Cehs.lv atmasko! Iespējama pilnīga Dziesmu svētku izgāšanās!

Mūsu radošā triecienbrigāde izsenis pazīstama kā patriotiski un valstiski noskaņota, pilnīgi politiski neatkarīga apvienība bez savtīgiem pašmērķiem. Tieši tāpēc arī mūs ļoti satrauca diriģenta Māra Sirmā nule klajā nākušais priekšlikums, ka dzeršana Dziesmu un deju svētku koncerta laikā traucē un tā būtu aizliedzama.

Latvieši jau gadu simteņiem ir atzīmē tādas dienas, kā vasaras un ziemas saulgrieži. Šobrīd svinam arī Ziemassvētkus, Jauno gadu, Neatkarības proklamēšanas dienu, Dziesmu svētkus, kā arī piektdienas, sestdienas, nereti pat trešdienas. Un ko nu tur slēpt – alkohols vienmēr ir bijusi neatņemama šo svētku sastāvdaļa.

Aptaujājām paziņas un draugus, apzvanījām lauku radiniekus un viņu kaimiņus. Neticami, bet fakts – deviņi no desmit aptaujātajiem atzina, ka šogad Dziesmu svētkos nepiedalīsies, jo bez ierastā mēriņa vienkārši nezina nedz dziesmu meldiņus un vārdus, nedz to nozīmi. “Kam man sijāt auzu pārslas, ne mēriņa nedzeroti”, atbildēja lielākā daļa aptaujāto latviešu.

Dzirdētais bija tik šokējošs, ka lecām savos hibrīdmobīļos, lai trauktos noskaidrot vidējā latviešu viedokli par šo tēmu. Apzināti tika simti, iespējams, pat tūkstoši, bet viens no stāstiem, mūsuprāt, bija tik spilgts, ka vēlējāmies ar to padalīties.

Tātad – bijām ceļā ilgi… Pēc vairāku stundu nepārtraukta ceļavēja piestājām tikai Isnaudā, Ludzas pagastā. Iebraucām kādā zemnieku saimniecībā un redzējām vecu, jūtami viedu vīru. Acīm redzams – pats savas zemes saimnieks un laimes kalējs. Pavisam savārguši no garā brauciena izkāpām no auto. Mūs sagaidīja teju ducis miermīlīgu suņu, bet saimnieks, pamanījis pie savas mājas rosību, pacēla pie klēts izkārto sainīti ar biezpienu, un brašu gaitu nāca pie mums.
Vecais vīrs kaut ko uzbrēca suņiem un pateica pāris vārdus, no kuriem, ja godīgi, neko nesapratām. Stādījāmies priekšā un saimnieks priecīgi atbildēja latviski ar nelielu latgaļu akcentu. Visvaldis* vārdā, kā uzzinājām. “Vai Jūs ciemā sakarā ar brāļa meitas Latgales kora uzvaru Koru karos ?”, Visvaldis priecīgs taujāja. “Nē, mēs sakarā ar Dziesmu svētkiem un alkohola lietošanas aizliegumu noslēguma koncertā”. Visvaldis manāmi saskāba, ne vārda nebildis devās uz māju, ar rokas mājienu aicinot sekot.

Visvalda māja bija vienkārša lauku viensēta ar palielu, rūpīgi iekoptu zemes pleķi. Kartupeļi, redīsi, burkāni, salāti, bet siltumnīcas saulītē jau gozējās prāvs daudzums tomātu. Elektrības biežāk nav, nekā ir, jo Latvenergo nespējot atrisināt kaut kādu tur problēmu. Māja tīra un smaržo pēc laukiem – svaiga gaisa un govs mīzalām. Visvaldis mūs apsēdināja, uzklāja galdā pašceptu rupjmaizi, speķi, medu un pienu. Jūtot mūsu sarunas tēmas nopietnību lika galdā pusstopu iedzeltenas dziras. “Dzimtenīte”, ūsās smīnot noteica Visvaldis.

Viedais vīrs piesēda, noglāstīja vienu no suņiem, kārtējo reizi nesaprotamā mēlē tam kaut ko uzbļāva un suns aizplēsa prom, ko kājas nes. “Ziniet – es sava mūža laikā esmu bijis visos Dziesmu svētkos, cik nu man to ir bijis, jau no bērna kājas. Vectēvs, lūk, bija vīrs – tādu dzimtenīti darīja, ka man jau no bērna kājas līdzās bija kā glāze, tā dziesma”, Visvaldis strauji saskuma, ar darba un laika izvagotajām plaukstām notrauca asaru no sasārtušajām acīm. “Tagad viss pagalam”, nobēris viegli trīsošā balsī viņš izmetās pa durvīm.

Pēc brīža Visvaldis atgriezās, ielējis pa glāzītei atkal ierunājās: “Šogad nebraukšu. Nē. Ne pa kam. Vai es kādu dziesmu zinu? Vai es kāds dziedātājs? Nē, ne pa kam!” viņš bija strikts. “Es bez mēriņa nespēju pat “Ai, Jel Manu Vieglu Prātu” atminēties”. Kur nu vēl “Lilioma Dziesmu”. Pag, nu pamēģinām!” Visvaldis pieslējās kājās, notrauca speķa spīdumu no ūsām un rāva vaļā: “AAAAJJJj JEEEEl MAAAAAA…” Tālāk klausīties nespējām. Aizspiedām ausis, daži pat izspruka no mājas. Šķiet, apklusa visa saimniecība un suņi aizmetās dziļi meža dzīlēs. Šī skaņa, kas svilpās no Visvalda rīkles bija sliktāka par jebko, kas dzirdēts iepriekš. Radās sajūta, ka skaņa nāk no lielas kaķa pakaļas, kurā iesprausts svilpaunieks.

“Redz, es taču teicu”, asarām tekot noteica Visvaldis un klusējot salēja pa mēriņam. Tāpat klusējot skumjas skalojām ar pāris pusstopiem Visvalda dzimtenītes. Saruna atsākās. “Man jau nekas nav pretīm, vienkārši – bez dzēriena tādos svētkos nespēju atminēties ne vārdus, ne notis. Neesmu jau gudrās skolās gājis, kā cienīts… Sirmais kāviņtur. Audzēju lopiņus, eju vēlēt, iedzeru dzimtenīti, uzdziedu, sieviņu pamīlēju. Es taču esmu tāds vienkārš latgalis”, noteica Visvaldis un izcēla nākamo pusstopu. “PAG!” es ieminējos. “Varbūt ielabinām kādu dzērienu un tad paprovējam uzdziedāt?” Visvaldis klusēdams, ar savādu smīnu aizgāja un atgriezās ar vēl trim dziras pudelēm. Pāris stundu laikā bijām iepazinušies un kļuvuši par patiesi labiem draugiem. Mēs stāstījām par Spīķeru attīstību un nākotnes vīzijām Eko liellopu gaļas attīstību zemnieku saimniecībās, bet saimnieks – par savu saimniecību un lauku dzīvi.

“Raujam vaļā!” pēc neilga laika es noteicu un pielēcu kājās tik strauji, ka gandrīz apgāzu māla krūku ar svaigo pienu. Izgājuši ārā jutāmies diži un vareni. Sasukājām matu cirtas un, nostājušies glītā strīpā aiz Visvalda, rāvām vāļā “Saule, Perkons, Daugava”. Neticami, bet tas bija tik skaisti un skanīgi, ka dziesmas vidū atskrēja arī kaimiņi. Kurš ar stopu, kurš pusstopu, bet visi pēc neilga brīža jau rāva noti līdzi un sanāca teju vai vietējie Ludzas Dziesmu svētki! Vēlāk neizpalika arī dejas.

Vakara gaitā mājās pārradās Visvalda sieva un trejas meitas. Viena pēc otras skaistāka no vaiga. Sapazināmies, iedzērām, izdziedājāmies, no rīta pabrokastojām alutiņu un drīz jau devāmies mājās. Pa ceļam savādi klusējām. Lielisks cilvēks un latvietis mūsu Visvaldis. Dziļi vīlies modernajā pasaulē, Latvijai viņš atdarīja ar ļaunāko – atteicās piedalīties Dziesmu un deju svētkos.

Teju visās saimniecībās kur pabijām dzirdējām šo pašu stāstu. “Tā mūsu brīvība, tā mūsu dzīvība. Mēs visi saucam skaļāk, mums vēl ir valoda. Mēs cenšamies saukt skaļāk”.

