Cehs Someljē

Šodien, kā ik trešdienas, es dežurēju ceha štābā. Un kā vienmēr mans ceļš uz to veda gar ceha pastkastīti un tur mani jau gaidīja jaunākais Dienas Ēdieni numurs. Ērti ieritinājies segā, ar vīna glāzi rokā un nomierinošu seriālu televīzijas ekrānā, es laiskojoties sāku to šķirstīt. Un uzdūros vīna degustācijas sadaļai “Vīni pavasara atlaižu plauktos”.Vīnus iepazina Ainārs S., Mārtiņš P. un Aigars N.

Viņu viedokļi bija tieši tik vājprātīgi, ka piespurdzu visu studio tipa mansardu-virtuvi – lūk varat iedziļināties trīs vīru ģenerētajās pērlēs kas veltīti deviņiem dažādiem vīniem. Sarakstītas vienā rindkopā un tad brutāli sadalītas četrās:

Aromāts saldens. Ļoti mainīgs – elegants kraukšķīgums. garšā eksplozija – trekna krizdole. Urugvaja nav tipiska Souvignon Blanc zeme. Nav raksturīgā “tievuma”. Garša to apliecina – saldens padzēriens. Mozeli parasti var saost, bet šajā glāzē to atrast nav viegli. Tikai vienu brīdi uzvēdī raksturīgais aptiekas aromāts. vīns knapi turas kopā. Šī ir pārāk izģērbusies, pārāk gatava atdoties, pārsmaržojusies.

Aukstums to savaldīs.Ja lēts, tad var pirkt. Izstaro kompetenci. Kā lielā ģimenē, kur ir gudri un ne pārāk gudri bērni. Aromātā šķiņķis. Treknums Chardonnay piestāv. Kā paraugs nederēs. Garšā piecērtošs rūgtumiņš. Garša pieviļ – vīns ar liekā svara problēmām. Patīk saldais pipars pēcgaršā. Jūtams, ka vēlas būt elegants, bet zemnieciskums spīd cauri. Garšā jauktenis – kā āboli dārzos, kur trīs zari no kaimiņa ābeles pārliekušies. Jauns, bet jau noguris. Bālģīmis, neko no dzīves vēl nav redzējis un arī neredzēs.

Pēc krāsas ļoti jauns, bet garšā kā opis. Aroāts atstāj negatava vīna iespaidu, bet garša maiga apaļīga, pēcgaršā maigi tanīni. Vidējs vīns bez pretenzijām. Biju gaidījis vairāk muskuļu šajā vīnā, bet pudelē ir vaniļains saldums – dominē lakrica un Haribo lācīši. Sākotnēji bez intelekta pazīmēm, vairāk “ņem” ar ārējo izskatu, taču pamazām atmaigst, lai gan saldums šo vīnu caurstrāvo. Spēcīgs, taču rāmjos ieturēts. Aromātā izteikts raupjums.

Atturīgi, bet nopietni aromāti. Pietiekami ilga pēcgarša. Jūt ozola mucu, bet tieši koka nianses, nevis vaniļu. Nav ļoti īpašs, tomēr vīns ar āķīti. Liek domāt par sevi. Kā parketa dēlis, neviss lamināts. Dabisks, struktūrā zarains, tapēc spēcīgs. Dekantējot varētu saprast “dēļa” īsto garumu.Labas kvalitātes Rioja. Tīri augļi un labi integrējies ozols. Pastāvot glāzē, kļūst arvien labāks.

Kā jūs labi noprotat, tālāk nevar sekot nekas cits kā vien Ceha fainestāko someljēru kritikas darbs. Lasiet on!

Pirms feinšmekerot trīs no lielveikala ailēm izmedīto vīnu lieliskās garšas, Cehs.lv nolēma pieķerties četriem vīniem, kas pusvērti nostāvējuši bāriņā jau vairāk kā četrus mēnešus. Ipazīstieties:

Ieleju sev gramus 80 Vega Marija Blanco Medium Sweet. Glāzē ir daudz ledus, bet man vienalga ir bail to likt pie lūpām. Atceros, ka toreiz, sen, pudeli verot vaļā, korķi vajadzēja pa gabaliņam vien izlauzt, tik sabeidzies tas bija. Vīns bija akcijas, kā jau jūs noprotat. Tātad pirmais malks.

Cauri dīvainajai pre-smaržai jūtams vīnogu aromāts. Vīnu mazliet paviļājot pa muti, var sagaidīt kad iedarbojas alkohols un tad to var arī norīt. Pēcgarša apbrīnojama – var just vīnu. Lēmums skaidrs – vēl vienu malku!

Šoreiz malks lielāks, var izjust vairāk dobumu vīna paletē. Vairāk tehnisko piejaukumu, mazliet acetona sajūtas. Tāds kreolisks moments. Pēcgarša joprojām ciešama. Vai arī citi spāņu vīni ir jādzer pirms tam garšas paletes “nomierinot” ar stipru spirta malku? Smird mazliet pēc puvuma.

Trešais, izšķirošais, malks. Verdikts ir skaidrs – viduvējs spāņu vīns, kas garšo pēc labi ierūgušām karātavām ar tā neko pēcgaršu.

LTE HARVEST- pēc pudeles spriešot labs late harvest chardonnay, bet pēc garšas – tāpat kā iepriekšējais spānietis  – sūds. Pietam arī šis sit pa nāsīm ar nepatīkamu dvaku. Un ja vīns nesaturētu alkoholu, tad es tiešām nespētu sevi piespiest to iedzert. Pēcgaršā īsti spāniska – nekāda.

Trīs malkus vēlāk ap mēli jūtu tādu kā gļēvu organiskas izcelsmes plēvīti. Gribas pār to tecināt siekalu līdz tā izzūd. Bet tas nenotiek. Spēcīgs vīns. Ar duku. Nesaprotu kā tas vienlaicīgi spēj būt tik pretīgs un tik klasiski bezgaršīgs. Kā?

Lejam ārā un pārejam pie nākamā: Vega Maria Tinto Medium Sweet. Piesardzīgi ieleju sev tikai gramus piecdesmit. Vīns viss sarkans. Kā spāņu asinis piesitot pie stenderes trīsreiz ar maza bērna lelles galviņu krellēm trīs virtenēs. Garša tāda sārņi skāņa. Kā hruščovka ar terasi un olīvu birzi uz jumta.

Vēl malks. Maigas putiņas un skābums kož mēlē. vienu vārdu sakot – pussaldais sarkanvīns, kas satur sulfītus, no spānijas vegamaria saimes, derīgs pureņu laistīšanai un sērīgām dziesmām zem balkona, pagraba loga ailē. Nē paldies. Lejam ārā.

Otrā nodaļa – jaunie vīni.Daudz mazāk izplūduši. Realitātes asums. Cehs liek tagadni fokusā!

Pirmais ir vīns vārdā AfAam (vidējais burts tāds smieklīgs, laikam domāts lielais A. Un otrajam burtam F bez apakšējās šķērssvītras, smieklīgs fonts vienvārdsakot). Augļu vīns, Balts, Stiprināts. veseli 19 alkohola tilpuma procenti. Pildīts ērtā plastmasas pudelē, ar skrūvējamu plastmasas korķi. Principā ideāla kombinācija – pudele daudzreiz vieglāka par lielajiem stikla monstriem, korķis skrūvējams, grādi gandrīz divreiz vairāk – lielisks ceļabiedrs ilgākām pastaigām gar jūru, romantiskiem piknikiem vai arī vienkārši ilgstošām vakariņām ģimenes lokā. Skrūvējam vaļā!

