Ceha politiskais treniņš: ASV

Amerikas Savienotās Valstis. Katras postpadomju valsts iekšpolitikā viens no svarīgākajiem jautājumiem. Pašu ASV iekšpolitikā pēcpadomija, protams, ir diezgan attālinātā vietā. Krievijas propaganda mēdz uzsvērt savu nozīmi pasaules arēnā un attiecīgi daudziem Kremļa TV patērētājiem liekas, ka arī Vašingtonā par Krieviju domā tieši tikpat bieži. Bet tā nav – imigranti no Meksikas, federālo rezervju politika, geju laulības, prezidenta vēlēšanas un pat marihuānas legalizācija stingri ieņem svarīgāku lomu vidējā amerikāņa prātā.

Bet tas netraucē vidējo latvieti daudz un stipri pieminēt ASV vietā un nevietā. Tātad – kādi tad ir tie mīti un satraukumi, kas ienes zvaigžņsvītrotas vēsmas Latvijas virtuves ģeopolitikā?

Amerikai ir šaušalīgs valsts parāds. Dolārs ir teju sabrucis. Viss turas vienā diedziņā.

Šī vienkārši nav taisnība. ASV ārējais parāds, protams, ir apjomīgs absolūtos skaitļos, bet parādu ir jārēķina attiecībā pret GDP vai ienākumiem, nevis tīros ciparos. Teiksim, ja tu esi parādā 500, tad tas nozīmē divas pilnīgi dažādas lietas, ja tu pelni 300 vai arī 30000. ASV nacionālais parāds ir ap 70%-100% no GDP, atkarībā kā skaita parādu, ko vienas valsts iestādes aizdod otrām. No tā lielu daļu naudas ASV valdība ir parādā ASV federālajai rezervju sistēmai (centrālajai bankai). Vēl liela daļa ir visādu kalibru privātajiem investoriem, un kāda trešā daļa parāda pieder ārvalstu valdībām.

Grieķijai, Īrijai, Itālijai, Francijai, Lielbritānijai parāds ir lielāks vai arī tāds pats. Pat šādi salīdzinot, protams, ASV parāds ir jāņem vērā, tas nav mazs, bet, kā ar visiem parādiem – kamēr procentus (ļoti mazus) var nomaksāt, tikmēr par to satraukties nevajadzētu. Strukturāli, protams, būtu labāk, ja samazinātu. Bet nu, nepārtraukti sildot ekonomiku, glābjot bankas un cīnoties ar krīzi, nekāda samazināšana viņiem tur pagaidām nesanāk.

Bet viņi taču tur nepārtraukti drukā naudu! Tā paliek arvien mazāk vērtīga! ĀAaa!!!

Zināma taisnība, protams, tur ir, un ASV centrālajai bankai ir daudz līdzekļu, kā ietekmēt makroekonomiskos rādītājus caur monetāro politiku. Visplašāk apspriestie ir tie, kurus var zināmā mērā nodēvēt par naudas drukāšanu. Klasiskajā veidā – centrālā banka nodrukā jaunu naudu un nopērk valdības parādzīmes, tādā veidā iepludinot jaunu naudu valsts kasē (sk valsts parāds). Inovatīvākā veidā – nodrukā jaunu naudu un nopērk toksiskus vērtspapīrus biržā (arī iespējams no valsts iestādēm, kas tos ieguvušas glābjot bankas), tādā veidā arī iepludinot naudu tirgū. Par efektivitāti var strīdēties, bet nu mērķi ir vienkārši – piešķilt ekonomikas izaugsmi, mazināt bezdarbu un vienlaikus kontrolēt inflāciju. Tādi paši mērķi kā visiem citiem monetārās politikas instrumentiem.

Zelta standarts ir tas, pie kā ir jāatgriežas! Šī dolāra hegemonija ir jāizbeidz!

Zelta standarts ir interesanta tēma un cilvēkiem nez kāpēc liekas, ka tas nu būs riktīgi stiprs līdzeklis, viss būs vienmēr paredzami un vispār iestāsies stabilitāte(c). Bet tā nebūt nav. Pasaules ekonomika ir ārkārtīgi sarežģīts organisms un atgriešanās pie pirms-bretonvudas ekonomikas sistēmas neko neuzlabotu. Zelts ir pārāk nestabils kā valūtas atbalsta punkts un pilnīgi nepiemērots globalizētai ekonomikai.

