipēdiju, un visiem izstāstīšu, vai tas irmkosoviešu vai bosniešu, vai albāņu bokseris. Manā izpratnē viņs noteikti nav vācietis.

  6. Ja joks nav domāts idiņiem, tad idiņiem tas nav smieklīgs, jeb šajā gadījumā var teikt, ka idiņa ievirzes disonanse ar joka vēstījumu, kuras pamatā ir stohastisks apjukums, viņu padara par neizdevušos joka auditoriju, jo… Sitiens nebija no spēcīgajiem, taču ar to pietika, lai Trūdolfu Zeltiņu aprautu pusvārdā un līgani izlidinātu no traktora kabīnes. Raušoties augšā no drēgnās zemes, Trūdis atcerējās Slavika vārdus pēc tās reizes, kad ar traktora piekabi gadījās aizķert verandas stūri: “Tu, bļa, neesi tāds talants, lai vienlaicīgi kruķītu baranku un domātu visādu huiņu. Vai nu, vai nu.” Trūdolfu pārņēma svelošs kauns un skaudība. Slaviks kaut kā prata stāstīt tādus jokus, par ko citi smējās, nevis deva bietē.

  7. Skat tik, sunītis U nolaidies līdz idiņa līmenim, ar savu riešanu pievēršot uzmanību gan idiņam, gan arī, protams, sev (kur nu bez tā). Jauku!

    Tikpat jauki nolūkoties, kā sunītis U tirina savas vārgās kājiņas, sapņojot slapjo sapnīti – par to, kā viņš iedos bietē tam idiņam traktoristam.
    Lai gan pat slapjajā sapnītī U nepietiek dūšas pašam iet dot bietē, tāpēc viņš saldi sapņo par muskuļoto Slaviku, kurš viņa vietā aizies izmest to idiņu no traktora kabīnes.
    Lai tomēr saglābtu savu rūpīgi kopto paštēlu un katram gadījumam arī autorību šai riebeklībai savā sapnītī, sunītis U izdomājis īpaši izsmalcinātu negantību – nosauks to idiņu traktoristu par, ēē, kamols kaklā neļauj tik šausmīgu vārdu atkārtot, par, par… par Trūdolfu Zeltiņu!!!

    Pēc tam U pamodās. Sajūtot slapjumu palagos, oma viņam tā kā drusku pabojājās, taču pēc tik patīkama sapnīša viņa sejā vienalga spoguļojās visplatākais apmierinājum smaids, kāds vien sunīša U platajai, bezzobainajai rīklei vispār ir iespējams. Viņš atkal bija uzvarējis!

  8. Starp citu, U, tu tā arī neesi atbildējis, kā tev sokas ar tā sunīša samīļošanu, kuru tev savulaik ķērpju mežā izprecināju. Nebūs taču aizbēdzis no tevis?!

    Ja kas, varu tev nosūtīt katalogu ar citiem sunīšiem, kuri šogad tiks nelegāli izvesti no Ziemeļkorejas – varbūt kāds iepatīkas. Slaviks man atļāva; teica, ka tu viņam jau esi apnicis ar savu īdēšanu, lai viņš iedod man bietē un izmet no traktora. Slaviks domā, ka tev ir nelaimīga mīlestība.
    Tā taču nav, vai ne? Vismaz savos sapņos tu taču esi laimīgs?

  9. Hmm, empātijas, paškritikas un humora izjūtas kastrāciju pārcietušais suņu pisējs un bērnu sitējs solaris pretendē uz Trudolfa Zeltiņa prototipa lomu. Tā uzreiz negribētu piekrist, bet es padomāšu.

  10. Tak kurš tevi te pisīs, sunīt U, nemaz neceri! Ja tavs partnersunītis no tevis ir aizbēdzis, tad vai nu ej ķērpju mežā pakaries vai arī gaidi jaunus sunīšus no kataloga. Tavi slapjie suņa sapņi par mani, Slaviku vai vienalga kuru citu cilvēku ir tikpat sekli, kā tavas izsmalcinātās riebeklības.

  11. Nekad neapnīk vērot, kā Ķepu-Ķepā regulārais iemītnieks solaris skrien pakaļ manis aizmestajai bumbiņai, atnes, klabina savas bezzobainās smaganas, siekalojas un smilkst, lai metu atkal. Runā, ka suņu pisēji pārņem dažādus paradumus no saviem seksuālajiem partneriem. Nebrīnieties, ja arī jums viņš uzmācas ar piedāvājumiem kopoties ar suņiem.

  12. Astoņas lietas, kas sunītim U patīk visvairāk:
    1) melot;
    2) fantazēt, ka visi viņu grib izpist;
    3) laist sliktu smaku;
    4) izgrudrot riebeklības un apriet visus;
    5) ēst savas kakas;
    6) censties vaisloties ar cūkām, turklāt nešķirojot sivēnmātes no kuiļiem;
    7) vārtīties mēslos vistu kūtī;
    8)

    Kā es to zinu? Slaviks pastāstīja, kad vienreiz pasēdējām pēc hidraulikas nomaiņas. Slaviks mēdz reizēm par saviem lopiņiem stāstīt; par to, kā iet pa sētu. Es prasīju, kas tad ir astotā lieta. Slaviks teica, ka varbūt pie nākošā polša pastāstīs. Pārāk pretīgi; lai jau pagaidām paliek tāds mazs U noslēpums.

    Tā jau hidraulikai nekas sevišķs nebija, tikai misiņa sprostgredzeni dalītājam bija jānomaina. Darbs sūds, bet kamēr ar uzgriežņa atslēgu darbojies, kādam jātur trauks, kur hidrauliskajai eļļai notecēt.

    Tā nu mēs sēdējām ar Slaviku vakarā un pļāpājām. Prasīju, ko šis tik tizlu vārdu iedeva savam sunītim. Slaviks teica, ka sākumā dēļ šķībacainā greizā purna gribējis nosaukt ķīniešu vārdā – par XUY-U. Taču baidījies, ka latvieši sāks viņa sunīti mēdīt par SŪD-U. Slaviks īsti nesaprot latviešus – ko tie var skaidrā dziedāt?! Tā nu viņš nosauca savu sunīti, karoče, par U.

    Slaviks teica, ka jēgas sētā no U lielas gan nebija – kā nāk kāds svešs cilvēks, tā U uzreiz skrien zābakus laizīt.

    Maisoties pa kājām U vairākas reizes bija dabūjis ar zābaku par purnu, no kā ne vien zobus pazaudēja, bet arī visas smadzenes ķīselī pārvērtās. Slaviks tad domāja pasaukt mednieku, lai piebeidz to nelaimīgo, lai nemokās. Bet U iebēdzis mežā.

    Slaviks teica, ka labi vien ir, ka es mežā U ar citu sunīti saprecināju. U jau vienmēr juties vientuļš, vienmēr centies pievērst sev uzmanību. Tomēr Slaviks nebrīnās, ka partnersunīti no U aizbēdzis. Pārāk jau smirdīgs vienmēr bijis.

    Kad pastāstīju Slavikam, ka U bieži ir cehs_lv portālā, kur rej uz visiem un arī par Slaviku atcerējies, viņš iemeta graķīti par to – bišķiņ jau žēl esot šis dieva piesmietais kroplītis.

    Taču sveicienus Slavikam nevajag nodot. Pirmkārt, pavasarī daudz darba, vēl nezinu, kad Slaviku atkal satikšu. Bez tam, kad traktorā strādā uz lauka, tad patiesībā ir pilnīgs po uz to SŪDiņ-U.
    (Piedod, sunīt, ka nenocietos. Bet tas taču bija tik latviski mīļi, vai ne?! :)

  13. Cien. suņuseksuāli solaris,
    Es apsolīju padomāt, piešķirt Tev Trudolfa Zeltiņa prototipa lomu, vai nē. Tā kā savus solījumus es cenšos pildīt, tad es saņēmos un izlasīju Tavu pieteikumu šai vakancei.
    Pirmkārt, gribu izteikt apbrīnu par Tavu drosmi publiski paust tik privātu un šķebinoši personisku informāciju.
    Otrkārt, es novērtēju Tavu drosmi izrādīt savas emocijas. Mūsdienās, kad valda stereotips, ka īsti vīri neņuņņā un, histēriski kliedzot, nevārtās pa grīdu, Tu esi patīkams izņēmums.
    Taču man ir viens jautājums: kāpēc Tev šķiet, ka Slaviks Tavu prototipu izmet no traktora kabīnes un iedod viņam bietē? Tekstā uz to nav nekādas norādes. Tikpat labi Tavs prototips atkal iemmauca verandā, apgāza sauso ateju, trāpīja kūlā ieaugušā betona blokā vai centīgo pazemes arāju – kurmju – būvētā Stounhedžā.
    Iespējams, ka Tava atbilde uz šo jautājumu būs izšķiroša.

  14. Šodien satiku degvielas uzpildes stacijā Slaviku. Kamēr lēju bākā soļaru, pajautāju, kā tad U iemācījās runāt cilvēku valodā? Suņi taču to saprot, bet nerunā!

    Viņš pastāstīja, ka tas sākās toreiz, ka pirmo reizi gailis U apleca. Šis, kā parasti bija izvārtījies putnu mēslos un laikam dulls palicis no eiforijas, tāpēc bija līdis ārā no būra pa redeļu šķirbu. Nu un tur iesprūda. Tad arī gailis viņu piesmēja. Laikam U tad bija tik satrūcies, ka sāka nelabā balsī gaudot cilvēku valodā: ‘Palīgāāā! Palīgāāā!’.
    Neviens jau viņam palīgā nenāca, bet nu dzīvs palika. Kopš tās diens tad nu U arī sāka attīstīt savu talantu. Esot pat pasācis grāmatas lasīt; lielījies, ka kādreiz būs gudrāks par cilvēkiem.

    Slaviks sākumā domājis, ko lai ar šo iesāk – uz cirku vest, vai kā? Bet mājienieki pamanījuši, ka U pasācis pa kluso lavīties uz vistu kūti. Kas tur notika, neviens nezināja, jo viss bija klūsu. Kamēr puika nebija palūrējis un atklājis, ka gailis atkal U aplec. Mājinieki vēl smējušies – kas ta šis par suni, drīz olas sāks dēt, ka šo gailis aplec.

    Tā intīmā dzīve ar gaili kūtī tad nu arī ir astotā lieta, kas U visvairāk patīk.
    Tagad, mans mazais draudziņ, tu zini visu par U. Viņa suņa dvēselīte jau diezgan vienkārša ir, lai neteiktu, ka prasta. Tika riebeklības viņam tādas izsmalcinātas, morāli kroplas. Tas no grūtās dzīves.

  15. Neko nesaprotu. Visādi suņu pisēji un morāli kastrāti te mērās, kam garāks. Kasiko, bļenah?! Par Mairi raksts bija, par ziedošanos, par pidara Ušakova 700 K spamošanai feisītī utt. Kas tie par slavikiem šmavikiem un citiem traktoristiem?

    Viss tas izskatās pēc sakaltušu sūdu knibināšana no no nagu apakšas

  16. Gribu pateikt lielu paldies, ka biji drosmīgs un publiski padalījies ar savas privātās dzīves detaļas, nekontrolētām emocijām un seksuālajām fantāzijām, kas ir tik spilgti attēlotas, ka stimulē vemšanas refleksu un rada iespaidu, ka tās nemaz nav fantāzijas, bet Tava dzīve.
    Es gribu uzteikt arī Tavu centību un mērķtiecību, ar kādu Tu raujies uz Trūdolfa prototipa vakaci, nekaunoties nolaisties līdz mazohistiskai sevi pazemošanai un padarīt sevi par izsmieklu.
    Taču Tu neatbildēji uz manu jautājumu. Redzi, tas ir kā Rošaha projektīvais tests, kurā Tev rāda lapas ar tintes traipiem un jautā, ko Tu tur saskati, bet Tu atbildi pirmo, kas ienāk prātā (Tavā gadījumā atbildes visiem ir zināmas – kopošanās ar suņiem, vistām, vārtīšanās mēslos, utt.). Tomēr es negribu Tevi steidzināt ar atbildi, jo redzu, ka trauma, ko Tev radīja Slavika tēls, raisa spēcīgas emocijas un sāpīgas atmiņas. Laiks dziedē visas brūces, mans mazais draudziņ.

    Padomā par to.

  17. Ja nopietni, tava metode kopētus jokus uzdot par saviem ir nožēlojama. Ja jau tu pretendē uz galvenā troļļa (vienlaikus arī pamācītāja) lomu, tad iemācies vismaz rakstīt oriģinālus jokus.

    Padomā par to!

  18. Bez tam tava metode, U, sarunāties pašam ar sevi arī ir ļoti interesanta – no psihiatrijas viedokļa.
    Ņemot vērā tavu nenoliedzamo sociopāta personību, vienlaikus šāda personības šķelšanās pazīme (kas nav raksturīga sociopātiem) var būt labs pamats pat disertācijas izstrādei.