Pirmās sajūtas pasmaržojot – patīkams augļu aromāts! Mazliet kā limonāde, patiks kā pieaugušajiem tā bērniem. Dekantējot vīnu, glāzē paveras mazliet plašāks aromāts ar pilntiesīgu alkohola pašpieteikumu. Nopietns vīns. Pēc garšas vienlaikus vienmuļš, jeb vienkāršs, un vienlaikus arī ar tādu mazu brīnumainu čukstu klāt. Vīns maigi pieglaužas vaigiem un ir gatavs kļūt par vislabāko draugu gan karstā vasaras ballītē, gan skūpstiem pilnā pirmajā randiņā, gan absolventu salidojumā pansionātā “Dzinēja defekts”. Pēcgarša mazliet ar miglu un vēlmi atkārtot. Nenoliedzams pluss ir tas, ka vīns ir ražots Baltijā.

Labs, stingrs pieteikums uz Cehs.lv favorīta titulu.

Nākamais vīns – Tall Horse no dienvidāfrikas. 2010. gada Chardonnay vīnogu izstrādājums. Etiķete ziņo ka “vīns ir apburošs un ar safari, kas sastāv no sulojošām tropisku un citrus augļu garšām un smaržām, vīterojošām ar piepaceltu svaigumu.” Nu ko, mēģināsim!

Pēc smaržas mazliet jūtams augļu arōms, līdzīgs kā iepriekšējam vīnam, tikai mazāk izteikts. Tāds maigāks. Katrā ziņā smaržā nav jūtama tāda noteiktība un vīrišķīgums. Drīzāk tāda pavedinoša sievišķība, kā tāda noslīdējusi krūštura lencīte.

Garša. Mazliet atsit garšu kas bij tam ave marija pirmajam vecvīnam, kas noputējis atvērts stāvējis pusgadu uz plautka. To es negaidīju. Pēcgarša dziļa, sajūta ka tādas patīkamas vagas ir izartas man mēlē un mutes apakšdaļa’. Un visas ar tādu interesantu valgumu pielietas. Paskalinam vēl kādu reizi un turpinam malkot! Satur sulfītus. Pēcgarša labāka par garšu. Atbilst nosaukumam un etiķetei – ja žirafe ir garš zirgs, tad šis vīns ir apburošs safari.

Visā visumā – žirafe tāda mazliet cukurā apviļāta, tāda kā ar adatiņām noklāta – mazliet tas ērkšķainums parādās.

Bet dzert var – vismaz nav sajūtas, ka dzertu puvušu kļavu sīrupu ar kaķu spalvu atvēmīšiem. Normāls dienvidāfrikāņu vīns. Tikpat foršs kā jebkurš garš zirgs, rozā zilonis vai pūkainais valis. Šis vīns nespēj pārspēt iepriekšējo kontestantu.

Trešais vīns: La Croix du Pin. Cinsault.  Pays d’ Oc.

Kuru gan nespētu pievilināt vārds ‘cinsault’! tas ir kā rōzīgs ķīnas assaults vējainiem palagiem pieklātā istabā ar skatu uz Monmuarzjē ezeru Francijas alpos! Pēc smaržas – neizteiksmīga augļu smaržiņa, salīdzinot ar pirmo vīnu. Bet ir. Pēc etiķetes spriežot vīnam “piemīt franču kvalitāte, un rozā vīna svaigums”. Pārbaudīsim!

Garšo pēc maza rozā vilcieniņa, kas tikko pārbraucis pāri pirmajam augstkalnu dzelzceļa tiltam. Viss tāds rozīgs un mīlīgs, un vienlaikus noklājies ar dīzeļa sviedru lāsēm. Sausi īpatns. Uz etiķetes attēlotais pussagāzušamies koks lieliski racionalizē daļējo vilšanās sajūtu vīna biķeri ceļot pie lūpām. Tas it kā norāda – gadās, neko darīt, toties rozā!

Dzerot mute tiek savilkta zināmā rozē. vīns ir skābulītis, jāsaka kā ir, lai arī krāsa ir patīkami bārbijrōzā. Sauss un neizteiksmīgs. Garšo pēc maziem un apaļiem pinkulīšiem.