EPILOGS

Noslēgumā palūdzu viedokli par šo tēmu arī CEHA lielākajam koristam Cementam:

“Latvieši, protams, ir dziedātāju tauta, tomēr, ko tur liegties – arī dzērāju tauta. Latviešu folklorā dziesma vienmēr gājusi vienā solī ar alutiņu veco brāli, bet Māris vēlas mums to atņemt. Ir skaidrs, ka diriģējot Latvijas un visas pasaules labāko kori, atlaides netiek dotas un uz skatuves kāpj tikai tie, kuri pirms koncerta var precīzi atdziedāt pilnīgi visu repertuāru, bet, būsim reālisti un centīsimies izprast, kas notiek lauko koros, kuri sastāda lielāko daļu Dziesmu svētku lielkoncerta. Koris ir ne tikai laucinieka vienīgā iespēja socializēties un smelties kultūru, bet arī viena no retajām iespējām izbraukt ārpus sava pagasta robežām, lai uzdziedātu un iedzertu kopā ar biedriem no citiem kolektīviem. Dziesmu svētkos viņi nesavtīgi ieguldījuši savu laiku un naudu, bet pirms lielā koncerta, dodoties uz Rīgu, visi ir uz nedēļu pakārtojuši tam savas dzīves. Viņi gatavi gulēt uz cietām Rīgas skolu grīdām un laicīgi ierasties uz mēģinājumiem, lai 35 grādu temperatūrā, saulē un bezvējā kopīgiem spēkiem ļautu šim brīnumam notikt. Tieši tāpēc man ir jautājums – Māri, kas Tu tāds esi, lai mums norādītu, ko mēs drīkstam vai nedrīkstam dzert? Vai mēs Tev mācām, ko ēst? Vai mēs esam teikuši, ka vīrietim nepieklājas runāt tik smalkā balsī?
Ja Dziesmu svētkos nedrīkstēs lietot alkoholu, tad piedāvāju nedziedāt “Pūt vējiņi”, lai nebērtu sāli dziedātāju brūcēs (pats par savu naudu dzēru, pats skrēj’ savu kumeliņu). Tāpat – iesaku samierināties ar faktu, ka pēc šāda lēmuma pieņemšanas, desmit gadu laikā šī skaistā latvju tradīcija, iespējams, būs mirusi.”

*Visi vārdi mainīti, sakritība ar tavu tēti ir tīrā nejaušība.

12 Replies to “Cehs.lv atmasko! Iespējama pilnīga Dziesmu svētku izgāšanās!”

  1. “Radās sajūta, ka skaņa nāk no lielas kaķa pakaļas, kurā iesprausts svilpaunieks.”
    Šī frāze spilgti atsauca atmiņā ,Latgalē pavadīto bērnību,vot bļin-vōrda spāks!!!

  2. >Koris ir laucinieka vienīgā iespēja socializēties

    Ir arī tautu dejas. Ne velti šis pasākums saucas Dziesmu un Deju svētki. Cik man zināms, dejotāji kož ne mazāk par dziedātājiem.

    1. bleģ ->
      Nav problēmas uzzināt, kas mēs esam. Mēs jau strādājam pie tā, lai pēc iespējas ātrāk varētu iepazīties, balstoties uz:

      Latvijas Republikas krimināllikums

      132.pants. Draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu
      Par draudiem izdarīt slepkavību vai nodarīt smagu miesas bojājumu, ja ir bijis pamats baidīties, ka šie draudi var tikt izpildīti, —

      Gaidi iepazīšanās uzaicinājumu no Valsts policijas kriminālpārvaldes, izskatot lietas materiālus būs iespēja arī sarokoties pāri galdam, papļāpāt un paskatīties, cik tev kājas garas.

  3. Pirms okupācijas/pasaules kara, tādu šņabi dzēra maz. Mājās taisīja meistiņu, ap 3-4 colles, varēja visu nakti dziedāt un dejot.
    Krieviem ienākot peivienojās “tradīcija” dzert šņabi, apstulbinājās, piedzērās, alkoholisms sāka plaukt. Ļoti slikti!

Atbildēt uz devour Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *