Cehs analizē reklāmu: Būt tēvam tā ir māksla

Teevi_birojs

Iecere par kampaņu, kas beidzot uzsver arī tēvu svarīgo lomu bērna audzināšanā, ir skaista, tomēr aplūkosim, ko vēl, neskaitot pieturzīmju trūkumu, mums stāsta šis konkrētais plakāts.

Redzam smaidīgu bērnu, kurš sagriezis un neatgriezeniski sabojājis sava fātera 200 € uzvalka bikses, lai pagatavotu ļerpatainu lupatu. Labs solis, puis, sabojā visu, ko vēlies – tētis nopirks vietā jaunu. Nauda nav problēma, mēs esam turīga ģimene un naudu varam kaut vai skalot podā.

Mēs redzam, ka tēvs smaida vēl vairāk, nekā mazais. Viņš ir pieradis atpirkties no dēla. Viņš labprātāk ir gatavs nopirkt jaunas uzvalka bikses, nekā sadzirdēt sava dēla izmisīgo kliedzienu pēc uzmanības. Viņš uzskata, ka ir lielisks tēvs, tomēr jau sen ir palaidis garām faktu, ka planšete dēla audzināšanā piedalās vairāk, nekā viņš pats.

Pateicoties spēcīga tēva lomas modeļa trūkumam dzīvē, dēls ir pieradis, ka drīkst darīt visu, kas vien ienāk prātā. Viss sākās ar kādas mantas apzinātu salaušanu un palikšanu bez soda. Pēc tam puika saprata, ka var brīvi sagraizīt tēva bikses. Laiks ies uz priekšu un viņš būs tas čalis, kas apmētās ar akmeņiem pagalma kaķus un spļaus uz muguras skolotājai. Viņš būs tas čalis, kura vecāki samaksās skolai sulīgu ziedojumu, lai tiktu piemirsts fakts, ka viņš starpbrīdī piekāvis vājāko klasesbiedru. “Mazais Pēterītis taču ir pats jaukākais bērns uz pasaules, tas noteikti bija nejauši. Turklāt, tas otrs puika nāk no mazturīgas ģimenes, varu saderēt, ka viņš melo,” teiks puikas māte. Un viņš pat tā īsti nebūs pie tā vainīgs.

Jaunākā modeļa BMW astoņpadsmitajā dzimšanas dienā, vairākas uzsāktas un pusratā pamestas augstskolu programmas, nesekmīgi mēģinājumi iekārtot darbā tēva birojā, ceļojums sevis izzināšanai uz Indiju – vecāki Pēterītim vienmēr vēlēs tikai to labāko. Līdz brīdim, kad pamanīs, ka zem viņu jumta dzīvo trīsdesmitpiecgadīga, no kokaīna atkarīga lupata. Droši vien vajadzēja būt nedaudz stingrākam tēvam.

45 Replies to “Cehs analizē reklāmu: Būt tēvam tā ir māksla”

  1. Atgriezies no Indijas, pēterītis sajutīsies gudrāks par pārējiem pēterīšiem un sapīpējies uzrakstīs dažas ginekoloģiska rakstura dziesmas. Un, izmantojot tēmas popularitāti, sāks koncertēt.

  2. Skaidri redzams, ka tēvs savā darbavietā ir guvis tipisku ceļgala traumu, kas uzreiz pēc dzimumorgānu un sejas traumām, ir otra populārākā mūsdienu birojos. Attapīgais dēls ir operatīvi atsedzis ievainojumu un salabojis tēva kreiso ejekli tik kvalitatīvi, ka uz tā var droši balstīties. Spriežot pēc tēva ūdeņainā acu skatiena un ķirzakas smaida, dēls ir labi informēts arī par to, kur birojā tiek glabāti anestēzijas līdzekļi. Apņēmība un lietišķums, kas staro no infanta sejas, leicina, ka viņš izaugs kā minimums par Zatleru.

  3. Kurš no mums nav bērnībā sagriezis aizkarus vai māsai priekšā matus nogriezis??? Tik, ko mēs kā vecāki ar to darām? Bļaujam? Uzšaujam, tā lai saprot??? Vai skaidrojam un pasmaidam?

  4. Analīzē ir palikusi nepamanīta kāda svarīga detaļa. Vajadzētu pievērst uzmanību tam, kura Tērbatas ielas 30, trešā stāva, pa koridori līdz galam biroja interjers ir redzams fonā. Arī tam noteikti ir tieša ietekme uz reklāmas varoņu psihi.