Makroekonomika tiešām ir daudzkārt sarežģītāka par to pirmo asociāciju virkni, kas nāk prātā, domājot par to, cik vērtīga ir nauda. Ne tikai ‘segums’ nosaka vērtību. Naudas vērtību nosaka tas, cik preces un pakalpojumus cilvēki ir gatavi apmainīt pret vienu naudas vienību. Un to, savukārt, nosaka milzums faktoru – izmaksas par preci, darba spēka pieejamība, nodokļu politika, investīciju klimats, inflācija, inflācijas gaidas, bezdarbs, strukturālais bezdarbs, tirdzniecības aktivitāte, naudas apgrozības ātrums ekonomikā, kredītu pieejamība, starptautiskā tirdzniecība, tirdzniecības ierobežojumi, utt. utrjpr.

Iespējams varētu uzbūvēt labāku sistēmu, kur dolāra vietu starptautiskās rezerves valūtas vietā ieņemtu kāda cita vienība/lieta/koncepts. Pilnīgi iespējams. Es esmu tikai par. Bet tas nebūs zelts.

Bet caur Dolāru viņi paverdzina pārējās valstis! Visi ir atkarīgi no ASV!

Nosacīti. Turot savas rezerves dolāros, valstis, protams, zināmā mērā ir atkarīgas no ASV centrālās bankas. No otras puses – ASV ir atkarīga arī no valstīm, kas pietur tos dolārus. Jo, ja tos visus reizē pārdotu, tad dolāru vērtība strauji nokristos un ASV (un arī pasaules) ekonomikai tas nebūtu pārāk veselīgi.

Bet kurš tad grib izjaukt visu pasaules ekonomikas balansu? Tādu muļķu nav – lielākais ASV kreditors ir Ķīna, un vienlaicīgi ASV ir Ķīnas galvenais eksporta tirgus. Kurš tad gribēs sagraut pats savu pārticības avotu?

Labi, liksim mēs to ōmi monetāro politiku mierā. Bet tie nepārtrauktie kari! ASV visu laiku bombardē visu pasauli! Cenšas visus pakļaut! Pasaules policists!

Tas, protams, ir tiesa. Bet ar ASV karu vēsturi svarīgi ir katru notikumu tomēr apskatīt atsevišķi. Un arī vērtēt atsevišķi. Ir kari, ar ko viņi paši nelepojas, ir kari, kurus viņi atceras ar lepnumu; ir kari, kur viņus grūti nosaukt par iniciatoriem, ir kari, kur viņi ir pilnīgi skaidri veikuši pirmo šāvienu; ir kari, kur viņi ir karojuši plašākas koalīcijas sastāvā, ir kari, kur viņi darbojušies pilnībā vientulībā; ir kari, kur viņi ir karojuši ar padomju apbruņotiem starpniekiem, ir kari, kur viņi ir apbruņojuši starpniekus, lai tie karotu ar padomiju.

Visi kari ir slacījuši zemi ar asinīm, kā arī, nenoliedzami, tiešajiem un netiešajiem to dalībniekiem nodarījuši daudz sāpju un ciešanu. Bet tomēr vajag nošķirt iebrukumu Grenadā no Francijas atbrīvošanas. Uzspļaušanu starptautiskajiem (un veselā saprāta) likumiem, uzsākot Irākas karu un cīņu zem ANO karoga Korejā.

Bet, bet viņi taču visur karo naftas dēļ! Visur Exxon, Chevron un BP ierodas tieši tad, kad apklust lielgabali!

To, ka pēc karu uzvarēšanas, bieži vien tur ierodas amerikāņu kompānijas, amerikāņu padomdevēji un, protams, arī amerikāņu avantūristi, noliegt nevar. Protams, nav jau tā, ka tikai amerikāņu. Ierodas visdažādākās kompānijas. Kā jau daudzos gadījumos, kad tiek dalīta nauda, var gadīties, ka kāds dolārs ieslīd kāda netīrīga politiķa kabatā un kontrakts tiek ne labākam kandidātam. Pilnīgi iespējams. Vēl var gadīties, ka sakarā ar to, ka valsts ir diezgan draņķīgā stāvoklī, vietējā likumdošana arī pieļauj visādas lietas, kas nekad nenotiktu ASV. Saistītas ar darba apstākļiem, atkritumiem, resursu noplicināšanu, utt.

No otras puses – valstīs ieplūst nauda, atgriežas dzīvība, sāk cirkulēt ekonomika. Viss lēnām paceļas. Galvenais ir nesalaist grīstē doto iespēju, nesaplūkties vienam ar otru, mācīties no amīšiem pēc iespējas vairāk. Un protams – turēt pie vārda un nepieļaut nekādas nelietības.

Ja iespējas izmanto pareizi, tad sanāk attīstība kā pēckara Rietumvācijā un Japānā. Un vēlāk Dienvidkorejā. Ja izdevībām tiek spļauts sejā, tad sanāk kā Afganistānā. Ja ASV attiecīgo karu zaudē, tad sanāk kā Vjetnamā un Ziemeļkorejā.

Un vispār – karot naftas pēc ir muļķīgi. ASV pelna nesalīdzināmi vairāk ar iPhone, ar Windows, ar holiduvas grāvējiem, ar finanšu pakalpojumiem, ar pārtiku un daudzām citām lietām. Naftas daļa tajā visā ir niecīga. Toties visi augstāk minētie produkti, tie visi tiek eksportēti uz citām valstīm. Un jo valsts ir pārticīgāka, jo tās iedzīvotāji bagātāki, jo labāk ASV ražotājiem. Un ja valsts ir sagrauta gruvešos un iznīcināta, tad tas nevienam ASV nav izdevīgi.

Kā nevienam, a kā ar ieroču ražotājiem? Tie nāves rūpnieki iedzīvojas kara laikā!

Pilnīgi noteikti, tieši viņiem bizness iet uz augšu. Tāpat kā visiem citiem, kas piegādā materiālus un izejvielas armijai. Sākot no zeķu ražotājiem un beidzot ar medaļu gravētājiem. Bet nu nav tas viss tik daudz. Ieroču ražotāji ir kaut kur tālu ‘other’ sadaļā, kad aplūko ASV ekonomikas kopumu. Pārējie iesaistītie mazliet nopelna uz armijas rēķina, bet zaudē uz eksporta iespējām. Jo starptautiskā tirdzniecība neglābjami cieš jebkura militārā konflikta laikā.

Vai varētu būt, ka ieroču ražotāji pieliek pirkstu pie karu sākšanas? Tas, diemžēl, varētu kādreiz notikt, maziem, bet aktīviem ekonomikas dalībniekiem bieži vien ir neproporcionāli liela ietekme politikā. Viņi var pielikt savas lobiju naudas spēku daudz precīzāk, salīdzinot ar lielākiem, bet neorganizētākiem spēlētājiem.

Ahā! Esam nonākuši pie galvenā! Tātad tomēr viņi visu tur ietekmē!

Lai cik nepatīkama būtu lobiju un PAC sistēma ASV, lai ko pārmestu, tomēr varas dalīšana strādā labi. Ir neskaitāmi checks and balances, tiesu vara kontrolē izpildvaru un likumdošanas varu, likumdošanas vara kontrolē izpildvaru un tiesu varu, izpildvara mēģina lavierēt pa vidu un kontrolēt visus. Un, protams – viena partija kontrolē otras katru soli. Un žurnālisti visur bāž savu degunu.

Bet sistēma ir tik sarežģīta un ar tik daudz cilvēkiem, kas nekautrējas skaļi izbazūnēt vismazāko kļūdu un konfliktu, ka nākas secināt – sistēma ir viena no labākajām, kāda pasaulē ir.

Tā nav perfekta, bet toties paredzama. Vara mainās reizi četros-astoņos gados, visos līmeņos nepārtraukti notiek vēlēšanas, visi tiek pieskatīti. Varētu, protams, būt vēl labāk, bet nu kā tieši, pagaidām vienota viedokļa nav. Laiku pa laikam rodas jaunas idejas, un tās parasti tiek testētas štatu līmenī. Bet visā visumā struktūra ir diezgan konservatīva.

Jā, bet, bet, baņķieri pār visu valda. Un ēbreji. Un masonu simboli pat uz dolāriem! Un ..  un vispār – ilumināti!

Uz šo lieliska atbilde ir šis xkcd komikss. Tas tapa brīdī, kad ASV kongress nevarēja vienoties, vai aizņemties vēl naudu (pacelt parādu griestus) un tā dēļ vairākas nedēļas nevienam valsts darbiniekam neizmaksāja algu.

32 Replies to “Ceha politiskais treniņš: ASV”

  1. NATO propaganda, sorosīdi, žīdmasoni, pindosi, gejropa, Rinkēvičs! Un jums vienkārš skauž, ka jums nav tāds saimnieks kā mums Ventspili, mums viss iels ir a bruģ!

  2. Jahujeju, dorogije tovagišči! Šitādu rakstu uzcept! Autors gadījumā nestrādā kādā bankā par analītiķi?

    Ps. Kāpēc nav kustīgas bildītes zem raksta?

  3. ASV ir vienīgais globālais politiski-militāri-ekonomiskais spēlētājs. Visi pārējie ir vairāk vai mazāk reģionālie. Un kura alternatīva pasaules policista lomai būtu labāka – Ķīna, arābi, Indija vai Krievija? Diez vai. Vēl viens kritērijs – kādā ir ekonomisko, politisko un citu bēgļu plūsmas bilance? Uz kurieni cilvēki dodas vairāk – uz Ķīnu, arābu valstīm, Indiju, Krieviju, vai tomēr uz ASV? Tad kurai valstij ir vairāk tiesību citiem mācīt dzīvot – tai, no kuras cilvēki bēg, vai tai, uz kuru bēg?