  19. Tava slimības vēsture ir jauks papildinājums Tavai pieteikuma vēstulei. Paldies.
    Neaizmirsti par projektīvo testu – kāpēc tu izvēlējies varaintu, kurā Slavisks Tev iedod bietē? Un neuztraucies, tur nav pareizu vai nepareizu atbilžu.

  20. Sunīt U, ja tev būtu nevis kaut kur sagrābstīta, bet reāla apjēga par to, kas patiesībā ir projekcijas un kā notiek personības izpēte ar projektīvajiem testiem, tad tu tik pašpārliecināti par to nerakstītu.
    Labāk vienojies ar tarakāniem savos bēniņos, lai tie vienojas par vienu himnu. Citādi no malas izskaties tikpat nožēlojami, kā cits pašiedomāts varonis [narciss] Regnārs Vaivars.
    Neko jau tu reāli neiegūsti no pašapliecināšanās ar citu cilvēku troļļošanu. Laiks ir reālā vērtība. Žēl, ka tu to neesi spējīgs apjēgt.

  21. Bik palasot šo te diskusiju – solaris, tu esi plakans, tas ir, divdimensionāls. Citiem vārdiem, vieni lido, citi rāpo. Nu nesanāk tavai domai aizlidot, bet izskatās ka rāpošanas čempionātā šoreiz esi nolēmis cīnīties līdz uzvarai. U teksti ir interesanti, bet tavi garlaicīgi. sorri.

  22. žāvas, es nemaz nestrīdos. To jau pirms laba laiciņa pats sapratu, ka neprotu jokot, un arī necenšos sacensties ar U (kurš mani neliek mierā jau daudzus mēnešus, kā apsēsts). Nu un?
    Kāpēc tu domā, ka es vispār te tagad centos jokot? Tevi un citus komentētājus izklaidē ceha autori (un par tādu nekļuvušais narciss). Tavs paša komentārs ir ne mazāk garlaicīgs, kā mans.

  23. Turklāt kur tu te saskati diskusiju?! Rādīšana ar pirkstu nav nekāda diskusija. Un šās vietnes komentāros tādas tikpat kā ne reizi pat nav bijušas.
    Ja uzskati, ka tu proti jokot vai gribi diskutēt bez personīgiem uzbraucieniem, vari parādīt piemēru.

  24. Daži no cienījamās Cehs.lv lasītāju publikas varētu nezināt, kādā veidā solaris nopelnīja palamu “suņu pisējs”.
    Kādu jauku dienu, kad es biju izpildījis savu pilsoņa pienākumu un ieskricelējis savu dežūrkomentāru pie kāda no Cehs.lv rakstiem, mani uzrunāja solaris un piedāvāja pamēģināt seksu ar suņiem. (Slinkums rakāties Cehs.lv arhīvā un meklēt īsto rakstu.)
    Piedāvājums mani šokēja.
    Dažādās planētas vietās mani ir uzrunājuši dažādi ļaudis ar dažādiem piedāvājumiem – ir piedāvājuši seksu (ar cilvēkiem), alkoholu, narkotikas, nekustamos īpašumus, apdrošināšanu, pievienošanos sektai (cilvēku), piedāvājuši ziedot naudu, ziedot asinis, ziedot naudu, jaku un mobilo telefonu apmaiņā pret iespēju neziedot zobus un asinis. Nevienu brīdi man nav bijušas šaubas par šo piedāvājumu nopietnību. Taču neviens nekad man netika piedāvājis seksu ar suņiem. Man nav nekāda pamata apšaubīt arī šī piedāvājuma nopietnību. Vēlāk gan solaris taisnojās, ka tas esot bijis joks. Es jau sāku šaubīties, jo tik tiešām solaris joki ir tikpat smieklīgi kā braucoša vilciena sastāva monotonā klabēšana. Taču Imantas pedofila cienīgā neatlaidība un uzstājība, ar kādu solaris turpināja izplatīt kucītes feromonus un luncināt asti, mani pilnībā pārliecināja par šī indivīda seksuālajām nosliecēm.

  25. sunītis U melo atkal. Neviens, tai skaitā arī es neesmu tev nekad piedāvājis seksu ar suņiem. Tas, ka tu ierosinājumu izprecināt tev sunīti, uztvēri par seksa piedāvājumu, ir tikai tavas projekcijas (sanāk – tavas apslēptās vēlmes būt suņu pisējam). Tā kā tu to nevēlējies atzīt, tad tūlīt prasti sāki rādīt ar pirkstu manā virzienā, apsaukājot par suņu pisēju. Neviens cits, izņemot tevi, tā mani nav apsaukājis, vismaz līdz šim. Tā ka arī tavs apgalvojums, ka es esot nopelnījis tādu palamu, ir tik vien kā tavas projekcijas.
    Šajā “diskusijā” (kā žāvas to uztvēra) es vien nodemonstrēju tavā virzienā to, kādas ir tavas metodes – primitīvi rādīt ar pirkstu uz otru un zākāties. Jā, es neprotu, smieklīgi zākāties, atšķirībā no tevis. Bet būtību tas nemaina. Ja tu paziņo, ka es it kā esmu ar palamu ‘suņu pisējs’, tad es paziņoju, ka tu esi ar palamu ‘sunītis’. Tas ir pilnīgi viens un tas pats.
    Par “neatlaidību” tev, U, arī nevajadzētu melot. Cik reizes neesmu izteicis izbrīnu, ko tu man mūždien piekasies, un katru reizi tu, kā glumiķis, liekulīgi noliedz, ka kārtējo reizi esi man piekasījies. Un tā daudzu mēnešu garumā.
    Tas tā, ja nu kāds te šo “diskusiju” uztver nopietni un grib saprast, kādā sakarā notiek šī diršanās starp garlaicīgu veci un asprātīgu sociopātu, kurš pašapliecinās ar augstprātīgu zākāšanos, vienlaikus nevairoties laiku pa laikam uzdot par saviem kopētus jokus, un liedzoties atzīt pat pēc pieķeršanas, ka viņa interese kļūt par ceha autoru bija nesekmīga.

  26. Sociopāts saka ‘nepiekasies’??!! Kas ta nu, manipulēšanas un zākāšanās metodes izsīkušas?!

    Vai arī tas tev ir dēļ pārāk liela sasprindzinājuma par to, ka atklāju, kā tu sāki mani vajāt pēc tam, kad, mēģinot jokot, piedāvāju tev pastrādāt ķērpju mežā par kalkulatoru un jautrākam prātam apprecēties ar sunīti?
    Kā jau sociopātam, tev ir lieliskas zināšanas par to, kā karināt birkas, tāpēc toreiz laikam šausmīgi sanervozējies, ka tevi sāks saukt par suņu pisēju. Tad nu – kā aktīvas aizsardzības metodi – tu uzreiz sāki mani apsaukāt.
    Jebkurš normāls cilvēks būtu licis mierā, kad es pārstāju ne vien mēģināt jokot, bet vispār komentēt un pat niku nomainīju. Bet tu, U, nevari un nevari likties mierā; vajā mani, burtiski kā apsēsts. Tāpēc var spriest, ka tā sunīšu tēma tev tomēr ir emocionāli ļoti nozīmīga…

    Tavā nervozajā uzvedībā, U, izpaužas projekcijas par apslēptām emocijām saistībā ar seksu ar suņiem. Piedod par tiešumu, bet tev tiešām būtu lietderīgi parunāt ar psihiatru.

  27. Starp citu, ņemot vērā, ka tikai savas sugas pārstāvis spēj uztvert attiecīgas sugas īpatņa izdalītus feromonus, tavu nesen uzrakstīto, ka tu esi pamanījis kucītes feromonus, tēvocis Freids interpretētu, ka tu, U, esi suns…

    Padomā par to!

  28. Paldies, ka padalījies ar cienījamo Cehs.lv publiku ar saviem pārdzīvojumiem un stresu, ko izcieti pēc pelnītās palamas “suņu pisējs” iegūšanas. Tomēr jāatzīst, ka ir bezgala jautri lasīt, kā Tu transferē uz citiem savus psihes defektus, agresiju, nervozitāti, seksuālo apsēstību un pārmet citiem to, ko dari pats. (Tieši suņu pisējs solaris šajos komentāros atsāka savu perverso vāvuli par kopošanos ar suņiem – ikviens par to var pārliecināties pats.) Par kādiem feromoniem Tu murgo, suņu pisēj? Cehs.lv ir atrodami tikai burtiņi, bet suņi neprot lasīt.

    Es pametu bumbiņu, teci nu pakaļ un atnes to saimniekam.

  29. Nu bļin, gandrīz pat interesanti bija lasīt komentārus.
    Gandrīz, jo edīti pa gabalu var atpazīt, daiktu varēja nogriezt pirms ļaut sevi pakaļā vālēt…

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Ja pārpublicēsi bez atsauces, tev sairs olas.