  5. Tak nevajag pērties, izaugs pepiņu paaudze, kas audzinās vēl lielākus pepiņus un tā tik ilgi, kamēr piedzims paaudze, kuriem vemt gribēsies no saviem senčiem.

    Tad atgriezīsies visu mīlētie un slavētie tikumības gadi, kad dūrei bija taisnība un kārtīgs pisaks pa gurķi no sencīša, pie Kamaza stūres rūdītās, rokas, bija labākā dāvana dzimšanas dienā!

    Vai arī nē. Tad šī pasaule nahuj nosprāgs, jo bērni no spolēšanās cehā nedzimst. A man būs pohuj, jo tad mēs visi būsim miruši. Ha hā!

  6. Nez kāpēc negatīvs rezultāts tiek uzskatīts par rezultāta trūkumu, vai vēl ļaunāk – par klaju noliegumu plakātā paustajam apgalvojumam. Vai biedējoša perspektīva vēl jo asāk neuzsver tēvu fatāli traģisko lomu jaunuļu ontoģenēzē? Man liekas, ka autora interpretācija nenoliedz to, ka tas, vai no kūniņas ar šķērēm izšķilsies tauriņš, aknu ciroze vai bērziņš, lielā mērā ir atkarīgs no tēva kung-fu.
    Un kāpēc bildē redzamo lielāko no puikām mēs identificējam kā tēti?
    Bildē redzamais patiesībā ir aina pēc tam, kad izskanēja: “Ej, paspēlējies ar kādu.”, ko teica puikas tēvs, Pavaroti izmēra firmas īpašnieks, lai savā kabinetā varētu netraucēti nodoties ritmiskai stenografēšanai ar blondu sekretāri.

  7. Pēdējā rindkopa lieliska – gandrīz kā par mani. Lasīju ar mazohistisku baudu. :)

    Bet kas attiecas uz šo konkrēto attēlu, tad tas tikai vairo manu nepatiku pret reklāmas industriju, kurā pasakas uzdod par īstenību. Piedāvāju ieviest noteikumu reklāmai apakšā ar “*” un mazo fontu uzrakstīt, ka attēlā redzamie cilvēki patiesībā savstarpēji nav tēvs un dēls.

  8. Spriežot pēc tā, kā tas aktieris tajā reklāmā smaidīja, ne jau viņš to bērnu gaidīja. Kamēr māte aizkadrā trubu spaidīja, viņš bērnu baidīja un tupu smaidiņu fotogrāfam raidīja. Domās savas ģēlas bīdīja. Pinpis un mīdija

  9. Izcili!!
    Kā šīs reklāmas līdzautors, es pieprasu turpinājumu, kur tiek ieskicēta 20 gadu perspektīva pārējām vizualizācijām.:)
    Gara acīm jau šobrīd redzu kā mazais puika, kurš plakātā ir saknaģējis tēvu, pēc 20 gadiem ar akumulatora piepīpētājiem spīdzinās savu bosu Ziepniekkalna garāžu kooperatīvā..

  10. Vispār, jūs visu pārpratāt. Tas plakāts ir kā reize vērsts pret šitādiem smaidīgiem jampampiņiem. Būt tēvam – tā ir māksla pateikt “nē” dēla agrīnajām iecerēm kļūt par modes dizaineri vai transvestītu (nevar saprast, ko viņš ar to bikšu staru taisās darīt). Plakātā attēlotais indivīds ir pilnīgs feils tēva lomā. Piemērs tam, kā izaudzināt dēlu par pediņu. Vajag pastāstīt dēlam, ka šķēres ir domātas skārda griešanai. Pieskarties drēbēm drīkst tikai tās uzvelkot un novelkot. Mazgāšana, šūšana, gludināšana – tas viss ir sievietes svēts pienākums.
    Intesanti, vai Solvita mazgā sava vīra zeķes?
    Lai vai kā – šķēres nav domātas vīriešiem. Nagi ir jānograuž, papīrs ir jāsaloca un jāplēš. Iepakojumi un striķi ir jāgrauž ar zobiem. Šķēres ir cionistu izgudrojums eiropiešu gejizācijai.