    Cehs.lv divos piegājienos ir uzcepis īso kursu vatņiku, antiglobālistu, Puzes Leprikona krāna zīdēju un citu ērmu apkarošanai Delfi un TVnet komentāros. Gaidu atspēkojumus mītiem par LV un ES, euro, latu, homoseksualitāti u.c. sensitīvām tēmām.

  4. Aha, jeņķi baigie malači – nerunājsim par Irākā neesošajiem ieročiem, dēļ kuriem kariņu uzsāka, parunāsim par Lībiju, kur gaismas nesēji pilnībā novājināja plaukstošu un izglītotu valsti. Neko nepadarīsi – kas stiprāks tam taisnība un pofig ar kādiem pseidolozungiem par demokrātiju kuru vēlas kaut kāda mistiska “tauta” – līdzīgi kā PSRS laikos – phē. :(

  5. Dolāra segums ir sekojošs: nafta.
    Nafta pārsvarā tiek tirgota par dolāriem.

    Kāpēc nafta tiek tirgota par dolāriem? Tāpēc, ka savulaik tā vienojās ASV un galvenā naftas valsts Saūda Arābija (+ arī citas arābu naftas valstis).

    Kāpēc viņi tā vienojās? Tāpēc, ka Amerikai kā zināms ir stiprākie bruņotie spēki pasaulē un ASV apņēmās garantēt Saūda Arābijas drošību (piem., pret Irānu).

    Un kā Amerikai izdodas finansēt bruņotos spēkus, kas izmaksā vismaz kādu pustriljonu dolāru gadā?
    Tāpēc, ka ASV var drukāt dolārus un pēc tiem ir pieprasījums/ tiem ir “segums”, jo citām valstīm dolāri ir vajadzīgi, lai nopirktu naftu.

  6. Iespējams varētu uzbūvēt labāku sistēmu, kur dolāra vietu starptautiskās rezerves valūtas vietā ieņemtu kāda cita vienība/lieta/koncepts. Pilnīgi iespējams. Es esmu tikai par. Bet tas nebūs zelts.
    ===
    Tas būs Bitcoin :)
    Domāju, ka ceham pienācis laiks uzrakstīt kaut ko humoristisku par bitcoin. ~ kā parasts latvju bāleliņš nejauši kādā 2010. gadā uzzināja par bitcoin, joka pēc nopirka toreiz, kad tie bija gandrīz bezvērtīgi. Pēc tam atcerējās par to tikai kādā 2013. gadā kad cena bija x100 000 un … tālāk jādomā kaut kas dramatisks – bija pazaudējis piekļuves datus, tad it kā atrada, bet beigās izrādījas, ka … utt.

  7. Born in the U.S.A., I was born in the U.S.A.
    I was born in the U.S.A., born in the U.S.A.

    Got in a little hometown jam
    So they put a rifle in my hand
    Sent me off to a foreign land
    To go and kill the yellow man

  8. Kā jau bija sagaidāms, tad lēnām tiek papildināti visādu dimiteru gēna nēsātāju apzelēti mīti, piem., ka pasaulē naftas tirdzniecība piespiedu kārtā notiek USD, kas kalpo kā šīs valūtas segums, vai PSRS, KTDR un Dienvidslāvijas krustojumu Lībiju, kuras uzplaukumu barbariski aprāva ANO Drošības padomes rezolūcija. Svētā vientiesība! Kas tālāk? Cionas gudro protokoli? Reptiloīdu masonu loža? Galaktiskais templiešu-geju ordenis? Vegāni-rožkrustieši?

  9. es atnācu palasīt kārtējo absurdo (25% uzjautrinošu 75% ūdens) sviestu, un te pretī sāk parādīties šitas un krievijas analīze? … kas notiek? es esmu apjucis… ilumināti?

  10. It kā pa lielam pohuj, bet lasot man reāli sacēlās intelekts un čibriks starp kājām. Raksts kā svaiga gaisa dvesma izejot no sausās atejas karstā vasaras dienā. Dodu 4.5 no 5.

  11. pārāk nopietni un analītiski. nevienam te jūsu intelektuālā huiņa neinteresē, dodiet spermu, sūdus un toletes(ar O nevis ua) jokus! ceh, lumpeņproletārieši sauc tevi atpakaļ!

Atbildēt uz U Atcelt atbildi

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *