Digitālais hipsterisms

Ceha radošā triecienbrigāde vakar eksperimentālā ēnu teātra kafejnīcā uzrīkoja breinstormu par digitālā hipsterisma tēmu. Domas apkopojām tēžu veidā ar HB zīmuli uz avīžu malām. Nonācām pie secinājuma, ka…

Disketes bija pēdējais patiesais formāts – digitālā laikmeta vinills. Atceros, toreiz faili ilādējās citādāk, mīkstāk. Zibatmiņai nav dvēseles!

Neviens fails nav pa īstam nokopēts, kopš Volkov Commander ir devies aizsaulē.

Gimp ir pretīgs meinstrīms. Mēs atzīstam tikai tēlainus bilžu aprakstus.

Tildes gramatikas kļūdu meklētājs ir bezjēdzīgs. Kļūdās tikai tie, kas nezin ko patiešām vēlas no dzīves.

Lomogrāfija ir so 2009. Daba ir jāizdzied haikās!

WordPress 1.0 bija vilšanās. Vienīgā patiesā izpausme ir offline dienasgrāmata Vi editorā.

VLC player ikonu jāaizvieto ar Windows Media Player ikonu. Jo tas ir ironiski.

Savā Netscape Navigatorā vajag atslēgt bilžu ielādēšanu. Tās tikai novērš uzmanību no teksta.

Joprojām lietoju Lotus Notes 4.5. Gan darbā, gan mājās.

Man nospļauties ar kādas operētājsistēmas starpniecību es strādāju DOSBoxā.

Lietoju tikai PNG formātu, jo tas nav tik komerciāls kā JPG.

Savam iPhone esmu lejuplādējis Zenit emulātora appu, esmu fotogrāfēšanas fanāts.

Mājās lietoju CRT monitoru ar CGA videokarti. Tikai tā var iegūt tīrāku, pirmatnējāku (līdz ar to patiesāku) attēlu.

Windows defaulto fontu esmu nomainījis uz Helvetica.

Es lietoju Windows 7 ar Windows 98 “ādiņu”. Tas ir kultūrcitāts.

Savam Apple MacBook Air esmu pāri Apple logo uzlīmējis trijstūri.

Pārlaižot nakti pie meitenes es automātiski reģistrējos faurskvērā. Esmu reālists.