Nedaudz čerkstošā balsī vilcienā mani uzrunāja trīsdesmitgadnieks. “Vhiņiem vhjajadzhētu phabrīdināt, ka šhitais irha komfhorta vaghons. Eiro čēsn’t tomēr…” Atbildēju, ka obligāti jau nav jāsēž pie augstākā stratifikācijas slāņa un droši var apmeklēt kādu citu no vagoniem, kur jāpiemaksā nebūs. Pieļāvu, ka varbūt viņam šī informācija nebija zināma.
“Phar vhēlu, bļe… Es jau apshēdos, ja… negrhibu nekhur vairs khustēties,” viņš aizvien čerkstošā un uzspēlēti nogurušā balsī nespēja aizpisties. “Pizģhets kāda diena bhija… Tev simt’ punk’ tādas nav bijušhas,” “Puma” kedās tērptais ānuss turpināja boksterēt, cerot, ka izdosies pievērst manu uzmanību tālākai sarunai.
Vienīgais, kas uz sekundes simtdaļu nozaga manu skatienu, bija vertikālais karodziņš uz īsajām zeķēm, kādas biju redzējis veikalā “Top!”. Toreiz iedomājos – nez, kurš vispār viņas pērk un nēsā? Brīdi domāju, kā slepus viņas nobildēt, lai nosūtītu bildīti Ceha kolēģiem. Varu derēt, ka Zemniekam ir tādas pašas!
Boksterģīmis šķietami bija aizvainots, ka mēs neesam vienojušies kopīgā sarunā, daloties ar saviem iespaidiem. Es ticu, ka viņam varētu būt bijusi smaga diena. Ja ne šī, tad varbūt kāda cita. Es ticu, ka aiz viņa slēpjas kāds interesants stāsts. Taču, redziet, mani gluži vienkārši neinteresē, kas viņam ir sakāms. Mani neinteresē viņa domas. Mani neinteresē viņa teikumi. Mani neinteresē neviena zilbe no tā, kas ir viņa potenciālajā arsenālā.
Mani neinteresē, ka taksistam šķiet, ka mūsdienās ļaudis pārāk daudz sēž telefonos.
Mani neinteresē ‘mileniāļi’ ar 10 tūkstošiem sekotāju Instagram, kuri izmisīgi cenšas pierādīt, ka ir biznesmeņi. Mani neinteresē caurkritis dīdžejs, kurš uzskata, ka mūzika agrāk bija labāka. Mani neinteresē resns jūtūberis, kurš vij sazvērestības teorijas par medijiem. Mani neinteresē spriedumi starpkultūru komunikācijā no cilvēkiem, kuru lielākais akadēmiskais sasniegums ir iespiežams 280 zīmēs.
Mūsdienās apkārt ir šausmīgi daudz informācijas un reizēm ir ļoti grūti izfiltrēt, kuru pagodināt ar savu uzmanību un kuru nē. Pretējā gadījumā vari attapties, pavadot pusi dienas, diskutējot Tviterī ar cilvēkiem, kuru viedokļa vērtība ir tuvu tam hujātam vilcienā.
Ok!
Attēlam ir Ilustratīvs raksturs?
Visiem attēliem ir ilustratīvs raksturs, Krisja.
3. rindkopā pirms “bija” vajag komatu. sabojāji visu tekstu
paldies, ka ielikāt komatu
Būtu labāk kļuvis par velopidarasu.
Par hujātu žetons- gada vārds bļe.
VELOFAŠIZM ŅIPRAIĢOT!
Zajebis reklāma sabiedriskajam, tik labākās botes jāuzvelk.
bhlja, thas tu khurva thoreiz neghribēji runāties (thas ir, “uzklausīt manu monologu”)