Debija. Stingra, kā atkorķēta spirta pudele pirmdienas rītausmā

Labdien, mani sauc Stienis. Kāpēc tieši Stienis, tu vaicāsi? Tāpēc, ka Stienis ir stingrs. Stienis ir īstens deviņdesmito gadu kultūras mantojums, jo tieši šajā desmitgadē Stienis mācēja jebkuram nepatiesam cilvēkam paskaidrot, kāpēc tieši viņš ir nepatiess. Stienis ik dienas palīdz noturēties simtiem cilvēku sabiedriskajos transporta līdzekļos. Īstena mīlestība bez stingra Stieņa divvientulībā ir neiedomājama. Meitenes dejo gan gar, gan uz Stieņiem. Ar pliku Cementu hruščovku neuzcelsi, vajag Stieņus.

Nemīlu par sevi daudz runāt, varu teikt tikai to, ka nereti darba laikā guļu, bet brīvajā laikā esmu rupjš internetā. Varu droši apgalvot, ka alkoholu lietoju daudz biežāk nekā Šlesers sola latvietim skaistu nākotni.

Mans pirmais stāsts būs par cilvēkiem, to psiholoģisko tipu klasifikāciju, jo es nesaprotu, kurš turks izdomāja, ka cilvēki iedalās sangviniķos, holeriķos, flegmatiķos un melanholiķus – tas viss ir sasvīduša buļļa pauta sūds. Pastāstīšu patiesību.

Āmuri

Šis ir viens no izplatītākajiem cilvēku psiholoģiskajiem tipiem pasaulē, šis tips veido masu. Ko dara āmurs? Dzen naglas. Vai esi redzējis āmuru laistām puķes, vai ir dzirdēts par āmuru, kurš labotu pulksteņus? Nē, āmurs dzen naglas, ar pieri, jo nekam citam viņš neder. Tā darba funkcionalitāte sastāv no divām daļām, spēja dzīt naglas un spēja nedzīt naglas, tas arī viss. “Āmuri” pieņem jaunu informāciju pārsvarā tikai no citiem sev līdzīgiem “Āmuriem” un šie cilvēki nav prasīgi arī pret pretējo dzimumu, dēlis vai šīferis – vienalga – ka tik ļauj iedzīt naglu. Tieši “Āmuru” ģimenēs parasti ir novērojams vislielākais bērnu pulciņš, jo āmuriem patīk vairoties, un kurš gan ir redzējis āmuru ar mērķtiecīgi uzvilktu prezervatīvu? Āmurs dzen naglu dienu un nakti. Pret alkoholiskajiem dzērieniem “Āmuri” arī nav prasīgi, pietiek ar to, kas sanāk. Ja nesanāk, iedzen pāris naglas, satiek dažus citus āmurus un “ooopaņki”, diena atkal izdevusies. Āmuram ir pohuj vai cilvēki radušies no Dieva visuvarenā pirksta vai sarežģītas evolūcijas procesā divu miljardu gadu laikā, āmuram interesē naglu dzīšana un atlaides vietējā Maximas veikalā.

Sūda nedevēji

Nosaukums runā pats par sevi, šie cilvēki nedod sūdu ne par ko un ne par vienu. Viņi nedod sūdu pat tad, ja pipeli ierauj bikšu rāvējslēdzējā vai publiskā vietā sagribās dirst. Šie tipi pārsvarā ir novērojami tuneļos un pamestās vietās jebkur pasaulē. Sabiedrības viedoklis par “sūda nedevējiem” dalās, daži tos sauc par bomžiem, daži par skvoteriem, bet citi viņus nekā nesauc, vienkārši slāna ar sūdainu mietu kamēr apnīk, par ko paši vainīgie, protams, nedod sūdu.

“Sūda nedevējiem” pārsvarā nav draugu, ja nu vienīgais daži citi “sūda nedevēji”, kas nedodot sūdu piesēž blakus, bet arī par to viņi nedod sūdu. Arī māju viņiem nav, viedokļa nav un uzmini ko viņi domā par populāro mūziku, politiku vai ekonomiku? Tieši tā – ne sūda nedomā. Principā šī cilvēces daļa ir teju vissūdīgākā, bet viennozīmīgi visizturīgākā, jo par tādiem sīkumiem kā finanšu tirgus sabrukums, sals, aukstums, bads Āfrikā un miris midžets āpšu alā viņi nedod sūdu. Tomēr šī klase nav pati bīstamākā, nākamā ir letāla.