  11. Kampaņa šķiet pat ļoti simpātiska, kamēr… nesāc domāt… Kad sāc – tā ir pretdabiska un pat perversa. Uz priekšu, vecāki, ja šādas būs attiecības ar bērniem! Tik nebrīnieties par rezultātu! Mazais cilvēks ir cilvēks (tikai vēl mazs) nevis dievs tas kungs. Bezjēdzīga visatļautība nav demokrātija. Gribat bērnu iecelt dieva vietā, dariet to, tik pēc gadiem jau piegušais bērns diez vai būs jums pateicīgs. Dzīve viņam iedos pieredzi, cerams. Un, nez vai, tā sakritīs ar šīs reklāmas bērnu «pieredzi». Bet vispār – lai jums un jūsu bērniem veicas!
    P. S. Iemāciet bērnam domāt nevis tēti ar knaģiem knaģēt un nagus krāsot! Iemāciet bērnam gribēt izzināt! Tad jau būs OK!

  12. Pēc mokošas bezmiega un smagu pārdomu nakts, kad teju jau biju gatavs zvanīt Freidam, rakstiski vērsties pie visu katoļu tēva Romā vai pierakstīties uz Jauno Tēvu koučinga (sorry, spējraišu) semināru ar vienu vienīgu mērķi, lai tikai spētu izprast šo sfinksas mīklu, pret rītu es uzgāju aprūsējušu Okamas asmeni un viss tapa skaidrāks par skaidru. Ja atmet visas spekulācijas un pieņēmumus attiecībā uz fotogēniskā dueta pagātni un/vai nākotni, tad atliek esenciālais apgalvojums “Būt tēvam ir māksla priecāties par bērna aktivitātēm un tajās piedalīties (augt līdzi).” Nevaru nepiekrist. Vērot, kā tiek neatgriezeniski sakropļots tavs uzvalks, atklāt, ka kāmīšu nokostās galvas nav kaimiņu kaķa nedarbs, redzēt, kā plakanciļņa tehnikā uz tava jaunā auto motora pārsega top galaktikas gravējums, utt., utml. un par to priecāties, noteikti IR māksla. Nemaz nerunājot par aktīvu līdzdalību. Ufff, beidzot miers.

  13. Geclaf, atgādini Arvensei arī garumzīmju lietošanu latviešu valodā. Nepacietīsim visādus doņeckas teroristu mēģinājumus diskreditēt Endzēlīna un Mīlenbaha mantojumu.

  14. Kāds sakars audzināšanai, tēva būšanai un sagrieztām biksēm??? Nākamo foto gribētu redzēt ar tēvam haotiski nogrieztiem matiem, šajā paša uzvalciņā, strādājot SMS creditā.

  15. Būt tēvam-tas ir paņemt sīko līdzi malumedībās sašaut nabaga stirnu kājās, piedzīt viņu, iedot sīkajam cirvi un teikt”Variants A: Tu nocērt Bembijam galvu un izglāb viņu no mokošas noasiņošanas. Variants B: Es tevi vedu uz bērnunamu.”

  16. viss, ko šeit ieskicē un izceļ šis autors, ir sava iekšējā pasaule jeb kā viņš to redz, kas būtībā ir dumības, kuras grūti pat iedomāties reālā dzīvē (spļaus uz muguras skolotājai), jo ir skaidrs, ka ‘pabiras’ būs vienmēr, to nevajag izcelt kā piemēru. tāpat rodas sajūta, ka autors redz tikai ārējo pasauli, ka nespēj lasīt starp rindiņām un iebraukt kontekstā, jo ikviens cilvēks, kam mājās ir bērni, sapratīs, ka sagrieztās bikses, uzlakotie nagi; knaģi… utt. ir primitīvi piemēri, kas ikvienam vecākam liks pasmaidīt, redzot šo reklāmu. nevis domāt bezjēdzīgās galējībās, parādot sava filtra neesamību, primitīvismu. vienvārdsakot – piece of wack, Ceh. jūs varat labāk.

  17. No bildes tiek interpretēts kaut kāds nākotnes scenārijs. Tak citus scenāriju ar no tās pašas bildes var izdomāt. Tā pat kā no jebkuras reklāmas, bildes vai teikuma. Un uzreiz aizsākās diskusija par “mīskto” audzināšanu utt. Bet to jau laikam vajag – rakstu statistikai un cepienu komentāros.

    Džempers Biksēs labi jau visu pateica.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *