Dienesta romāns

Bija parasta darba diena birojā, vienā no tām mazajām firmām, kas atradās vienā telpā un ar apkārtējām vientelpu firmām dalīja ne tikai kopīgu koridoru, bet arī tualeti. Pie lielajām ieejas durvīm bija kaudze ar firmeļu nosaukumiem un tām piederošām zvanu pogām. Ikreiz centos uzminēt, kura no pogām jānospiež, lai durvis atvērt atnāktu simpātiskā meitene, kuru nekad nebiju saņēmies uzrunāt. Gara acīm jau sen biju uzzīmējis pornofilmas cienīgu pirmo sarunu, kurā, pāris sekundes pēc pirmo vārdu pārmīšanas, mēs jau brutāli drāžamies uz darba galda. Ehh…

Diena līdzinājās citām, es bezmērķīgi klīdu interneta plašajās ārēs, paralēli klikšķa attālumā turot ekseļa logu ar puspabeigtu atskaiti. Vēderā kaut kas viegli norūcās, tāpēc sapratu, ka laiks apmeklēt labierīcības. Nesteidzīgi paņēmu pie durvīm piekārto atslēgu, izgāju koridorī, bet – tavu nelaimi – aizņemts. Apsēdos pie datora, lai pazaudētu vēl pārdesmit minūtes dzīves un tad atkārtoju šo darbību. Šoreiz tualetes durvis no iekšpuses aizvērās īsi pēc tam, kad biju tās uzlūkojis. Lieki piebilst, ka vajadzība pa šo laiku bija tikai pastiprinājusies.

Centos domāt par visu skaisto – vienradžiem, sauli, fotomākslu, trenažieru zāli, vīriešu mīlestību. Sapratu, ka nākamo izdevību nedrīkst laist garām, tāpēc nostājos pie tualetes durvīm, ieņēmis zemo startu. “Aizņemts, haha”, centos ironiski pasmiet. “Rinda, haha”, centos būt vēss, kā Zaks no “glābējzvana”. Tualetes durvis beidzot pavērās un pa tām iznāca skaistā blakus viensētas darbiniece ar lielu paplāti nomazgātu trauku. Bija skaidrs, ka šoreiz mums nebūs kaislīga seksa. Nekas – citreiz. “Sveiki”, nomurmināju, cenšoties karsto būtni nepaņemt uz pleciņa, skrienot iekšā tualetē.

Prieka mirklis bija patīkams, tomēr ļoti īss – steigā biju aizmirsis paņemt tualetes papīru. Paskatījos apkārt un sapratu, ka telpā nav neviena paša papīra gabala, kas spētu neitralizēt radušos situāciju. Izlietne bija par augstu. Pamanīju, ka zem izlietnes, starp kanalizācijas trubu un sienu iespiesta švamme. Biju glābts! Daudz nedomādams, liku to lietā, pēc tam izskaloju un noliku to atpakaļ, lai nevienam nerastos aizdomas.


Nākamā diena neatšķīrās no desmitiem citu. Notriecu laiku skatoties smieklīgus youtube klipiņus, fantazējot par negaidītu kniebienu ar skaisto blakus biroja darbinieci. Pēc pāris kafiju iztukšošanas, devos uz tualeti atviegloties. Caur pavērtām tualetes durvīm varēja redzēt seksīgi pār izlietni pārliekušos dibenu. Jutu, ka beidzot pienācis īstais brīdis izdarīt savu gājienu. Beidzot kauliņi bija krituši par labu man!

Lēnam pavēru tualetes durvis un nu jau redzēju skaistuli pilnībā. Īsi, melni minisvārki, pieguļoša, sarkana blūzīte, matu cirtas viegli krīt pār seju, rokā kafijas krūze, kas tiek mazgāta ar vakardienas švammi.

Tovakar es dzēru ļoti daudz.

  1. Savādi, ja vecene nepamnīja nekādas brūnas švīkas uz šammes, ta gan jau tā švamme bja kārtīgi izskalota, un nekāda skāde tavam rumpim nav nodarīta. Secinājums- autors ir untamaina baltrocīte.

  2. Uguns no paša Smiļģa izrādes caur tavu vecmāmiņu te kliedz!

    Te visi tādi

  3. njā, pastāsta iecere-meistarsiķis, rezultātā-sūducis vien sanācis. Bet cepums par centību!
    Nākotnē labākus sacerējumus vēlot,
    Tavs Sūducis.

  4. man ar patika, pat ļoti! Bļe, bet tas nobeigums!!! Es i nikns!
    Jebkurā gadījumā Dzerbudisma rakstu nekam uz pasaules nepārspēt. Ja nu vienīgi Dzerbudisma 2 daļai ;)

  5. Sisijs, bļe.

  6. nee autors ir dzeeris kafiju no kruuziites, kura ir mazgaata ar shvamiiti, kuru vinjsh pats bija lietojis kaa toletes papiiru kaartiigai vakardienas kakai. HAHAHA!

  7. 1) Zelta Likums – nekad neliec apkopējai mazgāt savu office krūzi!

    2) Var jau tikai minēt, kas ar office švammi tika darīts vēl pirms autors bāza to sev rievā.

    p.s. lielisks prozas paraugs – liec kaut satori.lv!

Komentēt