Sūda devēji

Principā, šī sabiedrības daļa ir ļoti līdzīga “sūda nedevējiem”, tikai, atšķirībā no tiem, viņi dod sūdu, bet tikai un vienīgi sev. Par pārējām vērtībām arī viņi nedod ne sūda un tas viņus padara par pašiem bīstamākajiem. Patiesībā “sūda devēji” tur kontroli pār pasauli. Jā, tieši “sūda devēji” māk pārdot visai pasaulei miljoniem sūdu, piemēram, sūdīgu, aizkostu ābolu, par kuriem “Āmuri” maksā visu mūžu, tieši “sūda devēji” piesita krustā labu cilvēku, pēc tam tūkstošiem gadu nedodot par to sūdu, tieši viņi pieprasa īpašas tiesības tikai tāpēc, ka pipeli viņiem patīk mērcēt citā mērcē, daudz brūnākā, nekā to dara pārējie, normālie cilvēki. Viņi nedod sūdu par citiem, viņi citiem taisa sūdus, bet sūdu dod viņi tikai par sevi. Arī politikā iesaistās tikai “sūda devēji”, dod sūdu tikai par sevi, bet taisa sūdus citiem. Tas ir sūdīgi. Vissūdīgākais, ka šī tipa cilvēki ir dzīvi tikai tāpēc, ka viņus nošaut nav legāli.

Hemoroīdi

Nobeigšu ar pašu sakarīgāko, bet skumjāko cilvēces psiholoģisko tipu. “Hemoroīdi” nosaukums cēlies viņu sejas izteiksmes dēļ, it kā kādam asiņojoša hemoroīda īpašniekam pa dirsu blieztu ar apkaltu armijas zābaku divas dienas no vietas, bet tici, šī patiesā sāpju seja ir no tā, ka tieši “hemoroīdi” ir vienīgais cilvēces tips, kas brīvi atšķir visus pārējos tipus un saskata tajos sūros iemeslus. “Hemoroīdi” nespēj gulēt naktīs ar piekautā, asiņojošā hemoroīda saviebto seju, tā sāpēs smeldz, redzot, kā “sūda devēji” ir piesmējuši varavīksni, kas bērnībā nesa prieku to sejās. Šie cilvēki bez pieciem litriem alus dienā nespēj noskalot citu sataisītos sūdus netīrajā tualetes podā, tiem seja atkal sāpēs saviebjas, aizsperot kāda nomestu pudeli uz ielas un vērojam to ripojot zem mašīnas, jo viņi jau uz priekšu redz, ka kādam būs tie sūdi jāsatīra.

Tieši “hemeroīdi” pasauli redz atvērtām, bet sāpju samiegtām acīm, tieši viņi pirmie viedi nojauš, ka Ziemassvētku vecītis ir tikai un vienīgi “sūda devēju” pirdiens pārējo naudas maciņos un vienradzis eksistē vien iedomu pasaulē un internetā. Žēl, ka šis redzējums paliek citu nesaprasts. Attiecībās viņi instinkta vadīti meklē arī otro pusīti kā kādu no “hemoroīdiem”, bet, satiekot to, cieš no tās saviebtās sejas un pārsvarā mirst divvientulībā ar savu asiņaino hemoroīdu. Pēdējās elpas vilciens un nopūta šiem indivīdiem ož pēc smēķiem, lēta viskija atdarinājuma un trīs dienu nemazgātām zeķēm, tieši tik skumjas ir šo viedo tipu dzīves pieturzīmes un statistika ir traģiska, katru reizi, kad nomirst desmit tūkstoši āfrikāņu, mirst viens šī gudrā un skumjā tipa pārstāvis.

Par cilvēkiem takā būtu noskaidrojuši. Nākamreiz pastāstīšu par sievietēm.